Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BILANCES RAKSTI

Grāmatvedības nākotne: tehnoloģiju, talantu un ilgtspējas krustpunktā
Grāmatvedības nākotne: tehnoloģiju, talantu un ilgtspējas krustpunktā
Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi. Rakstā aplūkosim galvenos secinājumus no šiem avotiem, lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus. Lai saprastu globālās tendences un izietu no ikdienas rutīnas, ir svarīgi paskatīties, kā šīs pārmaiņas tiek risinātas pasaules līmenī. Mēs ielūkosimies tajās atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. MI loma un tehnoloģiju stratēģijas MI ir kļuvis par neapšaubāmu nozīmīgu faktoru nozares nākotnē. Pēc Wolters Kluwer 2024. gada Future Ready Accountant pētījuma datiem, 57% grāmatvedības un nodokļu profesionāļu visā pasaulē uzskata ģeneratīvo MI par būtisku virzītājspēku profesijas nākotnē. 51% aptaujāto profesionāļu jau izmanto vai plāno tuvākā gada laikā ieviest MI risinājumus. Moderns grāmatvedības birojs ir balstīts uz mākoņplatformām un automatizāciju,...
Vienošanās līgumus ar VID slēdz arvien vairāk
Vienošanās līgumus ar VID slēdz arvien vairāk
Jau vairāk nekā divus gadus ir spēkā jaunais nodokļu kontroles regulējums — nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var vērsties ar iesniegumu pie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. Par vienošanās līguma noslēgšanu sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā un ieguvumiem no vienošanās līguma noslēgšanas skaidro Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja. Regulējuma pilnveidošanas mērķis bija optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus, lai uzlabotu nodokļu kontroles un inspekciju efektivitāti, kā arī nodrošināt elastīgāku un pārskatāmāku administrēšanas procesu. Jaunā kontroles regulējuma ietvaros daļa no jau esošajiem kontroles pasākumiem — tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, nodokļa apmēra precizēšana — tika izslēgti un šajos pasākumos veiktās darbības apvienotas vienā nodokļu administrācijas veiktā pārbaudē — nodokļu kontrolē. Tādējādi nodokļu kontroles process...
Nodokļu maksātāju reitinga sistēma — mazo uzņēmēju viedoklis
Nodokļu maksātāju reitinga sistēma — mazo uzņēmēju viedoklis
Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk — reitings) Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Reitinga mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. VID mājaslapā sadaļā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir apskatāma informācija par to, kādu reitingu uzņēmums var saņemt, reitinga skaidrojumu un kādi dati tiek vērtēti, piešķirot reitingu. Lai noskaidrotu, ko par reitingu domā mazie uzņēmēji, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī, dažus mēnešus pēc reitinga publiskošanas, un tajā piedalījās 86 respondenti. Savukārt otrā aptauja tika veikta 2025. gada pavasarī — aptuveni gadu pēc pirmās aptaujas un pusotru gadu pēc reitinga publiskošanas, kurā piedalījās 90 respondenti. Ņemot vērā, ka pirmā aptauja notika īsi pēc reitinga publiskošanas, svarīgi bija noskaidrot, vai uzņēmēji ir informēti par nodokļu maksātāju reitinga...
Kā uzņēmumam pārvaldīt sankciju riskus?
Kā uzņēmumam pārvaldīt sankciju riskus?
Sankciju režīmu pieaugošā sarežģītība un ģeopolitiskā spriedze ir padarījusi sankciju risku pārvaldību par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, īpaši sadarbojoties ar paaugstināta riska valstīm. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku un citiem privātā un valsts sektora pārstāvjiem ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast, apzināties un pārvaldīt sankciju riskus savā ikdienas darbībā. Vadlīnijās sniegto informāciju tiešsaistes mācībās uzņēmējiem skaidroja Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja, un Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas padomnieks. Ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas ir nozīmīgs Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas un drošības politikas instruments, ar ko novērst konfliktus vai reaģēt uz jaunām vai esošām krīzēm, kā arī veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, norāda FID. Sankciju mērķis ir panākt, lai tie, pret ko tās vērstas, mainītu savu politiku vai rīcību un tām ir būtiska loma starptautiskā miera un nacionālās drošības nodrošināšanā. Pēc būtības...
Kā parādos ieslīgušai fiziskajai personai iegūt «otro iespēju»?
Kā parādos ieslīgušai fiziskajai personai iegūt «otro iespēju»?
Mūsdienās tiek pieļauts, ka cilvēks var kļūdīties — uzņemties pārlieku lielas finansiālās saistības, bet dažādu iemeslu dēļ personas ienākumi var samazināties. Lai risinātu šo situāciju un dotu «otro iespēju», atkarībā no parāda apmēra var uzsākt personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Par risinājumiem, kā atbrīvoties no parādsaistībām, informē Alla Ličkovska, Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore. Viņa uzsver, ka otrā iespēja tiek dota tikai godprātīgam parādniekam, kurš atzīst savas saistības un ir gatavs pildīt likumā noteiktos pienākumus. Kas ir atbrīvošanās no parādsaistībām procedūra? Personai, kuras parādsaistības Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē radušās no patērētāja kreditēšanas līguma un iestājies izpildes pienākums, var piemērot fiziskās personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru. Tās principi un pati procedūra ir reglamentēta Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā (FPAP likums). Procedūras mērķis ir veicināt fiziskās personas maksātspējas atjaunošanu, finanšu pratības stiprināšanu un personas līdzdalību ekonomiskajā vidē. FPAP likuma 5. pants...
Vai valdes loceklis, kurš pret atlīdzību sniedz pakalpojumus kapitālsabiedrībai, ir kvalificējams kā darbinieks?
Vai valdes loceklis, kurš pret atlīdzību sniedz pakalpojumus kapitālsabiedrībai, ir kvalificējams kā darbinieks?
Šajā Latvijas Republikas Senāta skatītajā lietā meklējamas atbildes uz jautājumiem, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var būt «darba ņēmējs» Eiropas Savienības (ES) tiesību izpratnē un kāda tam ir ietekme uz atvaļinājuma kompensāciju. Tāpat skaidrots, vai valdes loceklis prasībā par atlīdzības piedziņu un citiem prasījumiem ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, ja tiek atzīts par darbinieku. Senāta Civillietu departamenta 22.05.2025. spriedums lietā Nr. C771426723, SKC-113/2025 Faktiskie apstākļi Ar prasītāju bija noslēgts vadības līgums, ar kuru viņš uzņēmās pildīt valdes locekļa pienākumus, bet SIA apņēmās maksāt ikmēneša atlīdzību. Līgums paredzēja 24 darba dienu ikgadējo atvaļinājumu ar apmaksu, atvaļinājuma saskaņošanu ar vairākumdalībnieka izpildinstitūciju, SIA tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu, atsaucot valdes locekli, kā arī līguma izbeigšanas atlīdzību trīs samaksu apmērā, ja līgums tiek izbeigts pēc sabiedrības iniciatīvas «bez jebkāda iemesla». Ārkārtas dalībnieku sapulce 2021. gadā pieņēma lēmumu atsaukt prasītāju, kurš vienlaikus bija arī SIA mazākumdalībnieks, no valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata,...
“BILANCES” redaktore Vita ZARIŅA: Grāmatvedības nozare globālu pārmaiņu priekšā
“BILANCES” redaktore Vita ZARIŅA: Grāmatvedības nozare globālu pārmaiņu priekšā
Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi, uzsvērts vieno no novembra numurā publicētajiem rakstiem. Lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus, raksta autore ielūkojusies atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Sistēmas mērķis bija veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. Ikviens interesents Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē var apskatīt informāciju par uzņēmumam piešķirto reitingu. Interesanti, ko par to domā mazie uzņēmēji? Lai to noskaidrotu, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī un tajā piedalījās 86 respondenti. Savukārt otrā aptauja tika veikta gadu pēc pirmās aptaujas un pusotru gadu pēc reitinga sistēmas...
Aicinām pieteikt balvai grāmatvedi, novērtējot mūža ieguldījumu grāmatvedības nozares attīstībā
Aicinām pieteikt balvai grāmatvedi, novērtējot mūža ieguldījumu grāmatvedības nozares attīstībā
Tuvojoties ikgadējai žurnāla BILANCE konferencei, aicinām pieteikt pretendentus nominācijai "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvežus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu grāmatvedības nozares attīstībā un prestiža veicināšanā. Šādu nomināciju pieteicām un balvu pirmoreiz pasniedzām 2012. gadā. Turpinot šo tradīciju, aicinām ikvienu - kolēģus, klientus, ģimenes locekļus, studentus u.c. - aizpildīt tiešsaistē pieteikumu par, jūsuprāt, atbilstošāko pretendentu! Aizpildīt pieteikuma anketu Nominācijai nav vecuma ierobežojuma, darba mūžam nav noteikti jābūt mērāmam daudzos gadu sesmitos. Tādi var būt profesionāļi, kuri ir bijuši un/vai aizvien ir aktīvi nozarei saistošu likumprojektu un citu normatīvo aktu apspriešanā, pārmaiņu rosināšanā; veicinājuši nozares konsolidēšanos, apvienošanos profesionālās organizācijās; nodevuši savu pieredzi jaunākajai paaudzei, būdami darbaudzinātāji vai izpalīdzīgi kolēģi; iesaistījušies kā pasniedzēji vai lektori profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestādēs, rosinājuši pilnveidot izglītības sistēmu; savas zināšanas apkopojuši publikācijās, grāmatās, mācību līdzekļos; ir aktīvi lektori, padomu sniedzēji ikdienā... Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo iespējas, kā veicināt nozares prestižu un attīstību, ir daudzveidīgas. Vienlaikus varat...
EST par pienākumu informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju un termina «bez liekas kavēšanās» iztulkojumu
EST par pienākumu informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju un termina «bez liekas kavēšanās» iztulkojumu
Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C–665/23, IL pret Veracash SAS1, kurā tika skatīts jautājums par maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumu «bez liekas kavēšanās» informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājumu instrumenta (maksājuma kartes) nozaudēšanu, zādzību, nelikumīgu piesavināšanos vai neatļautu izmantošanu. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sprieduma pilns teksts pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=303005&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7833511 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK ( 2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK. Šī Direktīva no 2018. gada 13. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2015/2366. Lietā interpretēts Direktīvas 2007/642 (tā dēvētā pirmā Maksājumu pakalpojumu direktīva) 58. pants, 60. panta 1. punkts un 61. panta 2. punkts, kontekstā ar pienākumu maksātāja pakalpojuma lietotājam paziņot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par neautorizētu maksājuma...
Ko nevar uzskatīt par tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu?
Ko nevar uzskatīt par tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu?
Vai dalība tiesas procesā bez advokāta un nespēja pieslēgties tiesas sēdei MS Teams platformā ir tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums? Kuram jāpierāda, ka bijušas tehniskas problēmas pieslēgties tiesas sēdei? Cik svarīgi ir laikus iesniegt tiesā pierādījumus un kādas sekas, jo to neizdara? Senāta 24.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771704523, Nr. SKC–306/2025 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību tiesā pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu iepriekšējā darbā pie atbildētājas un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību apmierināja, savukārt apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Darbinieks iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tikušas liegtas viņa Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk — Konvencija) 6. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņam vajadzējis aizstāvēt sevi bez advokāta, tādējādi viņš saskāries ar grūtībām izprast juridiskās procedūras un ievērot likumā paredzētos termiņus. Turklāt tādu tehnisku problēmu dēļ, kuras bijušas...
Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmē
Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmē
Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (ISO 10668 un ISO 20671) un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu zīmolu iespējams novērtēt naudas izteiksmē, izmantot kā ieguldījumu, atsavināt, ieķīlāt, kā arī nodot lietošanā ar licencēm vai franšīzēm. Būtiski ir divi jautājumi: kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību? Par šiem jautājumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, ES preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Mūsdienu globālajā tirgū, kur produktu un pakalpojumu reklamēšana, izvēle un iegāde notiek pārsvarā tiešsaistē, zīmols un unikāls dizains kļūst arvien nozīmīgāki. Tāpēc īpaši svarīgi...
Pienākums konkretizēt darba vietu, ja darbinieku var nodarbināt dažādās vietās
Pienākums konkretizēt darba vietu, ja darbinieku var nodarbināt dažādās vietās
Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā spriedumā lietā SKC–192/2025 sniedzis nozīmīgas atziņas par darba devēja pienākumu konkretizēt darbinieka darba vietu gadījumos, kad darba līgumā paredzēta iespēja darbinieku nodarbināt dažādās vietās, un uzteikuma termiņa aprēķināšanu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā. Lietas apstākļi Starp darba devēju un darbinieci bija noslēgts darba līgums, atbilstoši kuram darbinieces darba vieta atradās uzņēmuma struktūrvienībās vai klientu telpās saskaņā ar darba devēja noslēgtajiem līgumiem. Darba devējs vērsās tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, norādot, ka darbiniece būtiski pārkāpusi darba līguma noteikumus — bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nav ieradusies darbā. Savukārt darbiniece iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, pamatojot to ar apstākli, ka faktiskā situācija bijusi uzskatāma par dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, jo viņai netika piešķirti darba uzdevumi un norādīta konkrēta darba vieta. Tāpat darbiniece lūdza piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā sakarā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma un...
