Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes.

2023. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. SKC–390/2023

Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā daļā, ar kuru apmierināta prasība par parāda 50,82 eiro piedziņu un noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzības 39,93 eiro piedziņu. Savukārt ar apgabaltiesas spriedumu apmierināta prasību par zaudējumu atlīdzības 200,20 eiro piedziņu, bet noraida daļā par 11 996,88 eiro piedziņu.

Senāts saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu un ceturto daļu noteica, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi 67,69 eiro (30% no 50,82 eiro / 2 + 30% no 200,20 eiro). Senāta sprieduma motivācija apskatīta turpmāk.

Senāts norādījis, ka Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa ietver sevī principu, ka prasības daļējas apmierināšanas gadījumā atbildētājam rodas pienākums papildus atlīdzināt prasītājam izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu. Proti, prasītājam ir tiesības uz advokāta palīdzības samaksai iztērēto līdzekļu atlīdzināšanu par prasības apmierināto daļu. Apmērs, kādā šie izdevumi atlīdzināmi, ir noteikts minētā panta pirmās daļas 1. punkta „a”, „b” un „c” apakšpunktā.

Šīs normas, no vienas puses, garantē ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu tai pusei, kuras labā izšķirts strīds, no otras puses, ierobežo prāvu zaudējušās puses atlīdzināmo ar lietas vešanu saistīto izdevumu apmēru, kas salāgojams ar prasības summu.

1 Sk. arī Senāta 2016. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC319/2016 8.3. apakšpunktu.

Likumdevēja mērķis, diferencējot atlīdzināmos advokāta izdevumus atkarībā no prasības summas apmēra, bija nodrošināt saprātīgu atlīdzības apmēru tieši tajās lietās, kurās prasības summa ir neliela, jo iepriekšējais regulējums nenodrošināja līdzsvaru starp atlīdzināmo izdevumu apmēru un faktiskajām izmaksām, kas personai radušās, saņemot advokāta palīdzību.¹

2 Sk. Senāta 2022. gada 22. augusta spriedumu lietā Nr. SKC381/2022.

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „b” apakšpunkta izpratnē izdevumi atlīdzināmi atkarībā no prasības summas, kuras pamatotība apstiprinājumu guvusi lietas izskatīšanas gaitā, nevis no summas, kas bez tiesiska (faktiska) pamata uzrādīta sākotnējā prasības pieteikumā. Citiem vārdiem, kritērijs ir nevis uzturētās, bet pamatotās prasības summas apmērs, kas apstiprinājumu guvis, izskatot lietu pēc būtības.²

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada maija (131.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS