TIESĪBASBezstrīdus prasības nodotas zemesgrāmatu tiesnešiem

Bezstrīdus prasības nodotas zemesgrāmatu tiesnešiem

12/01/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

No 1. janvāra zemesgrāmatu nodaļu kompetence paplašināta ar vairāku lietu kategoriju izskatīšanu un tās iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Šādas izmaiņas noteic 2011. gada 21. jūlija grozījumi likumā „Par tiesu varu” un MK 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 951 "Noteikumi par tiesu un tiesu namu darbības teritoriju", kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Par izmaiņām tiesu sistēmā informē Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas nodaļas vadītāja. No šī gada zemesgrāmatu nodaļu tiesneši papildu zemesgrāmatu pārzināšanai skatīs arī pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Grozījumi likumā „Par tiesu varu” noteic, ka zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē būs arī izsoļu aktu apstiprināšana, bet pārejas noteikumi paredz, ka šādas darbības varēs sākt tikai pēc Civilprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās. Pagaidām šādi grozījumi vēl nav pieņemti. Kā liecina tiesu statistika, ekonomiskās krīzes periodā pieauga šādu prasību skaits vispārējās jurisdikcijas tiesās, bet zemesgrāmatu nodaļu noslodze ievērojami kritās. Tāpēc, integrējot zemesgrāmatu nodaļas kopējā tiesu sistēmā un pārdalot tiesnešu kompetenci, varētu mazināties tiesu noslodze un saīsināties lietu izskatīšanas termiņi. Šādas reformas rezultātā nemainīsies tiesu institucionālā sistēma, jo zemesgrāmatu tiesneši arī līdz šim bija rajona tiesu tiesnešu statusā. Likuma grozījumi nostiprina faktu, ka zemesgrāmatu nodaļas ir pilntiesīgas tiesu struktūras. To uzņēmēju dzīvē, kas vēlēsies vērsties tiesās ar minētajiem bezstrīdus prasījumiem, būtībā nekas nemainīsies. Lietas, kas attiecas uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā tiks turpinātas skatīt līdzšinējā rakstveida procedūrā. Mainīsies tikai subjekts, kas šīs lietas skata. Tas nozīmē, ka ar šādu prasību pieteikumiem vairs nebūs jādodas uz tiesu, bet gan uz parādnieka dzīves vietai atbilstīgo zemesgrāmatu nodaļu, kura no 2012. gada 1. janvāra ir iekļauta vispārējā tiesu sistēmā rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Ja kāda no pusēm bezstrīdus prasību neatzīs, saglabāta esošā kārtība un lieta skatāma prasības kārtībā tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.. Proti, attiecībā uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš likumā noteiktajā termiņā var celt prasību, lai apstrīdētu kreditora prasījumu, vienlaikus lūdzot apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Savukārt, attiecībā uz saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, ja tiesneša brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks iesniedz iebildumus pret maksājuma saistības pamatotību, izbeidzama tiesvedība par saistības piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā un var tikt celta prasība tiesā prasības tiesvedības kārtībā. Tāpat parādnieks prasību likuma noteiktajā termiņā var celt arī pēc tiesneša lēmuma par saistības piespiedu izpildi, vienlaikus lūdzot apturēt saistības piespiedu izpildīšanu. Līdz ar likuma izmaiņām mainās zemesgrāmatu nodaļu nosaukumi, tās vairs nav piesaistītas apgabaltiesām kā iepriekš, bet attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai. Arī zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas noteiktas atbilstoši attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai. Izņēmumi ir: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļa (Rīgā, Ūnijas ielā 8, k-9), kura aptvers Rīgas pilsētas tiesu darbības teritoriju (Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa); Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa (Rīgā, Ūnijas ielā 8, k-9), kura aptvers Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritoriju; Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļa (Daugavpilī, Ģimnāzijas ielā 11), kura aptvers Daugavpils tiesas un Krāslavas rajona tiesas darbības teritoriju. Zemesgrāmatu tiesnešu kompetence šādu prasījumu izskatīšanai ir pietiekama, jo kopš plānotās reformas pagājis pietiekami ilgs laiks, lai zemesgrāmatu tiesneši parūpētos par profesionālo zināšanu atsvaidzināšanu vai papildināšanu bezstrīdus lietu izskatīšanā. Arī turpmāk tiesas sagaida dažādi jauninājumi. Jau 2009. gadā Tiesu administrācija sāka Latvijas–Šveices sadarbības programmas projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” īstenošanu, un tā ietvaros tiek pilnveidota Latvijas tiesu pieejamība ar jaunajām tehnoloģijām un elektronisko dokumentu apriti, uzlabota tiesu informācijas un pakalpojumu pieejamība, iekšējās informācijas aprite un veikti citi pasākumi, tādējādi paaugstinot tiesu darbības efektivitāti. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 4,4 miljoni latu, no kuriem 85% sedz Šveices Konfederācijas padome, bet 15% Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. Tiesu administrācija sadarbībā ar Lattelecom plānojusi aprīkot Latvijas tiesas un ieslodzījuma vietas ar videokonferences un skaņas ieraksta iekārtām. 2011. gada 15. decembrī notika videokonferences un skaņas ierakstu iekārtu prezentācija pirmajā ar tām aprīkotajā tiesas sēžu zālē Rīgas apgabaltiesā. Sadarbības programmas ietvaros tiks aprīkotas arī citas lielākās un noslogotākās Latvijas tiesas Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Jelgavā, Liepājā, bet visās pārējās tiesās Latvijā ar videokonferences un skaņas ieraksta iekārtām aprīkotas sēžu zāles tiks iekārtotas līdz šā gada 30. jūnijam. Tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņu ieraksta aparatūru palīdzēs uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti, kā arī samazināt tiesu darba apjomu dokumentu sagatavošanā. Arī tiesas sēdes protokols pēc tiesas sēdes beigām lietas dalībniekiem būs pieejams daudz ātrāk. Videokonferences izmantošana ļaus arī uzlabot tiesu pieejamību – nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē būs iespējams tuvākās pilsētas tiesā. Tāpat samazināsies atlikto tiesas sēžu skaits lietas dalībnieku neierašanās dēļ. Videokonferenci tiesas varēs izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Būtiski samazināsies nepieciešamība pārvietot jeb konvojēt apcietināto personu no ieslodzījuma vietas uz tiesu. Projektā paredzēti arī vairāki pētījumi par tiesas procesu izmaksām, to samērīgumu ar valsts nodevām. Tāpat tiks izstrādātas elektroniskas dokumentu veidlapas, tādējādi paplašināt to pakalpojumu klāstu, ko var saņemt ar interneta starpniecību. Turpinās arī darbs pie elektroniskās datu izplatīšanas sistēmas, kas sasaistīta ar tiesu informatīvo sistēmu un ar kuras palīdzību varēs nodrošināt lielāku skaitu tiesas nolēmumu publicēšanu internetā. Materiālu sagatavoja Vineta Vizule, žurnāla „Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore. Materiāls publicēts žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis drukātā varianta janvāra numurā, vairāk par šo numuru Jūs varat uzzināt šeit.

Vienkārši par sarežģīto jeb kas jāzina katrai fiziskajai personai par gada ienākumu deklarāciju
GADA GRĀMATVEDE 2023: Būt atbildīgai un strādāt sabiedrības labā
Sabiedrība no VID sagaida straujākas pārmaiņas
Notikumi pēc bilances datuma

Bezstrīdus prasības nodotas zemesgrāmatu tiesnešiem

Darba devēja ziņojuma iesniegšana

Pašnodarbinātā ceturkšņa ziņojums par VSAOI

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €