Apkopojumā atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – gan pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, gan pēc tiesību nozares jeb jautājumu būtības. Apkopojumā paustās atziņas ir aplūkojamas kopsakarā ar attiecīgo tiesas nolēmumu. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu.

Apkopojumā, piemēram, skatīts jautājums, kas ir un kas nav administratīvais akts. Kā skaidro Senāts attiecībā uz paziņojumu par nodokļu parādu, iestāde var administratīvajā aktā ietvert arī citu informāciju, kas nav starp Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā minētajām obligātajām sastāvdaļām. Par tādu ir uzskatāma informācija par nodokļa maksātāja parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem. Iestāde nav izdevusi jaunu administratīvo aktu, ar kuru uzliek pienākumu maksāt nodokli par iepriekšējiem periodiem, bet informē un atgādina pieteicējai par nodokļu saistībām, kas radušās iepriekš un uz iepriekš izdoto administratīvo aktu pamata. Tas, ka parāda summa ir iekļauta kopējā maksājamā summā, ir matemātisks aprēķins par saistībām uz konkrēto brīdi, jo paziņojumā ir skaidri nošķirta jaunā nodokļa maksāšanas saistība no iepriekšējo periodu parādiem.

Tādējādi informācija par iepriekšējo periodu parādiem neuzliek jaunu pienākumu maksāt nodokli un nav uzskatāma par atsevišķi pārsūdzamu administratīvo aktu.

Apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļas konsultants Kaspars Kukmilks, sadarbojoties ar nodaļas vadītāju Anitu Zikmani un Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu.