Arī Darba likumā iekļauj administratīvos sodus

145
(5)

Grozījums Darba likumā, ko 17. oktobrī trešajā lasījumā pieņēma Saeima, paredz papildināt Darba likumu ar E daļu, kas noteic administratīvo atbildību par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā. Šie grozījumi tika rosināta jau 12. Saeimas laikā saistībā ar jauna Administratīvo pārkāpumu likuma izstrādi, kas nomainīs patlaban vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Tika nolemts, ka administratīvās atbildības regulējums ir iekļaujams nozari regulējošā likumā, šajā gadījumā – Darba likumā.

Šā likuma E daļa stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu – 2020. gada 1. janvārī.

Sodu piemēros par pārkāpumu, kurš nav novēršams

Līdzīgi, kā jau patlaban LAPK ir paredzēts, arī jaunajā regulējumā pamatā administratīvie sodi tiek piemēroti gadījumos, kad jāreaģē uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams, piemēram, ir iestājušās tā materiālās sekas, vai arī rīcība ir neatgriezeniska un ar augstu bīstamības pakāpi.
Ņemot vērā to, ka Darba likuma 4. pantā ir ietverta darba devēja definīcija (darba devējs ir fiziskā vai juridiskā personai vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku), turpmāk atbildība tiek paredzēta ne tikai fiziskajai vai juridiskajai personai, bet arī tiesībspējīgai personālsabiedrībai. Lai sodi būtu samērīgi, likums noteic mazāku sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai, bet lielāku – darba devējam – juridiskajai personai. Grozījumi paredz tālāk minētos sodus.

Bargi sodi par rakstveida darba līguma nenoslēgšanu

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā piemēro naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai — no 14 līdz 17 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 140 līdz 720 naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība patlaban ir pielīdzināma pieciem eiro.

Kā norādījusi likuma grozījumu sagatavotāja – Labklājības ministrija, lai arī, analizējot nereģistrētās nodarbinātības statistiku dinamikā, pēdējos gados nereģistrētā nodarbinātība tās klasiskajā izpratnē mazinās un aizvien vairāk uzņēmumos, kas līdz šim darbojušies ēnu ekonomikā, darba tiesiskās attiecības pilnībā vai daļēji sāk noformēt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tomēr konstatēto pārkāpumu skaits joprojām vērtējams kā būtisks. Tādējādi jāsaglabā administratīvais sods par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, jo tas rada būtiskas sekas gan attiecībā uz konkrētajām darba tiesiskajām attiecībām, gan arī nodarbinātību un tautsaimniecību kopumā.

Savukārt par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu piemēro naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai — no 86 līdz 114 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 170 līdz 1420 naudas soda vienībām.

Neizvairieties no sarunām par ģenerālvienošanos

Turpmāk likumā vairs netiks paredzēta administratīvā atbildība par koplīguma normu neizpildi. Ņemot vērā to, ka koplīgums ir vienošanās starp darba devēju un darbinieku pārstāvjiem, ar kuru tiek nodibinātas pušu savstarpējās tiesības un pienākumi, tas uzskatāms par privāttiesisku līgumu. Ja rodas tiesību vai interešu strīds, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar to saistīts, turpmāk pusēm tas būs jārisina Darba likuma 8. nodaļā un Darba strīdu likumā noteiktā kārtībā.

Neraugoties uz to, ka Darba likums neparedz darba koplīguma slēgšanu kā obligātu darba devēja pienākumu, tomēr darba devējam nav tiesību atteikties no sarunām par darba koplīguma slēgšanas. Tādēļ par darba devēja, darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības atteikšanos no sarunām par darba koplīguma (ģenerālvienošanās) slēgšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 70 līdz 140 naudas soda vienībām.

Pret visiem darbiniekiem jābūt vienlīdzīgai attieksmei

Par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu darba tiesisko attiecību jomā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai — no 28 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 70 līdz 140 naudas soda vienībām.

Atšķirīga attieksme, piemēram, var izpausties darba sludinājumos, izvirzot darba meklētājiem nepamatotas diskriminējošas prasības pēc dzimuma vai vecuma pazīmēm. Tāpat vienlīdzīga attieksme jāievēro attiecībā pret visiem darbiniekiem, nosakot darba apstākļus un atlīdzību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principa ievērošana ir svarīga, uzsakot darba līgumu.

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kuri noteikti iepriekš minētajos gadījumos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai — no 7 līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 14 līdz 220 naudas soda vienībām.

Attiecīgi šāds regulējums paredz atbildību par vispārīgiem citiem darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Likuma grozījumos arī paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem veiks Valsts darba inspekcija.

Novērtējiet šo rakstu
(5)