BILANCES RAKSTI

Rakstu cikla «Iekšējās kontroles sistēma praksē» mērķis ir soli pa solim izskaidrot, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var praktiski ieviest un uzturēt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Katrs cikla raksts būs veltīts konkrētam posmam vai mehānismam, sākot ar pašiem pamatiem — savu risku novērtējumu. Tieši šis solis ir iekšējās kontroles sistēmas (IKS) stūrakmens: pirms noteikt procedūras, izpētes apjomus vai darījumu uzraudzības kārtību, subjektam ir jāapzinās, kādi riski vispār pastāv viņa darbībā un kā tie varētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanu un klientu...

Ārpustiesas parāda pārstrukturēšana (ĀPR) ir pārrunu ceļā panākta vienošanās starp parādnieku un tā kreditoriem, izvairoties no tādām formālām procedūrām, kā maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process. ĀPR rezultātā tiek panākta vienošanās, kas palīdzēs parādniekam atgūt finansiālo stabilitāti. Šāda procedūra ir lētāka un ātrāka nekā tiesas uzraudzītās formālās procedūras, vienlaikus tās īstenošanai nepieciešama visu iesaistīto kreditoru piekrišana. Finanšu grūtības parasti nerodas pēkšņi — tās uzkrājas pamazām. Ja saistības pret kreditoriem netiek pildītas, problēmas ar laiku tikai pieaug, radot tā saucamo «sniega bumbas» efektu. Neatrisinātas finanšu problēmas uzņēmumā rada nestabilu finanšu plūsmu — sadarbības partneri var pieprasīt pāreju uz priekšapmaksu vai...

Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? VID dati liecina, ka 2025. gada astoņos mēnešos vairākās darbavietās vidēji mēnesī bija nodarbināti 5363 darba...

Darbinieks ilgstoši strādā vairāk nekā likumā noteikts, «uz papīra» aizsargāts, bet reāli — atlīdzība par virsstundām izpaliek. Iestāde saka: «Nav naudas.» Bet vai tas ir likumīgi? Šādu situāciju vērtēja Administratīvā apgabaltiesa un Latvijas Republikas Senāts. Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771124723, SKA–278/2025 Faktiskie apstākļi Pieteicēja bija Valsts probācijas dienesta amatpersona, kuras darbs strīdus periodā bija saistīts ar īpašu risku un veica darba pienākumus pilnā apjomā — 40 stundas nedēļā, lai gan amatpersonai bija noteikts normālais saīsinātais darba laiks 35 stundas nedēļā. Līdz ar to pieteicējai faktiski veidojās regulāras virsstundas — 5 stundas...

Ikdienā avansa maksājumi uzņēmējdarbībā tiek bieži lietoti, jo tas ir veids, kā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var gūt finanšu resursus preču saražošanai vai arī pārliecību, ka klientam ir nopietni nodomi attiecībā uz savstarpējo darījumu. Avansa maksājums būtībā ir priekšapmaksas veids. Priekšapmaksa jeb samaksāt iepriekš nozīmē, ka samaksa pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas tiek veikta pilnā apmērā. Savukārt avansa maksājums var nebūt pilnā apmērā, tas var būt tādā apmērā, kas daļēji nosedz preces vai pakalpojuma vērtību. No nodokļu skatpunkta, likumdevējs izmaksātajos avansos no uzņēmuma ir saskatījis slēptas peļņas izņemšanas iespējas un tādējādi uz laiku atlikt uzņēmumu ienākuma...

Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt...

Arī decembrī turpinās preses izdevumu abonēšana, un arī mēs, žurnāla BILANCE redakcija, aicinām atjaunot abonementu 2026. gadam. Ja vēl neesat lasītāju lokā, atgādinām, ka žurnāls adresēts ne tikai grāmatvedības un finanšu speciālistiem, bet ikvienam, kas interesējas par uzņēmējdarbībai svarīgām aktualitātēm un praktiskiem risinājumiem. BILANCE iznāk kopš 2000. gada un jau 26. gadu būsim uzticams atbalsts gan profesionāļiem, gan tiem, kas tādi vēlas būt, palīdzot orientēties grāmatvedības, nodokļu un citos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos. Jaunajiem klientiem: ja vēl neesat abonentu lokā, abonējot drukāto žurnālu visam 2026. gadam, decembra Bilanci saņemsiet dāvānā! 1. BILANCI lasiet arī...

Žurnāla oktobra numura publikācijā «Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmē» skaidrojām, kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību. Šajā rakstā skaidrosim, kādi ir četri biežākie riski zīmola drošībai un vērtībai un kādi ir ieguvumi no preču zīmes reģistrācijas. Par zīmola riskiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, Eiropas Savienības (ES) preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Statistika liecina, ka...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. septembrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C38/24 (i) (G.L. pret AB SpA)1, kurā tika skatīts jautājums par darbinieka, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti, iespējamo netiešo diskrimināciju un darba devēja pienākumu veikt darba «saprātīgu pielāgojumu», kas nepieciešams bērna aprūpei. Lieta ir par Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. panta, 2. panta 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kas saistīts ar atšķirīgu attieksmi pret darba ņēmēju, kurš pats nav ar invaliditāti, bet kurš aprūpē savu bērnu ar...

Publisko iepirkumu reformas ietvaros, kā arī Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektā ir paredzētas gan vairākas būtiskas sistēmas izmaiņas, gan atsevišķi normu labojumi, kas kopumā vērsti uz iepirkumu sistēmas un regulējuma efektivizēšanu. Rakstā sniegts ieskats galvenajos reformas virzienos, detalizēti neanalizējot atsevišķu normu regulējumu. Šī gada 26. augustā Ministru kabinets (MK) izskatīja iesniegto informatīvo ziņojumu «Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai» un konceptuāli atbalstīja informatīvajā ziņojumā ietverto darba grupas piedāvāto publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju un sagatavoto likumprojektu grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Minētais scenārijs paredz strukturālas izmaiņas jeb reformu publisko...

Pēdējo gadu laikā būtiski pieaug ārpakalpojuma grāmatvežu atbildība saistībā ar NILLTPFN likuma izpildi. Lai arī vairums grāmatvežu rūpīgi seko līdzi savai atbilstībai, nereti tieši klientu pasivitāte vai nevēlēšanās sniegt informāciju rada būtiskus riskus. Šajā rakstā aplūkosim, kādas ir klientu tiesības un pienākumi šajā procesā, kā arī to, kā pakalpojumu sniedzēji var pasargāt sevi no iespējamajiem zaudējumiem. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 11. pantu un 20. pantu, subjektiem — tostarp ārpakalpojuma grāmatvežiem — ir pienākums īstenot klientu izpēti un nodrošināt darījumu uzraudzību. Taču šis process nav vienvirziena —...

Divas Baltijas valstis — Igaunija un Lietuva — uzdrošinājušās mest izaicinājumu vienam no galvenajiem instrumentiem, ar kura palīdzību iedzīvotāji uzkrāj līdzekļus vecumdienām. Proti, sistēmai, kurā noteiktu daļu no algas pārskaita privātiem fondu pārvaldītajiem, kas cenšas šos līdzekļus akumulēt un vairot, ieguldot finanšu tirgos. Aiz šī formulējuma slēpjas visiem labi zināmais jēdziens — pensiju 2. līmenis. Igaunija pensiju 2. līmeni «atvēra» jau 2021. gadā, ļaujot visiem, kas to vēlas, izņemt tajā ieguldītos līdzekļus un izstāties no tā. Savukārt Lietuva ko līdzīgu nolēmusi darīt tagad, sākot ar 2026. gadu. Kāpēc šādas tendences rodas? Ko parādījusi un pierādījusi Igaunijas pieredze...

Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi. Rakstā aplūkosim galvenos secinājumus no šiem avotiem, lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus. Lai saprastu globālās tendences un izietu no ikdienas rutīnas, ir svarīgi paskatīties, kā šīs pārmaiņas tiek risinātas pasaules līmenī. Mēs ielūkosimies tajās atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. MI loma un tehnoloģiju stratēģijas MI ir kļuvis par...

Jau vairāk nekā divus gadus ir spēkā jaunais nodokļu kontroles regulējums — nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var vērsties ar iesniegumu pie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. Par vienošanās līguma noslēgšanu sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā un ieguvumiem no vienošanās līguma noslēgšanas skaidro Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja. Regulējuma pilnveidošanas mērķis bija optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus, lai uzlabotu nodokļu kontroles...

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk — reitings) Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Reitinga mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. VID mājaslapā sadaļā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir apskatāma informācija par to, kādu reitingu uzņēmums var saņemt, reitinga skaidrojumu un kādi dati tiek vērtēti, piešķirot reitingu. Lai noskaidrotu, ko par reitingu domā mazie uzņēmēji, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī, dažus mēnešus pēc reitinga publiskošanas,...