Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2023. gada 17. maijā pieņemtajā spriedumā lietā DC pret HJ (C97/22, ECLI:EU:C:2023:413) norādījusi, ka, trūkstot informācijai par atteikuma tiesībām, patērētājs ir atbrīvots no jebkāda samaksas pienākuma, ja viņš atsakās no jau izpildīta līguma par pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Savukārt tirgotājam ir jāsedz izmaksas, kuras tam radušās, izpildot pakalpojumu līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, patērētāja atteikuma termiņā.

Situācijas apraksts

2020. gada 6. oktobrī HJ, mutiski vienojoties ar uzņēmumu, noslēdza līgumu par savas mājas elektroiekārtas remontu, bet uzņēmums neinformēja HJ par viņa atteikuma tiesībām, uz kurām tas varēja atsaukties 14 dienu laikā, jo līgums tika noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Pēc līguma izpildes uzņēmums 2020. gada 21. decembrī HJ iesniedza rēķinu, kuru HJ nesamaksāja. HJ norādīja, ka uzņēmumam nepienākoties maksa par pakalpojumu, jo uzņēmums nav patērētāju informējis par tā atteikuma tiesībām un faktu, ka darbi ir veikti pirms atteikuma termiņa beigām (tas šādas neinformēšanas gadījumā ir viens gads).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.

2021. gada 15. martā uzņēmums cedēja visas savas no līguma izrietošās saistības DC. Tā kā HJ atteicās maksāt arī HJ, tika uzsākta tiesvedība Esenes apgabaltiesā, Vācijā. Tiesa uzskatīja, ka pamatlietas risinājums ir atkarīgs no Direktīvas 2011/83¹ 14. panta 5. punkta interpretācijas. Vācijas tiesa norādīja, ka saskaņā ar Vācijas tiesību normām, kuras ir pieņemtas direktīvas par patērētāju tiesību aizsardzību transponēšanai, patērētājam nav jāmaksā par tādu pakalpojumu, kas sniegts, pirms beidzies atteikuma termiņš, ja tirgotājs nav informējis patērētāju par viņa atteikuma tiesībām.

Tomēr skaidrības gūšanai Vācijas tiesa vērsās ES Tiesā ar prejudiciālu jautājumu, vai ar šo direktīvu ir izslēgtas jebkādas tirgotāja tiesības saņemt „kompensācijas atlīdzību”, tostarp tad, ja patērētājs savas atteikuma tiesības ir izmantojis tikai pēc ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma izpildes. Faktiski tas ļautu patērētājam gūt mantisku labumu, pārkāpjot nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principu, kas ir ES tiesību vispārējs princips. 

Patērētājam nav jāmaksā

Pasludinātajā spriedumā ES Tiesa atbild, ka patērētājs ir atbrīvots no jebkāda pienākuma maksāt par pakalpojumiem, kas sniegti, izpildot ārpus uzņēmuma telpām noslēgtu līgumu, ja attiecīgais tirgotājs viņu nav informējis par atteikuma tiesībām un patērētājs savas atteikuma tiesības ir izmantojis pēc līguma izpildes.

Atteikuma tiesību mērķis ir aizsargāt patērētāju īpašā, ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma kontekstā, kurā patērētājs var tikt pakļauts iespējamam psiholoģiskam spiedienam vai var saskarties ar pārsteiguma faktoru neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav lūdzis attiecīgā tirgotāja apmeklējumu. Tāpēc informācija, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, patērētājam ir ārkārtīgi svarīga, Informācija par atteikuma tiesībām ļauj patērētājam apzināti pieņemt lēmumu noslēgt vai nenoslēgt līgumu.

Attiecībā uz jautājumu par patērētāja šādi gūto mantisko labumu un nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principu ES Tiesa atgādina, ka direktīvas mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Tomēr šis mērķis tiktu apdraudēts, ja patērētājam pēc atteikšanās no pakalpojumu līguma, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, varētu rasties izmaksas, kuras nav tieši paredzētas šajā direktīvā.

ES Tiesa arī netieši norādījusi, ka tā kā DC nevar atzīt par atbildīgu par HJ neinformēšanu par tiesībām atteikties no ārpus uzņēmuma telpām noslēgta līguma, tas var apsvērt iespēju celt regresa prasību pret pārdevēju vai tirgotāju, kurš tam šādos apstākļos ir cedējis savas no līguma izrietošās saistības.