No kura datuma skaitās termiņš atkārtotam nodokļa pārkāpumam?
No kura datuma skaitās termiņš atkārtotam nodokļa pārkāpumam?
Latvijas Republikas Senāts, 2025. gada 28. jūlijā, skatot lietu Nr. A420275118, SKA55/2025, apstiprinājis, ka trīs gadu termiņš, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, skaitāms no pabeigtā nodokļu auditā konstatēta iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža, nevis tā konstatēšanas brīža. Lietas būtība VID veica SIA Liepaja Property pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) auditu. Tā rezultātā ar VID lēmumu kasācijas sūdzības pieteicējai papildus aprēķināts PVN, nokavējuma nauda un soda nauda un noteikts nesegto zaudējumu samazinājums. Lēmumā citstarp secināts, ka pieteicējas nodokļu pārkāpumi likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32.4 panta otrās daļas izpratnē ir kvalificējami kā atkārtoti, kas ir pamats soda naudas apmēra divkāršošanai. Lietā ir strīds par pārkāpuma izdarīšanas brīdi: vai trīs gadu termiņš atkārtota pārkāpuma konstatēšanai skaitāms no galīgā administratīvā akta spēkā stāšanās, vai no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža? Senātam kasācijas tiesvedības ietvaros bija jāpārbauda, vai...
Vai ar juridiskās personas izslēgšanu no komercreģistra izbeidzas juridiskās personas valdes locekļa atbildība?
Vai ar juridiskās personas izslēgšanu no komercreģistra izbeidzas juridiskās personas valdes locekļa atbildība?
Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. A420175521, SKA–82/2025 izskatījis jautājumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no juridiskās personas valdes locekļa, ja juridiskā persona beigusi pastāvēt, ir izslēgta no komercreģistra un nodokļu parādi ir dzēsti. Lietas būtība Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēma lēmumu, ka fiziskajai personai — bijušajam SIA Can–USA valdes loceklim — ir jāatlīdzina budžetam SIA Can–USA nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2021. gadā minimālā alga bija 500 EUR). VID lēmums pamatots ar to, ka ir izpildījušies likuma «Par nodokļiem un nodevām» 60. panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5. punktā noteikti kritēriji, kas ir par pamatu nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanai no juridiskās personas valdes locekļa. Izskatāmajā gadījumā VID pieņēmis lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no SIA Can–USA. Lēmumi paziņoti SIA Can–USA. Sastādīts akts par piedziņas neiespējamību no SIA Can–USA un nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas...
Kā «dzīvo» un mainās pensijas kapitāls un pati pensija
Kā «dzīvo» un mainās pensijas kapitāls un pati pensija
Latvijā ir vairāk par pusmiljonu dažādu pensiju (un atlīdzību) saņēmēju. Rakstā apkopota informācija par pensijas kapitāla veidošanas pamatiem, tai skaitā par pensijas kapitāla izmaiņas īpatnībām, kā arī paskaidrotas dažas būtiskas nianses, kuras jāņem vērā, lai senioru pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, savlaicīgi un turpmāk viņiem labvēlīgi. Diemžēl bieži mūsu ļaudis neorientējas likumdošanā, kas būtiski ietekmē viņu vitālas intereses. Statistikas dati liecina, ka ap 20% strādājošo pensionāru nezināja, ka viņiem ir tiesības pieprasīt pārrēķināt pensiju saistībā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas, kā arī pēc indeksācijas. Vēl daļa kādreiz zināja, bet «aizmirsa» par šo pasākumu. Citiem pietrūka laika iesnieguma rakstīšanai… Kārtējā pensiju pārskatīšana (indeksācija) šogad kā parasti notika 1. oktobrī. Kā veidojas pensijas kapitāls? Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 18. punkts nosaka, ka fiziskās personas pensijas kapitāls (PK)...