0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILIKUMDOŠANAAr likuma izmaiņām rosinās noteikt, kā risināmi strīdi par nodokļu konvenciju piemērošanu

Ar likuma izmaiņām rosinās noteikt, kā risināmi strīdi par nodokļu konvenciju piemērošanu

Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas noteiks detalizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Tādējādi nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – divpusējas nodokļu konvencijas), kā arī ir līgumslēdzēja…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: rawpixel.com from Pexels

Finanšu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts), kas noteiks detalizētu kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm risinās strīdus par Arbitrāžas konvencijas un nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu. Tādējādi nodokļu maksātājiem būs pieejams efektīvāks regulējums nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai. Likumprojektu paredzēts nodot izskatīšanai Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Latvija ir noslēgusi vairāk nekā 60 divpusējas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – divpusējas nodokļu konvencijas), kā arī ir līgumslēdzēja valsts daudzpusējai Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (turpmāk – Arbitrāžas konvencija).

Divpusēju nodokļu konvenciju un Arbitrāžas konvencijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir saskaņot valstu tiešo nodokļu sistēmas tādā veidā, lai nodokļu maksātājam par vienu un to pašu ienākumu (vai kapitālu) būtu jāmaksā nodoklis tikai vienā valstī (attiecīgi – rezidences vai resursu valstī), tas ir, lai nerastos nodokļu dubultā uzlikšana. Lai sasniegtu šo uzdevumu, divpusējās nodokļu konvencijās un Arbitrāžas konvencijā ir ietvertas normas, kuras regulē rezidences un pastāvīgās pārstāvniecības institūtu, principus nodokļa uzlikšanai dažāda veida ienākumiem (piemēram, no komercdarbības, no nekustamā īpašuma, dividendes, procentus, autoratlīdzību, kapitāla pieaugumu) pārrobežu jautājumos.

Lai vecinātu efektīvas nodokļu sistēmas ieviešanu, tiesisko noteiktību un labvēlīgu komercdarbības vidi Eiropas Savienībā, Eiropas Savienības Padome 2017. gada 10. oktobrī pieņēma direktīvu 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (turpmāk – DRM Direktīva).  DRM Direktīvas mērķu sasniegšanai arī izstrādāts jaunais likumprojekts. Tas paredz ieviest Latvijā strīdu risināšanas mehānismu, kāds būs paredzēts citās Eiropas Savienības valstīs, tādējādi veicinot vienveidīgu Arbitrāžas konvencijas un divpusējo nodokļu konvenciju interpretāciju un piemērošanu, galvenokārt lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu.

Ja nodokļu maksātājam (piemēram, saistībā ar transfertcenu nodokļu revīzijā (auditā) veikto ar nodokli apliekamā ienākuma korekciju) radīsies nodokļu dubultā uzlikšana, kā rezultātā tam būs tiesības piemērot Arbitrāžas konvencijā vai divpusējā nodokļu konvencijā paredzēto savstarpējās saskaņošanas procedūru, nodokļu maksātājs var iesniegt iesniegumu, lūdzot atrisināt strīdus jautājumu. Šādu iesniegumu jāiesniedz vienlaikus VID un pārējo iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentām iestādēm. Šādu iesniegumu nodokļu maksātājs būs tiesīgs iesniegt trīs gadu laikā pēc tam, kad saņemts pirmais paziņojums par darbību, kas izraisīja strīdus jautājumu. Visbiežāk paziņojums par darbību, kas izraisīja strīdus jautājumu, būs VID vai citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem.

Apstāklis, ka nodokļu maksātājam saistībā ar strīdus jautājumu ir pieejami arī citi tiesību aizsardzības līdzekļi, nav šķērslis iesnieguma iesniegšanai. Ar tiesību aizsardzības līdzekli šajā gadījumā būtu jāsaprot nodokļu maksātāja tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumu vai citu rīcību, kas izraisīja strīdus jautājumu, bet tā kā strīdus jautājums var skart arī nodokļu maksātāju tiesības citās ES dalībvalstīs, ar šo terminu būtu jāsaprot arī citi mehānismi, kas darbojas attiecīgajās valstīs nodokļu administrācijas rīcības tiesiskuma kontrolei.

VID un citu attiecīgo ES dalībvalstu kompetentās iestādes izskatīs iesniegumu un  lems, vai to pieņemt izskatīšanai savstarpējā saskaņošanas procedūrā. Gadījumā, ja iesniegums tiek noraidīts, nodokļu maksātājam būs tiesības to apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja iesniegums tiek pieņemts izskatīšanai, VID kopā ar citām attiecīgo ES dalībvalstu kompetentām iestādēm uzsāks savstarpēju saskaņošanas procedūru.