0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASTIESASAr likumu grozījumiem pastiprina kriminālatbildību par nepatiesas liecības sniegšanu

Ar likumu grozījumiem pastiprina kriminālatbildību par nepatiesas liecības sniegšanu

Pēc Saeimas kancelejas informācijas

Saeima 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu.  Tāpat noteikts,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: pexels.com

Saeima 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli.

Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu.  Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis.

Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš paziņojis, ka šajā sēdē nevēlas piedalīties.

Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, varēs uzlikt piespiedu naudu līdz trim Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram (iepriekš – līdz vienas minimālās mēnešalgas apmēram).

Grozījumi paredz iespēju atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam procesuālo izdevumu samaksu.

Tas būs iespējams, ja procesuālie izdevumi būs lielāki par vienu Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu un persona būs iesniegusi motivētu lūgumu. Lūgumu izskatīs rakstveidā un lēmums nebūs pārsūdzams.

Ar grozījumiem palielināts naudas soda kā papildsoda apmērs, kā arī tas gradēts atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai. Līdzšinējais regulējums, ar kuru naudas soda kā papildsoda apmērs bija noteikts vienas līdz 100 minimālo mēnešalgu apmērā, ir neefektīvs, īpaši gadījumos, kad to piemēro par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Ar grozījumiem par smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smagu noziegumu naudas sodu kā papildsodu noteiks 10 līdz 5000 minimālo mēnešalgu apmērā.

Ar grozījumiem palielināts sods par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu, iesaistīšanu vai piespiešanu nodarboties ar prostitūciju. Par šādu noziedzīgu nodarījumu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Paredzēta arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizācija, tostarp nosakot, ka kriminālatbildība par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citā vispārbīstamā veidā iestāsies tikai gadījumos, kad radīts būtisks kaitējums. Nav samērīgi personu saukt pie kriminālatbildības, ja nav iestājušās noteiktas kaitīgas sekas, atzīmē likumprojekta autori.

Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” definēti konkrēti kritēriji, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma maznozīmīgu, kādēļ par to var neuzsākt kriminālprocesu vai arī to izbeigt, lemjot par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Vienlaikus nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis JURIS STUKĀNS par grozījumiem kriminālprocesa efektivizēšanai un pilnveidošanai:

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: