0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai līgumam noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Kā mutiski noslēgts darījums ietekmēs iespēju piedzīt parādu?
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Vai līgumam noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Kā mutiski noslēgts darījums ietekmēs iespēju piedzīt parādu?

Jautājums.  Vai līgumam noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Kā mutiski noslēgts darījums ietekmēs iespēju piedzīt parādu? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Likums darījuma dalībniekiem neuzspiež obligātu nosacījumu visus darījumus noformēt rakstiski. Saskaņā ar Civillikuma normām līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu tad, kad starp līdzējiem ir notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Protams, ka vienošanās, kas starp pusēm ir panākta mutiski, tāda var arī palikt un tā būs spēkā, ja vien puses vai likums nenosaka, ka šis darījums ir slēdzams rakstveidā. Civillikuma 1473.pants nosaka, ka tiesiska darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Artis DāvidnieksJautājums.  Vai līgumam noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Kā mutiski noslēgts darījums ietekmēs iespēju piedzīt parādu? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Likums darījuma dalībniekiem neuzspiež obligātu nosacījumu visus darījumus noformēt rakstiski. Saskaņā ar Civillikuma normām līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu tad, kad starp līdzējiem ir notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Protams, ka vienošanās, kas starp pusēm ir panākta mutiski, tāda var arī palikt un tā būs spēkā, ja vien puses vai likums nenosaka, ka šis darījums ir slēdzams rakstveidā. Civillikuma 1473.pants nosaka, ka tiesiska darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Tāpat arī Civillikuma 1482.pants nosaka, ka darījumi ir jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās. Līdz ar to ir secināms, ka par darījuma noformēšanu rakstveidā līdzēji vienojas tāpat, kā par visiem citiem līguma noteikumiem, izņemot, ja līguma obligātu noformēšanu rakstveidā prasa likums. Civillikuma 1483.pants nosaka, ka likums prasa obligātu darījuma rakstveida formu: 1)    kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu; 2)    sagatavojot darījumus pie notāra, bāriņtiesā vai pagasttiesā; 3)    kad darījums saistīts ar ierakstu zemesgrāmatā; 4)    kad darījums ir kā nosacījums prasības tiesībai uz darījumu pamata. Būtu jāatzīmē, ka obligātu līguma rakstveida formu likums kā darījuma būtisku sastāvdaļu ir noteicis virknei komercdarbībā izmantojumu līgumu, piemēram, galvojuma līgumam, darba līgumam, dzīvojamās telpas īres līgumam, utt.. Papildus jau augstāk minētajam es varētu ieteikt uz jebkuru gadījumu, kad līdzēju vienošanās netiek noformēta rakstveidā, paskatīties caur pierādīšanas prizmu, respektīvi, kā vēlāk jūs varēsiet kādai trešajai personai, kura nav bijusi klāt mutiska darījuma noslēgšanas brīdī, pierādīt, ka tiešām šāds darījums ir bijis un kādas ir bijušas ne tikai šī darījuma būtiskās sastāvdaļas, bet arī iespējamie blakus nosacījumi. Piemēram, kā jūs varēsiet trešajai personai pierādīt, ka taisnība ir jums, kad sakāt, ka darījuma partnerim par pasūtījumu bija jāsamaksā 10 dienu laikā pēc darbu paveikšanas, nevis pēc divu gadu garantijas perioda beigām, kā apgalvotu jūsu darījuma partneris, ja gribētu izvairīties no rēķina apmaksas? Iespējams kā pierādījumu varētu izmantot e-pasta saraksti, faksa sūtījumus utt.. Bet arī šajā gadījumā šādu vienošanos caur dažādiem saziņas līdzekļiem ir jāspēj pierādīt. Ja e-pasta sarakste būs notikusi starp e-pastiem, piemēram, calitis48@... vai zakitis76@..., tad būs grūtības pierādīt, ka šī sarakste tik tiešām ir notikusi starp konkrētajiem darījuma partneriem. Tāpat ir jāņem vērā, ka daudz grūtāk ir pierādīt mutiska darījuma esamību, ja starp darījuma partneriem tāds ir bijis tikai viens. Ja sadarbība bijusi ilgstoša un, piemēram, par pirmajiem trim paveiktajiem darbiem darījuma partneris ir samaksājis, bet par ceturto palicis parādā, tad ir daudz lielākas iespējas pierādīt arī šī ceturtā darījuma esamību. No pirmajiem trim darījumiem jau ir izveidojusies kaut kāda pierādījumu ķēde, kas varētu apliecināt pušu vienošanās par sadarbību saturu, kas, savukārt, padarītu iespējamu parāda piedziņu. Papildus jau augstāk minētajam varētu atzīmēt: ja starp pusēm ir notikusi mutiska vienošanās, tad jebkura no pusēm jebkurā brīdī var lūgt šādas vienošanas izteikšanu rakstveidā un otra darījuma puse to atteikties darīt nedrīkst (Civillikuma 1485., 1487. un 1488.pants). Tai pat laikā, lai pasargātu sevi no ilgstošas un neprognozējamas tiesvedības, kas varētu rasties, ja sadarbības partneris jūsu starpā panākto mutisko vienošanos atteiktos pildīt, līgumus tomēr ieteicams noslēgt rakstveidā, iekļaujot tajos ne tikai darījuma būtiskās sastāvdaļas, bet gan arī visus līguma blakus noteikumus.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058