BILANCES RAKSTI

Latvijas tautsaimniecības galvenais izaicinājums ir ne tik daudz valsts parāda pieaugums, cik vajadzība iekustināt daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Parāds, protams, nav brālis, taču valsts aizsardzībai līdzekļu trūkst un gaidīt, kamēr mēs tos visi kopā nopelnīsim, nav laika. Valdība nav gatava celt arī nodokļus, kā to izdarīja kaimiņvalsts Igaunija. Tāpat ļoti uzmanīgi tiek «griezti» arī valsts izdevumi, veidojot nākamā gada budžetu. Alternatīvai — daudz būtiskāk samazināt izdevumus medicīnai, izglītībai, kultūrai un uzņēmēju atbalstam — nav politiskā atbalsta, jo galu galā tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tieši tāpēc šobrīd papildu līdzekļu piesaiste aizsardzībai notiks galvenokārt uz aizņemšanās rēķina. Un Latvija to var atļauties....

Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, tostarp tādus, kas nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar koplīguma noslēgšanas niansēm un kuros gadījumos likums paredz nodokļu atvieglojumus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kameras rīkotajā vebinārā «Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredzētie nodokļu atvieglojumi un koplīgums: ietaupījums un samazināts administratīvais slogs» iepazīstināja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes locekis, un Toms Šulmanis, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Papildu labums līdz 700 eiro gadā A. Piliksers uzsvēra, ka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk...

No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un vienlaikus izveidoja Publisko reģistru. Likumdevēja sākotnējais nodoms bija loģisks un sabiedrībai nozīmīgs — radīt uzticamu valsts atzītu mehānismu, kas palīdzētu pakalpojuma ņēmējiem identificēt kvalificētus un profesionālus grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus. Līdz tam uzņēmējiem nebija iespējas pārliecināties par grāmatveža kompetenci, paļaujoties tikai uz reputāciju un personīgiem ieteikumiem. Licencēšanas priekšnoteikumi un pārejas periods Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, nepieciešams saņemt licenci. Tā tiek izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram ir vismaz trīs gadu pieredze un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai...

Jēdziens «darba samaksa» un «darba alga» nav sinonīmi. Darba samaksa ir plašāka un tās saturu definē Darba likuma 59. pants, kas noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Turpmāk rakstā detalizētāk apskatīšu katru no darba samaksas sastāvdaļām. Shematiski darba samaksu varētu attēlot šādi: Darba alga Darba alga ir darba samaksu veidojošs pamatelements, kuru darba devējam regulāri katru mēnesi jāizmaksā darbiniekam. Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par...

Lai vairotu iedzīvotāju interesi par dažādām aktivitātēm un sporta veidiem, bieži tiek rīkoti konkursi un amatieru sacensības, un fiziskās personas, kas tajās piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu — fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to — šajā rakstā. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām), un tām noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits — 1500 eiro gadā. Ar...

Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras...

Lietas faktiskie apstākļi Senāta 04.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33343820, SKC–292/2025 Ar Rīgas apgabaltiesas 18.12.2024. lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas 10.10.2024. lēmums izbeigt tiesvedību civillietā arodbiedrības prasībā pret AS un AS «par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu un darba samaksas izpratni». Tiesvedība izbeigta attiecībā uz prasības pieteikumā ietverto 3. prasījumu, kas formulēts šādi: «Atrisināt pušu starpā pastāvošo kolektīvo tiesību strīdu un atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir...

Raksts ir turpinājums apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija, jūnija un augusta numuros. EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par garantijas noteikumiem publiskā būvdarbu iepirkuma līgumā EST 2025. gada 5. jūnija spriedums lietā C–82/24 Konkrētais strīds radies saistībā ar Polijas līgumslēdzējas iestādes noslēgtu būvdarbu līgumu par attīrīšanas iekārtu būvniecību. Minētais līgums tika noslēgts 2008. gada 1. augustā atklāta konkursa procedūras rezultātā, līguma izpildītājs bija konsorcijs, kura vadošais uzņēmums reģistrēts Polijā, un līgums...

Autore jau ir rakstījusi par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām (skat. žurnāla 2025. gada maija (521.) numuru), salīdzinot dažādas uzņēmējdarbības formas. Šajā rakstā apskatīts, kā izvērtēt: sniegt pakalpojumu vai ražot preci, ņemot vērā dažādus aspektus. Par uzņēmējdarbības uzsākšanu ir gana daudz teorijas, tādēļ raksts galvenokārt balstīts autores personīgajā pieredzē, tā lasītājiem dodot iespēju «ieskatīties» viņas praktiskajā uzņēmējdarbības pieredzē. Kā pirmo autore aicina izpētīt, kā veidojas cena precēm un pakalpojumiem, jo tā ir viena no mazo uzņēmēju problēmām — preču vai pakalpojumu cenas noteikšana. Lielu lomu šajā procesā spēlē arī klienti, kuri reizēm pamatoti, bet dažkārt izpratnes trūkuma dēļ mēdz kritizēt...

