Autortiesību izpratnē „darbs” ir darbinieka radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Personiskās tiesības aizsargā autora garīgo un intelektuālo saikni ar paša radīto darbu. Savukārt mantiskās tiesības ir autora tiesības atļaut vai aizliegt citām personām izmantot savu darbu un tiesības gūt labumu no darba izmantošanas.

Lai iegūtu autora tiesības, nav nepieciešams, piemēram, reģistrēt darbu. Autortiesības pieder autoram tiklīdz darbs ir radīts. Ar autortiesībām aizsargāti darbi var būt, piemēram, runas, scenāriji, muzikālie darbi, zīmējumi, dizaina darbi, fotogrāfijas, skices, tulkojumi, datu bāzes u.c. 

Ja darbinieks, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis ar autortiesībām aizsargātu darbu, pildot darba pienākumus, personiskās (piemēram, tiesības tikt atzītam par autoru, tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās u.c.) un mantiskās tiesības (piemēram, publiskot vai izplatīt darbu u.c.), uz šo darbu pieder darbiniekam, izņemot datorprogrammu radīšanu. Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. Darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst likumiskas tiesības izmantot (lietošanas tiesības) minēto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā, ja vien darba līgumā nav paredzēts citādi.

Darbinieks var vienoties ar darba devēju par darbinieka mantisko tiesību pāreju (atsavināšanu) darba devējam. Personiskās tiesības nevar tikt atsavinātas.

Lai nerastos pārpratumi, vēlams darba līgumā norādīt:

1. autortiesību vai blakustiesību objektus (ar autortiesībām aizsargātos darbus), kas tiks radīti, pildot darba uzdevumu;
2. mērķus, kādiem darbi tiek radīti un var tikt/tiks izmantoti;
3. vai darba devējam ir tikai darba izmantošanas tiesības (t.i. licence), kāda veida licence – vienkārša vai izņēmuma, kādā apjomā, kādas tieši izmantošanas tiesības, uz cik ilgu laiku ir izmantošanas tiesības, kādā teritorijā ir izmantošanas tiesības;
4. vai darba devējam tiek atsavinātas autora mantiskās tiesības, uz cik ilgu laiku mantiskās tiesības atsavinātas, kādā teritorijā mantiskās tiesības atsavinātas;
5. kādas ir darbinieka tiesības attiecībā uz darbiem (ja tādas tiek paredzētas līgumā).

Līgumā, ar kuru darbinieks atsavina savas mantiskās tiesības, nosakāma taisnīga atlīdzība. Darba samaksa, ko autors saņēmis par darbu, kuru tas radījis, būdams darba attiecībās ar darba devēju un pildot darba pienākumus, uzskatāma par taisnīgu atlīdzību. Šo prezumpciju var atspēkot divos gadījumos:

1. ja darbinieks var pierādīt, ka, noslēdzot darba līgumu, nav ieguvis tās priekšrocības, ko parasti sniedz darba tiesiskās attiecībās salīdzinājumā ar pašnodarbinātiem autoriem (piemēram, speciāli noslēgts terminēts darba līgums; nav nodrošināta darba vieta u.tml.);
2. autors var pierādīt, ka saņemtā darba samaksa nav taisnīga atlīdzība (neatbilst Autortiesību likumā noteiktajiem kritērijiem).

Atlīdzība ir taisnīga, ja tā atbilst tiesību ekonomiskajai vērtībai un ja atlīdzība veido samērīgu daļu no tiesību vai darba izmantošanas rezultātā gūtā mantiskā labuma.

Nosakot taisnīgu atlīdzību, ņem vērā mantisko tiesību vai darba izmantošanas tiesību ekonomisko vērtību ietekmējošus apstākļus, tostarp:

• komerciālu un nekomerciālu labumu, kuru gūst darba devējs;
• tiesību vai darba izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību atkarībā no izmantošanas veida;
• darbinieka ieguldījumu darba radīšanā;
• darba devēja finanšu ieguldījumu attiecībā uz konkrēto darbu.

Ja starp darbinieku un darba devēju rodas strīds par to, vai līgumā noteiktā atlīdzība ir taisnīga, darbiniekam ir tiesības prasīt darba devējam grozīt līgumu, nosakot tajā taisnīgu atlīdzību, un izmaksāt atlīdzību (atlīdzības starpību), kas darbiniekam pienāktos, ja taisnīga atlīdzība būtu noteikta, noslēdzot līgumu.

Ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad darbinieks ir vērsies pie darba devēja, nav izdevies vienoties par līguma grozījumiem, darbinieks ir tiesīgs prasīt taisnīgas atlīdzības noteikšanu tiesā. Darbiniekam ir tiesības prasīt papildu atlīdzību, ja līgumā noteiktā atlīdzība ir nesamērīgi maza, salīdzinot ar visiem ieņēmumiem, kas pēc līguma noslēgšanas gūti tieši tiesību vai darba izmantošanas rezultātā, tostarp ja minētie ieņēmumi gūti jauna tiesību vai darba izmantošanas veida rezultātā vai tāda izmantošanas veida rezultātā, kura nozīmība pieaugusi attiecīgā līguma darbības laikā. Darba devējam ir pienākums pēc darbinieka, kurš radījis darbu, būdams darba attiecībās ar darba devēju un pildot darba pienākumu, pieprasījuma, sniegt darbiniekam aktuālu un visaptverošu informāciju par tiesību vai darba izmantošanu, tostarp par tiesību vai darba izmantošanas veidiem, šīs izmantošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem (ko tas guvis tieši konkrētā darba izmantošanas rezultātā) un atlīdzību, kas pienākas darbiniekam.

Līguma noteikumi, kas paredz darbinieka atteikšanos no augstāk minētām tiesībām, nav spēkā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada septembra (123.) numurā.

• Pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos
• Vērienīgi grozījumi Autortiesību likumā