0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai par radio klausīšanos jāpērk licence tad, ja radio klausās darbinieki, kuru darbs ar klientu apkalpošanu nav saistīts?
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Vai par radio klausīšanos jāpērk licence tad, ja radio klausās darbinieki, kuru darbs ar klientu apkalpošanu nav saistīts?

Jautājums. Publiskā telpā izskanējusi informācija, ka izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāvji paziņojusi, ka organizācija aktīvi ķērusies klāt pie biroju, taksometru un autobusu kontrolēm. Piemēram, sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi  LaIPA pārstāvis Artūrs Vītiņš sacījis, ka publiska telpa ir visas vietas ārpus ģimenes loka, un tāds ir arī birojs. Ja darbinieks mūziku klausās ar austiņām, tad viss ir kārtībā, bet tiklīdz mūzika skan skaļi – ir jāmaksā. Būtu daudzmaz loģiski, ja licenci par mūzikas atskaņošanu publiski  pērk uzņēmums, kura telpās tiek apkalpoti klienti (frizētava, klientu serviss, klubs, kafejnīca u.tml.), bet vai tiešām par radio klausīšanos jāpērk licence tad, ja radio…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.

3 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
3 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Maija Maskal
scin***@ml.lv
12 gadi atpakaļ

Labs raksts.
Gribētu piebilst, ka arī raidorganizācijai ir savas tiesības. Rodas sajūta, ka LaIPA un AKKA/LAA grib saņemt naudu par raidorganizācijas produkta izmantošanu, kurš tai nepieder. Ja raidorganizācijai ir licence (tātad, nopirktas tiesības savu produktu noteiktā teritorijā pārdot (AL 45.p.)), tad kāpēc par šo produktu (raidorganizācijas signālu) klausītājam/skatītājam jāmaksā vēlreiz. Varētu saprast, ja to pieprasītu raidorganizācija (AL 53.p.), bet raidorganizācijas to nedara – to izdara laupītājs(!). Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nav tiesību saņemt naudu arī gadījumā, kas noteikts AL 63.panta 5.d.3.p. izņēmumā. Tas protams neattiecas uz fonogrammas kā produkta izmatošanu, t.i., atskaņošanu publiskās vietās.
Paldies par rakstu!
Jevgenijs Maskalāns.

0
***
***
12 gadi atpakaļ

Paldies Jums par komentāru un arī Līgai Mencei, advokātu biroja “Loze & Partneri” zvērināta advokāta palīgam, par aktuālo padomu!

ar cieņu
plz.lv redakcija

0
***
***
12 gadi atpakaļ

firmai, kurai ir telpas 30-37 kvadrātmetriem arī atnāca gan vieni, gan otri, noslēdza līgumu ar abiem un tagad maksā abiem.
Protams ir jānoskaidro vai tiešām ir abiem jāmaksā, vai var tikai vienam?

