Vienīgais firmas īpašnieks vēlas kapitalizēt savai firmai izsniegtā bezprocentu aizdevuma daļu. Vai ir vērts to darīt? Kādas problēmas un kādi nodokļi var rasties tā rezultātā (piemēram, pārdodot firmu)? 

Atbilde

Firmas parāda kreditoram kapitalizācija ir SIA vai AS pamata kapitāla palielināšanas veids.

Uzņēmumu reģistrs uzmana parādu kapitalizācijas procedūru, pieprasot ekspertīzes veikšanu, kapitāla palielināšanas procedūras pārbaudi. Uzņēmumu reģistrs uztur vērtētāju, ekspertu sarakstu, kuri pārbauda katra darījuma un ieguldāmā īpašuma vērtības atbilstību Latvijas likumdošanas normām.

Ienākuma nodokļa rašanās risks, kapitalizējot parādu, var veidoties, bet tā varētu arī nebūt. Viss atkarīgs no tā, kādā veidā šis aizdevums radās un vai aiz formālā beznodokļu darījuma (kapitalizācija) neslēpjas cits reāls darījums, kas būtu novedis pie nodokļa piemērošanas kādam no darījuma dalībniekiem.

Šajā gadījumā Civillikuma 1439. pants nosaka, ka spēkā ir nevis formālais darījums, bet faktiskais, kas slēpjas aiz formāla darījuma.

Piemēram, pārbaudot noformētos dokumentus par dalībnieka parāda rašanos, eksperts konstatēja, ka parāds radās darījuma rezultātā: dalībnieks (fiziska persona) pārdeva savai firmai sava izgudrojuma patentu. Nauda no pircēja nav saņemta, noformēts firmas parāds dalībniekam uz trim gadiem, un patlaban firma šo parādu vēlas pārcelt sabiedrības statūtu fondā kā dalībnieka ieguldījuma palielinājumu.

Šāda kapitalizācijas darījuma forma uzskatāma par aizdevuma firmai dzēšanu dalībnieka priekšā (formāli — beznodokļa darījums). Tomēr reāli ir veikts cits darījums: kapitāla aktīva atsavināšana, un tas jau ir saistīts ar nodokļa piemērošanu (IIN likuma 11.⁹ pants).

Saskaņā ar likumu persona, kas atsavina intelektuālā īpašuma objektu, iegūst apliekamo ienākumu pēc atlīdzības saņemšanas, bet ne vēlāk par trim gadiem pēc kapitāla aktīva atsavināšanas. Izņēmums paredzēts tikai nekustamajam īpašumam un vērtspapīriem. Tādēļ lēmuma par parāda kapitalizāciju brīdī ienākums no patenta pārdošanas jau kļuvis ar nodokli apliekams. 

Vēl viens piemērs. Pārbaudot noformētos dokumentus par dalībnieka parāda rašanos, eksperts konstatēja, ka firmas parāds dalībniekam radās šāda darījuma rezultātā: dalībnieks (fiziska persona) pārdeva savai firmai ēku un automašīnu. To atsavināšana nav saistīta ar IIN rašanos: dzīvojamā ēka un mašīna bijusi dalībnieka lietošanā vairākus gadus, turklāt viņš turpina tos lietot. Nauda no firmas — pircējas nav saņemta, noformēts firmas parāds dalībniekam, un patlaban firma šo parādu vēlas pārcelt sabiedrības statūtu fondā kā dalībnieka ieguldījuma palielināšanu.

Formāli darījums (ēkas un automašīnas pirkšana/pārdošana) slēpj aiz sevis reālu darījumu — ēkas un automašīnas uzturēšanas izdevumu pārcelšanu no fiziskās personas uz viņa firmu. Šāds darījums, ja tas nebūtu slēpts, novestu pie diviem ienākuma nodokļiem. Pirmkārt, firmas segtie dalībnieka un viņa ģimenes personīgie izdevumi (IIN). 

Otrkārt, minētie izdevumi veido un slēpj sociālās infrastruktūras uzturēšanu (UIN), kas nav saistīta ar saimniecisko darbību.

Nodokļu inspekcija ļoti reti pārbauda parādu kapitalizācijas darījumus, jo paļaujas uz Uzņēmumu reģistra ekspertu veikto pārbaudi. Savukārt reģistrs pieprasa vērtētāja (eksperta) esamību tikai gadījumos, kad ieguldījums nav naudā, proti, lai novērtētu mantiskā ieguldījuma reālo vērtību, un vērtētāja uzdevumā formāli nav iekļauta nodokļu risku vērtēšana. Darījums no nodokļu viedokļa pagaidām netiek kontrolēts.

Tomēr firmas likvidācijas vai reorganizācijas, kā arī pamatkapitāla samazināšanas gadījumā dalībniekam tiek izmaksāta viņam piederošo daļu vērtība. Tad arī tiek analizēti visi darījumi un konstatējami ar nodokli apliekamie dalībnieka ienākumi no darījumiem

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (kapitāla pieauguma nodoklis fizisko personu LV rezidentiem ir 20%) rodas, ja saņemtā daļu vērtība ir augstāka par ieguldīto un apmaksāto daļu vērtību. Nodokļu aprēķinam vai pierādījumam, ka nodoklis nerodas, dalībnieka rīcībā jābūt dokumentiem, kas apliecina dalībnieka daļu apmaksas faktu ar saviem personīgajiem līdzekļiem. Eksperta slēdziens par kapitalizējamā parāda likumību un vērtību nevar kalpot par šādu dokumentu.

Darījuma puses bieži vien uzskata, ka ienākums un nodoklis nevar rasties, jo netika saņemta samaksa naudā. Šāds viedoklis ir maldīgs, jo naudas vietā dalībnieks saņēma daļas kapitālā.

Praksē firmas un tās dalībnieki, kapitalizējot parādus, cenšas iztikt bez vērtētāja.

Reālais ar nodokli apliekamais darījums (parāda kapitalizācija: Debets "Firmas parāds dalībniekam"; Kredīts "Pamatkapitāls") tiek aizvietots ar citu darījumu — parāda refinansēšana ar tā izmaksu dalībniekam (Debets "Firmas parāds dalībniekam"; Kredīts "Nauda") un tās pašas naudas summas ieguldīšanu pamata kapitālā.

Parādnieks (firma), kam nav savas naudas parāda atmaksāšanai dalībniekam, aizņemas līdzekļus no trešās personas, atmaksā parādu dalībniekam, kurš uzreiz saņemto naudu iegulda sabiedrības pamata kapitālā. Tas ir parastais ieguldījums naudā. Nav nekādas kapitalizācijas, nav arī nodokļu risku. Tomēr, nevajag aizmirst, ka šajā gadījumā rodas "neparasta darījuma" rašanās risks.

Tādējādi, kapitalizējot parādu, pastāv nodokļu piemērošanas risks. Tomēr tas rodas nevis kapitalizēšanas brīdī, bet iepriekš. Kapitalizācijas brīdī tas tiek izgaismots un var tikt novērsts, nesagaidot soda sankcijas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā