BILANCES RAKSTI

Kontrabandas problēma Latvijā sniedzas krietni tālāk par robežkontroles punktiem, kuros muitnieki ar skeneriem atklāj noslēptas cigarešu kravas paprikas vai ogļu sūtījumos. Kā šoruden rīkotajā 7. nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā «Cīņa ar kontrabandu — izaicinājumi un panākumi» norādīja Baiba Šmite–Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, būtiskākais izaicinājums ir starp varas iestādēm un sabiedrību izveidojusies dziļā plaisa, kuras dēļ sabiedrība nejūtas vienota ar valsts pārvaldi. VID ikdienā strādājot pie šīs plaisas mazināšanas, uzsverot atziņu: «Mēs visi esam valsts». Forumu organizēja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, un tajā atbildīgās institūcijas, eksperti un akcizēto preču nozaru asociāciju pārstāvji apskatīja un analizēja aktuālo situāciju, kas saistīta ar nelegālo tirdzniecību un kontrabandu Latvijā, kā arī diskutēja par iespējām un risinājumiem situācijas uzlabošanai. Šai rakstā apkopota VID darba pieredze un skatījums uz cīņu ar kontrabandu. «Kontrabanda nesākas robežkontroles punktā, bet gan sabiedrības lēmumā — pirkt vai nepirkt nelegālās preces. Šis lēmums tiešā...

Nodokļu maksātājs var noslēgt vienošanās līgumu, lai izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» stāstīja Dace Studente, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Pirmajā raksta daļā, ko varēja lasīt žurnāla "Bilance" novembra numurā, informējām, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. VID dati liecina, ka nodokļu maksātāji arvien vairāk slēdz vienošanās līgumus. Veicina ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu Vienošanās līguma priekšmets ir nodokļu kontroles rezultātā — budžetā maksājamā/ no budžeta atmaksājamā nodokļa (nodevas) summa...

Rakstā aplūkoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Savlaicīga iepazīšanās un izpratne par gaidāmajiem grozījumiem ļaus samazināt risku, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu veikt pārbaudes, tādējādi nodrošinoties pret potenciālajām soda sankcijām, kā arī izvairīties no iespējamiem strīdiem ar VID. Raksts paredzēts nodokļu konsultantiem, revidentiem, uzņēmumu galvenajiem grāmatvežiem un finanšu departamentu vadītājiem, kā arī visiem, kas ikdienā vai periodiski saskaras ar transfertcenu dokumentāciju sagatavošanu un pārbaudīšanu, kā arī tiem, kas līdz šim bija atbildīgi par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Grozījumi būs piemērojami kontrolētiem (starp saistītām personām veiktiem) darījumiem, kas īstenoti, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2025. kalendārā gada laikā. Proti, uzņēmumiem ar klasisku finanšu pārskata gadu, kas atbilst kalendārajam gadam, šie grozījumi attieksies uz transfertcenu dokumentāciju, kas sagatavojama līdz 2026.gada 31.decembrim, savukārt uzņēmumiem, kuru finanšu pārskata gads atšķiras no kalendārā...

Rakstu cikla «Iekšējās kontroles sistēma praksē» mērķis ir soli pa solim izskaidrot, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var praktiski ieviest un uzturēt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Katrs cikla raksts būs veltīts konkrētam posmam vai mehānismam, sākot ar pašiem pamatiem — savu risku novērtējumu. Tieši šis solis ir iekšējās kontroles sistēmas (IKS) stūrakmens: pirms noteikt procedūras, izpētes apjomus vai darījumu uzraudzības kārtību, subjektam ir jāapzinās, kādi riski vispār pastāv viņa darbībā un kā tie varētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanu un klientu attiecības. NILLTPFN likums neparedz vienotu vai universālu pieeju. Katram subjektam ir jāveic individuāls sava riska vērtējums, ņemot vērā: piedāvāto pakalpojumu veidus, potenciālo un esošo klientu loku, darījumu raksturu un apjomu, ģeogrāfiskos un nozares apstākļus, kā arī jebkurus citus faktorus, kas var ietekmēt NILLTPF risku. To tieši nosaka NILLTPFN likuma 6....

Ārpustiesas parāda pārstrukturēšana (ĀPR) ir pārrunu ceļā panākta vienošanās starp parādnieku un tā kreditoriem, izvairoties no tādām formālām procedūrām, kā maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process. ĀPR rezultātā tiek panākta vienošanās, kas palīdzēs parādniekam atgūt finansiālo stabilitāti. Šāda procedūra ir lētāka un ātrāka nekā tiesas uzraudzītās formālās procedūras, vienlaikus tās īstenošanai nepieciešama visu iesaistīto kreditoru piekrišana. Finanšu grūtības parasti nerodas pēkšņi — tās uzkrājas pamazām. Ja saistības pret kreditoriem netiek pildītas, problēmas ar laiku tikai pieaug, radot tā saucamo «sniega bumbas» efektu. Neatrisinātas finanšu problēmas uzņēmumā rada nestabilu finanšu plūsmu — sadarbības partneri var pieprasīt pāreju uz priekšapmaksu vai pat izlemt par sadarbības pārtraukšanu. Piegāžu pārtraukšanas rezultātā parādnieks var zaudēt klientus. Situācija var eskalēties, radot domstarpības starp vadību un/vai īpašniekiem, tādējādi papildus traucējot uzņēmuma darbību. Turklāt nepieciešamie līdzekļi, kas būtu paredzēti uzņēmējdarbības attīstībai, bieži tiek novirzīti parādu segšanai un strīdu risināšanai. Šādas problēmas parasti izraisa lielu darbinieku mainību un zemu produktivitāti...

Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? VID dati liecina, ka 2025. gada astoņos mēnešos vairākās darbavietās vidēji mēnesī bija nodarbināti 5363 darba ņēmēji, kuriem ir norādīta kāda no grāmatveža profesijām: 121104 Galvenais grāmatvedis 241101 Vecākais grāmatvedis 331301 Grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija) 331302 Valūtas darījumu grāmatvedis 331303 Vērtspapīru grāmatvedis 331308 Grāmatvedis (Konsultants) 331310 Materiālu uzskaites grāmatvedis 431101 Grāmatvedis (trešā līmeņa kvalifikācija) 431301 Algu grāmatvedis Šie darba ņēmēji vidēji mēnesī kopumā bija nodarbināti 157 stundas,...

Darbinieks ilgstoši strādā vairāk nekā likumā noteikts, «uz papīra» aizsargāts, bet reāli — atlīdzība par virsstundām izpaliek. Iestāde saka: «Nav naudas.» Bet vai tas ir likumīgi? Šādu situāciju vērtēja Administratīvā apgabaltiesa un Latvijas Republikas Senāts. Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771124723, SKA–278/2025 Faktiskie apstākļi Pieteicēja bija Valsts probācijas dienesta amatpersona, kuras darbs strīdus periodā bija saistīts ar īpašu risku un veica darba pienākumus pilnā apjomā — 40 stundas nedēļā, lai gan amatpersonai bija noteikts normālais saīsinātais darba laiks 35 stundas nedēļā. Līdz ar to pieteicējai faktiski veidojās regulāras virsstundas — 5 stundas nedēļā. Ar 2022. gada 1. jūnija lēmumu Valsts probācijas dienests atzina, ka virsstundu darbs ir noticis, un ar pieteicēju tika noslēgts administratīvais līgums, paredzot, ka virsstundas par visu strīdus periodu tiks apmaksātas līdz 2022. gada beigām. Pieteicēja apņēmās šajā laikā neuzsākt tiesvedību. Līdz noteiktajam termiņam samaksa netika veikta. 2023. gada...

Ikdienā avansa maksājumi uzņēmējdarbībā tiek bieži lietoti, jo tas ir veids, kā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var gūt finanšu resursus preču saražošanai vai arī pārliecību, ka klientam ir nopietni nodomi attiecībā uz savstarpējo darījumu. Avansa maksājums būtībā ir priekšapmaksas veids. Priekšapmaksa jeb samaksāt iepriekš nozīmē, ka samaksa pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas tiek veikta pilnā apmērā. Savukārt avansa maksājums var nebūt pilnā apmērā, tas var būt tādā apmērā, kas daļēji nosedz preces vai pakalpojuma vērtību. No nodokļu skatpunkta, likumdevējs izmaksātajos avansos no uzņēmuma ir saskatījis slēptas peļņas izņemšanas iespējas un tādējādi uz laiku atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) nomaksu. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (turpmāk — UIN likums) pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā peļņas, apgrozījuma vai citas bāzes lieluma samazinājumu, kuru nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas...

Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? Rakstu lasiet šeit! Ikdienā avansa maksājumi uzņēmējdarbībā tiek bieži lietoti, jo tas ir veids kā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var gūt finanšu resursus preču saražošanai vai arī pārliecību, ka klientam ir nopietni nodomi attiecībā uz savstarpējo darījumu. Vai šie darījumi ietver slēptas peļņas iespējas? Lasiet...

Arī decembrī turpinās preses izdevumu abonēšana, un arī mēs, žurnāla BILANCE redakcija, aicinām atjaunot abonementu 2026. gadam. Ja vēl neesat lasītāju lokā, atgādinām, ka žurnāls adresēts ne tikai grāmatvedības un finanšu speciālistiem, bet ikvienam, kas interesējas par uzņēmējdarbībai svarīgām aktualitātēm un praktiskiem risinājumiem. BILANCE iznāk kopš 2000. gada un jau 26. gadu būsim uzticams atbalsts gan profesionāļiem, gan tiem, kas tādi vēlas būt, palīdzot orientēties grāmatvedības, nodokļu un citos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos. Jaunajiem klientiem: ja vēl neesat abonentu lokā, abonējot drukāto žurnālu visam 2026. gadam, decembra Bilanci saņemsiet dāvānā! 1. BILANCI lasiet arī internetā! Jā, esam pieredzes bagāti un vienlaikus sekojam līdzi laikam - drukātā žurnāla BILANCE raksti ir lasāmi arī internetā - portālā BilancePLZ, bet, ja vēlaties žurnālu pašķirstīt digitāli - to var meklēt e-žurnālu arhīvā, kur lasāmi VISI drukātās BILANCES numuri e-žurnāla formātā - sākot no 2000. gada 1. numura!

Žurnāla oktobra numura publikācijā «Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmē» skaidrojām, kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību. Šajā rakstā skaidrosim, kādi ir četri biežākie riski zīmola drošībai un vērtībai un kādi ir ieguvumi no preču zīmes reģistrācijas. Par zīmola riskiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, Eiropas Savienības (ES) preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) 90% uzņēmumu nav pienācīgi aizsargājuši savu zīmolu un citu intelektuālo īpašumu (IP). Tas ir ļoti liels risks investīcijām. Turklāt pētījumi rāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem pieder reģistrētas IP tiesības, uzrāda ievērojami labākus finanšu rezultātus — apgrozījums uz vienu darbinieku ir par 68% augstāks nekā uzņēmumiem, kuriem nav...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. septembrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C38/24 (i) (G.L. pret AB SpA)1, kurā tika skatīts jautājums par darbinieka, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti, iespējamo netiešo diskrimināciju un darba devēja pienākumu veikt darba «saprātīgu pielāgojumu», kas nepieciešams bērna aprūpei. Lieta ir par Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. panta, 2. panta 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kas saistīts ar atšķirīgu attieksmi pret darba ņēmēju, kurš pats nav ar invaliditāti, bet kurš aprūpē savu bērnu ar invaliditāti, kā arī par šīs direktīvas 5. panta interpretāciju, kas saistīts ar darba devēja pienākums veikt saprātīgus pielāgojumus. Lietas apstākļi 1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam. Fiziskā persona (turpmāk — G.L.) bija nodarbināta Itālijā reģistrētā sabiedrībā AB, veicot stacijas operatores...

Publisko iepirkumu reformas ietvaros, kā arī Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektā ir paredzētas gan vairākas būtiskas sistēmas izmaiņas, gan atsevišķi normu labojumi, kas kopumā vērsti uz iepirkumu sistēmas un regulējuma efektivizēšanu. Rakstā sniegts ieskats galvenajos reformas virzienos, detalizēti neanalizējot atsevišķu normu regulējumu. Šī gada 26. augustā Ministru kabinets (MK) izskatīja iesniegto informatīvo ziņojumu «Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai» un konceptuāli atbalstīja informatīvajā ziņojumā ietverto darba grupas piedāvāto publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju un sagatavoto likumprojektu grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Minētais scenārijs paredz strukturālas izmaiņas jeb reformu publisko iepirkumu sistēmā, un minētā reforma vērsta uz izmaiņu nepieciešamību, lai efektivizētu valsts resursu izlietojumu, mazinātu administratīvo slogu mazākas vērtības iepirkumiem un nodrošinātu datu pieejamību par visiem veiktajiem iepirkumiem. Vienlaikus Ministru kabinets ir atbalstījis arī vairākus uzdevumus atbildīgajām institūcijām, kas saistīti ar reformas ieviešanu, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojam noteikt publisko iepirkumu veiktspējas pamatrādītājus...

Pēdējo gadu laikā būtiski pieaug ārpakalpojuma grāmatvežu atbildība saistībā ar NILLTPFN likuma izpildi. Lai arī vairums grāmatvežu rūpīgi seko līdzi savai atbilstībai, nereti tieši klientu pasivitāte vai nevēlēšanās sniegt informāciju rada būtiskus riskus. Šajā rakstā aplūkosim, kādas ir klientu tiesības un pienākumi šajā procesā, kā arī to, kā pakalpojumu sniedzēji var pasargāt sevi no iespējamajiem zaudējumiem. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 11. pantu un 20. pantu, subjektiem — tostarp ārpakalpojuma grāmatvežiem — ir pienākums īstenot klientu izpēti un nodrošināt darījumu uzraudzību. Taču šis process nav vienvirziena — tajā ir jāiesaistās arī pašam klientam. Lai klients varētu būt apkalpots likuma prasībām atbilstoši, viņam ir aktīva loma šajā sadarbībā — ir būtiski, lai klients sniegtu patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju. Ieteikums: klienta līdzdalība nav izvēles jautājums — tā ir obligāta NILLTPFN likuma prasību izpildes sastāvdaļa. Saskaņā ar NILLTPFN likuma...

Divas Baltijas valstis — Igaunija un Lietuva — uzdrošinājušās mest izaicinājumu vienam no galvenajiem instrumentiem, ar kura palīdzību iedzīvotāji uzkrāj līdzekļus vecumdienām. Proti, sistēmai, kurā noteiktu daļu no algas pārskaita privātiem fondu pārvaldītajiem, kas cenšas šos līdzekļus akumulēt un vairot, ieguldot finanšu tirgos. Aiz šī formulējuma slēpjas visiem labi zināmais jēdziens — pensiju 2. līmenis. Igaunija pensiju 2. līmeni «atvēra» jau 2021. gadā, ļaujot visiem, kas to vēlas, izņemt tajā ieguldītos līdzekļus un izstāties no tā. Savukārt Lietuva ko līdzīgu nolēmusi darīt tagad, sākot ar 2026. gadu. Kāpēc šādas tendences rodas? Ko parādījusi un pierādījusi Igaunijas pieredze — kāds ir «sausais atlikums» no tās? Vai Lietuva to ņēmusi vērā savas reformas izstrādē un kādus secinājumus, uz šīm norisēm raugoties, var izdarīt Latvija? Baltijas valstu pensiju sistēmu konteksts Pensiju sistēmas Baltijas valstīs — Igaunijā, Latvijā un Lietuvā — kopš 2000. gadu sākuma ir balstītas uz trīs pīlāru modeli....