0
Līga MenceJautājums. Publiskā telpā izskanējusi informācija, ka izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāvji paziņojusi, ka organizācija aktīvi ķērusies klāt pie biroju, taksometru un autobusu kontrolēm. Piemēram, sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi  LaIPA pārstāvis Artūrs Vītiņš sacījis, ka publiska telpa ir visas vietas ārpus ģimenes loka, un tāds ir arī birojs. Ja darbinieks mūziku klausās ar austiņām, tad viss ir kārtībā, bet tiklīdz mūzika skan skaļi – ir jāmaksā. Būtu daudzmaz loģiski, ja licenci par mūzikas atskaņošanu publiski  pērk uzņēmums, kura telpās tiek apkalpoti klienti (frizētava, klientu serviss, klubs, kafejnīca u.tml.), bet vai tiešām par radio klausīšanos jāpērk licence tad, ja radio klausās darbinieki, kuru darbs ar klientu apkalpošanu nav saistīts, piemēram, noliktavā, birojā, kurā strādā darbinieki, kuru darbs nav saistīts klientu apkalpošanu? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Iesākumā gribētos norādīt, ka daļai sabiedrības (lasi: mēdiju) ir raksturīgi izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, kas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar radio klausīšanos birojos, uzreiz pēc Kurzemes apgabaltiesa 2012. gada 12. janvāra sprieduma pasludināšanas Ventspils kafejnīcas „Mūsmājas” lietā. Lai gan Kurzemes apgabaltiesa šajā lietā patiešām secināja, ka „radio klausīšanās pati par sevi nav administratīvs pārkāpums”, šeit būtiski ir apzināties visus šīs lietas faktiskos apstākļus. Zemākas instances tiesas lēmums par kafejnīcas īpašnieka administratīvo sodīšanu 1 ( 1 par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.8 panta, kas nosaka, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus, pārkāpumu)  tika atcelts un administratīvā lietvedība izbeigta tikai tādēļ, ka Ventspils policija nebija pareizi noformējusi (pamatojusi) administratīvā pārkāpuma protokolu. Vērā jāņem arī apstāklis, ka kafejnīca bija saņēmusi licenci no LaIPA (Latvijas Izpildītāju un fonogrammu producentu apvienība), bet ne no AKKA/LAA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība). AKKA/LAA jau ir norādījusi, ka šis spriedums nav korekts, savukārt LaIPA ir sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus. Līdz ar to nepārsteidz arī 24.02.2012. publicētais AKKA/LAA viedoklis, ka licence ir nepieciešama, ja radio/mūziku klausās birojā, taksometrā vai korporatīvā ballē. Tomēr, vai tā viennozīmīgi var secināt, liek apšaubīt sīkāka Autortiesību likuma normu analīze, kā arī citu tiesību aktu izvērtējums kopsakarā. Nav apstrīdams, ka autoram ir izņēmuma tiesības (piemēram, publiskot darbu, padarīt to pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, utt.). Viennozīmīgi ir arī tas, ka autoram ir tiesības saņemt atlīdzību (1) par atļauju izmantot savu darbu un (2) atlīdzību par darba izmantošanu. Turklāt darba izmantotājiem attiecībā par katru darba izmantošanas reizi un par katru darba izmantošanas veidu un jāsaņem autora (vai to pārstāvošas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas) atļauja (licence vai līgums). Izņēmumi no šī principa ir izsmeļoši uzskaitīti Autortiesību likumā. Viens no izņēmumiem ir, ka atlīdzība nav jāmaksā un atļauja nav jāsaņem, ja darbs tiek izmantots publiskā izpildījumā valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā. No tā var secināt, ka jebkurai citai darba izmantošanai publiskā izpildījumā ir jāsaņem autora atļauja un jāsamaksā taisnīga atlīdzība. Kas tad ir „publisks izpildījums”? Vai patiešām ar to tiek saprasta arī dziesmu klausīšanās pa radio biroja telpās? Autortiesību likums nosaka, ka publisks izpildījums ir darba priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka. Šeit būtu jāprecizē jēdziens „ģimenes loks”. Civillikums nosaka, ka „pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā”. Ir pamatoti uzskatīt, ka ar „ģimenes loku” Autortiesību likums saprot ne tikai tradicionālo ģimeni Civillikuma izpratnē, bet arī, piemēram, darba kolektīvu, jo Autortiesību likumā minētā „publiskā izpildījuma” jēga ir tāda, ka par autora darba izmantošanu ģimenes lokā nav jāmaksā atlīdzība, jo personām, izmantojot autora darbu ģimenes lokā, nav komerciāli nolūki, tās negūst nekādu peļņu, vēl jo vairāk, par to visticamāk nezin neviena cita persona ārpus ģimenes loka. Līdz ar to Autortiesību likumā minētais jēdziens „ierastais ģimenes loks” būtu tulkojams paplašināti, ietverot tajā arī, piemēram, biroja kolektīvu (ar nosacījumu, ka biroja telpās, kur skan radio, nepiederošām personām, klientiem, utt. ieeja ir liegta). Bez tam arī Satversmes tiesa, lai gan citā kontekstā, bet tomēr jēdzienu „ģimene” ir tulkojusi paplašināti. Iepriekšminēto jēdziena „ģimenes loks” interpretāciju apstiprina arī citas Autortiesību likuma normas, kas nosaka, piemēram, ka dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā pasākuma. Līdz ar to birojs (kur skan radio un kur nepiederošām personām, klientiem, utt. ieeja ir liegta) pēc jēgas ir tuvāks „ģimenes lokam” nevis koncertam, izrādei, atrakcijai vai pasākumam, pirms kura rīkotājam ir jāsaņem atļauja no autora. Arī LaIPA pārstāvja Artūra Vītiņa teiktais (par ko sašutumu pauž Pauls Bankovskis), ka "par autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu publiskā izpildījumā, ja nav saņemta likumā paredzētā licence, kā arī par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, ja nav veikta atlīdzības samaksa, tiek uzlikts naudas sods fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus," ir atspēkojams, rūpīgāk izanalizējot Autortiesību likuma normas. Pamatojums tam, kāpēc radio klausīšanās birojā, kurā nepiederošām personām, klientiem, utt. ieeja ir liegta, nav publisks izpildījums, tika sniegts jau augstāk, savukārt tas, kāpēc radio klausīšanās nevar būt komerciālos nolūkos publicētas fonogrammu izmantošana, ir pamatojams ar šādiem apsvērumiem. Proti, izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Ar izmantošanu saprot dažādus publiskošanas veidus. Savukārt jēdzienu „publiskošana” Autortiesību likums definē kā jebkuru darbību, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai. Līdz ar to, tā kā ar radio klausīšanos birojā, kurā nepiederošām personām, klientiem, utt. ieeja ir liegta, sabiedrībai netiek darīti pieejami nekādi autora/izpildītāja darbi, tad arī izpildītājiem un fonogrammu producentiem tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību nerodas. Jāatceras, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (saskaņā ar Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē pieejamo informāciju par šādām organizācijām ir uzskatāmas AKKA/LAA,  LaIPA, LaMPA (Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība)) administrē autoru mantiskās tiesības saistībā ar publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās. Turklāt par autora darba izmantošanu administrēšanu vienlaikus var veikt tikai viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Līdz ar to tas vēlreiz apstiprina, ka biroja telpas, kurās nepiederošām personām, klientiem, utt. ieeja ir liegta, nav „tamlīdzīga vieta”, kas būtu pielīdzināma izklaides vietām, kafejnīcām, veikaliem vai viesnīcām, kur par radio atskaņošanu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būtu tiesības pieprasīt licences saņemšanu (un taisnīgas atlīdzības samaksu). Nobeigumā jāatzīmē, ka apspriežama būtu arī Autortiesību likuma norma, kas nosaka, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs. Tā kā Autortiesību likums neprecizē, kas būtu jāsaprot ar jēdzienu „publiski pieejams”, varētu uzskatīt, ka brīvi uztverama radio programma (tai skaitā, ar autora/izpildītāja dziesmām) ir publiski pieejams darbs, par kura izmantošanu tad nebūtu maksājama atlīdzība, kā arī nebūtu jāsaņem autora piekrišana (licence no AKKA/LAA un LaIPA). Līdz ar to iepriekšminētais rada papildu neskaidrības attiecībā uz pašreizējo Autortiesību likuma regulējumu, kā arī liek apšaubīt tādu organizāciju kā LaIPA publiski paustā viedokļa pamatotību, ka par radio klausīšanos birojā, kurā nepiederošām personām, klientiem, utt. ieeja ir liegta, būtu jāsaņem licence un jāmaksā atlīdzība autoram/izpildītājam.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058