0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSApstiprina jaunus rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumus

Apstiprina jaunus rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumus

30.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie jaunie rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi, kas paredz paaugstināt rezidentu apmācības procesa kvalitāti, informē Veselības ministrijas  preses sekretārs Oskars Šneiders. Noteikumi paredz, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto. Tāpat noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Minētos līdzekļus…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
30.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie jaunie rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi, kas paredz paaugstināt rezidentu apmācības procesa kvalitāti, informē Veselības ministrijas  preses sekretārs Oskars Šneiders. Noteikumi paredz, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto. Tāpat noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Minētos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus. Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās sešus mēnešus trīs gadu laikā prakse notiks slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā – jādežūrē 792 stundas gadā. Noteikumi arī paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem pēc apmācību beigšanas turpmākajos 3 gados (5 gadu periodā) jāgūst ienākumi Latvijas Republikā un ir jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt ienākuma nodokļa aprēķinātajam apjomam jābūt vismaz 30% no apmācības izmaksām (atskaitot rezidentūras laikā saņemto atalgojumu un nomaksātos nodokļus). Pretējā gadījumā jaunajam ārstam piecu gadu laikā ir jāapmaksā valsts budžeta izdevumi par rezidentūras apmācību. Šie nosacījumi attieksies uz tām personām, kas rezidentūras studiju programmu uzsāks pēc šā gada 1.septembra.