Ar šo rakstu sāksim apskatīt Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2025. gada nolēmumus, kas būs noderīgi darba tiesību jomā. No turpmāk aprakstītā sprieduma var gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai darbiniekam var būt vairāki pamatdarbi pie viena darba devēja? Kāds ir augstskolas akadēmiskā personāla amatu tiesiskais regulējums un zinātnisko institūtu tiesiskais statuss? Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas prakse līgumu uz noteiktu laiku regulējuma interpretācijā? Senāta Civillietu departamenta 27.06.2025. spriedums lietā Nr. C771207123, SKC–300/2025 Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts universitātē profesora un vadošā pētnieka amatos. Vadošā pētnieka amatā ievēlēts no 08.09.2020. līdz 07.09.2026., taču ar viņu noslēgti...

Raksta mērķis ir uzskatāmi parādīt, kādi ir iespējamie termiņpagarinājumu veidi un prasības to saņemšanai. Lai labāk izprastu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības un jau sākotnēji korekti izvēlētos atbilstošo veidu, kas ietaupa gan nodokļu maksātāja, gan nodokļu administrācijas laiku un resursus. VID aicina visus nodokļu maksātājus (turpmāk — NM) (gan fiziskās, gan juridiskās personas) apzināties tiesiskās sekas, kas iestājas, neveicot savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu. Gadījumā, kad jau pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās ir zināms, ka objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams laikus un pilnā apmērā samaksāt aprēķināto nodokļu maksājumu, kā arī gadījumos, kad jau ir radušies nokavētie nodokļu...

Kibernoziegumu draudi kļūst arvien aktuālāki, un uzņēmumiem ir būtiski apzināties, ka kiberdrošības stiprināšana uzņēmumā nav vienreizējs projekts, bet gan konstants process, kas prasa nepārtrauktu pielāgošanos mainīgajām tendencēm. Kiberuzbrukumi tiešā un netiešā veida ietekmē finanšu resursus, tāpēc par tiem svarīgi būt informētiem arī grāmatvežiem. Kādus pasākumus iestādes un uzņēmumi var īstenot kiberdrošības labā, skaidroja Baltijas Datoru Akadēmijas (BDA) eksperti šim tematam veltītā seminārā. Kiberdrošības pamatjēdzieni un draudu ainava Latvijā oficiāli ir noteikts augsts kiberapdraudējuma līmenis, un šī intensitāte turpina pieaugt. Agrāk uzbrucēji fokusējās galvenokārt uz publisko sektoru, taču mūsdienās kibernoziedznieki uzbrūk jebkam, meklējot ievainojamības arī privāto uzņēmumu un...

Latvijā grāmatvedības nozarē nereti ir nostiprinājies uzskats, ka darījumu uzraudzība ir formāls pienākums, ko nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL). Taču prakse rāda, ka šāda pieeja ir kļūdaina un riskanta. Likuma būtība nav tikai procedūru ievērošana, bet gan to normu jēgpilna piemērošana ikdienas darbā, lai novērstu iespējamos riskus. Bieži vien grāmatveži, dzirdot par «darījumu uzraudzību» NILLTPFNL kontekstā, iedomājas noteiktus intervālus vai grafikus: reizi ceturksnī, reizi gadā vai atbilstoši klienta riska līmenim. NILLTPFNL 20. pants tiešām nosaka pienākumu likuma subjektiem veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav neparasti...

Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas attīstību, tāpēc pēdējos gados bieži tiek lietots jēdziens «sudraba ekonomika», kas ietver arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā. Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija «Par senioru vietu darba tirgū». Tajā runājām par to, kādas ir iespējas strādāt tiem senioriem, kuri to vēlas, kā arī par to, kā atrast veidu, lai darba devēji izrādītu vēlmi nodarbināt tos, kas sasnieguši 60+, un, kā izkristalizējās diskusijas laikā, iespējams, vairāk jārunā arī par vecuma grupu 55+. Diskusijas darba kārtībā bija iekļauti šādi temati: esošā situācija darba tirgū: nepieciešamība/ iespējas iesaistīt pensionārus; pensionāru un darba devēju ieinteresētības/motivācijas...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums definē, ka konsolidētais gada pārskats ir koncerna gada pārskats, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavots pēc noteiktiem principiem un sniedz informāciju par visu koncernu kopumā kā par vienu sabiedrību. Nereti koncerna pārskatu sagatavošanā tiek konstatētas kļūdas. Uz tipiskākajām kļūdām konsolidētajos gada pārskatos, kuras vajadzētu censties nepieļaut, norāda Jeļena Mihejenkova, Deloitte Audits Latvia Revīzijas nodaļas direktore, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centra eksperte. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pants nosaka, kuros gadījumos ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu. Ja koncerna gada beigas ir 31. decembris, konsolidētais gada...