Senāta Administratīvo lietu departaments 12. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA “VIA” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu (lieta Nr. SKA-49/2021 (A420177016). Ar minēto lēmumu pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), papildus samaksai budžetā noteikts PVN un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un saistībā ar šiem nodokļiem aprēķināta nokavējuma un soda nauda.

Izskatāmajā lietā ir strīds starp VID un pieteicēju par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodoki. Pieteicēja deklarēja darījumus par bituma iegādi. VID veica pieteicējas auditu un secināja, ka pieteicējai nav tiesību samazināt no budžeta atmaksājamo PVN, jo pieteicēja strīdus preci nav saņēmusi no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas un pieteicēja to nevarēja nezināt.

Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka pieteicēja nav izpildījusi minimālākās prasības, lai pārliecinātos, ka strīdus preces piegādā tieši nodokļa rēķinos norādītā persona.  Tas, ka pieteicēja ir pārbaudījusi, vai darījumu partneris ir reģistrēts ar PVN apliekamo personu reģistrā, pats par sevi neliecina par pienācīgu sava darījumu partnera pārbaudi.

Ja ir norādes, kas rada objektīvas šaubas par izvēlēto darījumu partneri un pieļauj aizdomas par nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, nodokļu maksātājam var tikt noteiktas prasības noskaidrot papildu informāciju par savu darījumu partneri.

Senāts norāda, ka nav pamata uzskatīt, ka priekšnodokļa atskaitīšanas lietās faktu pierādīšanai ir izmantojami vienīgi tieši pierādījumi, kā to uzskata pieteicēja. Arī nodokļu maksātāja krāpnieciskās vai ļaunprātīgās rīcības pierādīšanai ir pieļaujami izmantot netiešus pierādījumus.

Būtiski, ka šie pierādījumi atbilst visām pierādījumu pazīmēm, ir nopietni un atbilstošas pārbaudes un novērtēšanas rezultātā savā kopumā veido pārliecinošu pamatu slēdzienam par konkrētā fakta pastāvēšanu.

Apgabaltiesa ir norādījusi uz virkni netiešu pierādījumu, no kuru kopuma atzinusi, ka pieteicēja saprātīgi nevarēja nezināt, ka preču piegādātājs nav nodokļa rēķinos norādītā ar PVN apliekamā persona, kā arī uzsvērusi, ka gadījumā, ja pieteicēja darījuma noformēšanas laikā pievērstu uzmanību objektīvām norādēm, kas radīja šaubas par izvēlēto darījumu partneri, pieteicēja būtu izvairījusies no iesaistīšanās nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.