Atteikuma tiesības Latvijas regulējumā

Latvijā atteikuma tiesības attiecībā uz distances līgumu un līgumu, kas noslēgts ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas skaidrotas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12. pantā. Tajā norādīts, ka patērētājs var noteiktā termiņā (14 dienas) izmantot atteikuma tiesības un, nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpties no distances līguma un līguma, kas noslēgts ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas.

Patērētājam pirms atteikuma tiesību termiņa beigām par lēmumu atkāpties no līguma jāinformē pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, iesniedzot tam atteikuma veidlapu vai paziņojumu par atteikuma tiesību izmantošanu. Patērētāja pienākums ir pierādīt atteikuma tiesību izmantošanu.

Savukārt pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs nodrošināt patērētājam iespēju pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja mājaslapā internetā elektroniskā veidā aizpildīt un iesniegt atteikuma veidlapu vai paziņojumu par atteikuma tiesību izmantošanu. Šādā gadījumā pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju (tai skaitā elektronisko pastu), nekavējoties paziņo patērētājam par atteikuma saņemšanu.

Atteikuma veidlapas vai paziņojuma par atteikuma tiesību izmantošanu nosūtīšana noteiktajā termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, kas izriet no distances līguma vai līguma, kas noslēgts ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas, vai no saistībām noslēgt šādus līgumus, ja piedāvājumu izteicis patērētājs.

Kā norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, atteikuma tiesību izmantošanas termiņu skaita:

• ja tiek sniegts pakalpojums, – no līguma noslēgšanas dienas;
• ja tiek iegādāta prece, – no dienas, kad patērētājs vai trešā persona, kas nav pārvadātājs un kuru norādījis patērētājs, ir ieguvusi preci valdījumā;
• ja patērētājs vienā pasūtījumā ir pasūtījis vairākas preces, kuras piegādā atsevišķi, – no dienas, kad patērētājs vai trešā persona, kas nav pārvadātājs un kuru norādījis patērētājs, ir ieguvusi valdījumā pēdējo preci;
• ja tiek piegādāta prece, kas sastāv no vairākām partijām vai daļām, – no dienas, kad patērētājs vai trešā persona, kas nav pārvadātājs un kuru norādījis patērētājs, ir ieguvusi valdījumā preces pēdējo partiju vai daļu;
• līgumiem par regulāru preču piegādi – no dienas, kad patērētājs vai trešā persona, kas nav pārvadātājs un kuru norādījis patērētājs, ir ieguvusi valdījumā pirmo preci.

Ja patērētājam nav sniegta obligātā pirmslīguma informācija vai atteikuma veidlapa, tad atteikuma tiesības patērētājs ir tiesīgs izmantot gada laikā vai 14 dienu laikā no brīža, kad informācija ir tikusi sniegta.

Atgādinām, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 9. pantā ir skaidrots, ko var uzskatīt par līgumu starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, kas noslēgts ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas. To noslēdz:

1. fiziski klātesot patērētājam un pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vietā, kas nav pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pastāvīgā saimnieciskās vai profesionālās darbības vieta;
2. pēc patērētāja izteikta aicinājuma pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vietā, kas nav pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pastāvīgā saimnieciskās vai profesionālās darbības vieta;
3. pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pastāvīgajā saimnieciskās vai profesionālās darbības vietā vai izmantojot distances saziņas līdzekļus nekavējoties pēc tam, kad pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir personīgi un individuāli vērsies pie patērētāja vietā, kas nav pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pastāvīgā saimnieciskās vai profesionālās darbības vieta, fiziski klātesot patērētājam un pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam;
4. pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja organizēta izbraukuma laikā, lai veicinātu preču, pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu un pārdotu preces vai sniegtu pakalpojumus, digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus patērētājam.

Savukārt pastāvīga saimnieciskās vai profesionālās darbības vieta ir:

• nepārvietojamas mazumtirdzniecības telpas, kurās pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pastāvīgi veic savu darbību;
• pārvietojamas mazumtirdzniecības telpas, kurās pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs parasti veic savu darbību.

Secinājumi, ko mūsu patērētāji var gūt no Vācijas patērētāja pieredzes un iepriekšminētā ES Tiesas sprieduma, var finansiāli negatīvi ietekmēt pakalpojumu sniedzējus un preču pārdevējus, tāpēc laikus jāparūpējas, lai patērētājiem būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par viņu atteikuma tiesībām. Tas pats jāievēro arī e–komercijā, noslēdzot ar patērētājiem distances līgumu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada oktobra (124.) numurā.