E-ŽURNĀLS BILANCE

Latvijā patlaban ir zemākais bezdarba līmenis un arī zemākais bezdarbnieku skaits. Darba roku trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc 2024. gadā ļoti strauji cēlās atalgojums. Paredzams, ka šogad šī tendence būs rimtāka, uzskata darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, kura jau 30 gadus analizē atalgojuma prognozes. Datus no diviem pētījumiem — Latvijas vispārējā atalgojuma pētījuma, kas tika veikts pērn vasarā, kā arī prognožu pētījuma, kad aptauja tika veikta 2024. gada decembra vidū un 2025. gada janvāra sākumā, apkopojusi Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Pētījumos piedalās gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan arī dažādu nozaru — tirdzniecības, farmācijas, loģistikas, enerģētikas, finanses, IT u.c. — uzņēmumi. «Iemesls, kāpēc veicam pētījumus ik pa pusgadam — ir gadi, kad pusgada laikā valstī krasi mainās situācija. Atceramies, ka tāds, piemēram, bija 2009. gads. Ne tik ekstrēmi, bet, salīdzinot ar pērnā gada vasaru, arī šī gada sākumā ir daudz kas...

Šī gada pirmajā pusē ir stājušies spēkā vairāki grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums). Vienu grozījumu iniciators bija Valsts prezidents, 2024. gada nogalē iniciējot grozījumus likumā, kuru būtība ir mazināt netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzēt mazāk aizsargātajiem pilsoņiem. Grozījumi, kuri ir spēkā no 2025. gada 20. marta, ļauj iesaistīt brīvprātīgi darba devējus, kuriem būtu finansiāla iespēja un vēlme ar naudu atbalstīt ļoti smagi saslimušos darbiniekus, kuru ārstēšanai nepieciešami dārgi, inovatīvi medikamenti un medicīniskās tehnoloģijas. Šāds naudas atbalsts tiek atbrīvots no aplikšanas ar algas nodokli, t.i., netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksām (VSAOI). Deputāti, diskutējot par likumprojektu, atbalstīja šo iniciatīvu, tomēr vērsa uzmanību, ka šādai iniciatīvai nevajadzētu kļūt par ilglaicīgu normu, ka tas ir risinājums uz kādu laiku. Līdz grozījumu stāšanās spēkā brīdim, ja darba devējs no saviem līdzekļiem atbalstīja darbinieku, piemēram, onkoloģijas slimnieku, tad izmaksātais naudas...

Grāmatvedības likums paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), obligāti jānoformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e–rēķinu) no 2026. gada 1. janvāra. Taču patlaban Saeimas frakcijas Apvienotais saraksts iesniegtajā likumprojektā «Grozījumi Grāmatvedības likumā» rosināts e–rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem atlikt vēl par gadu — vismaz līdz 2027. gada 1. janvārim. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija jau marta nogalē lēma, ka aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Grāmatvedības likuma Pārejas noteikumos paredzēto termiņu — 2026. gada 1. janvāri — pārcelt uz 2027. gada janvāri. Tāpat apakškomisija uzskatīja, ka varētu apsvērt obligātās e–rēķinu ieviešanas brīvprātības principu — sākt ar pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem, bet mazie to varētu ieviest vēlāk. Šāds rosinājums tika izteikts, jo secināts, ka ne uzņēmumi, ne valsts elektroniskās sistēmas nepaspēs sagatavoties obligātai e–rēķinu ieviešanai starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama...

Jau vairākus gadus 1. marts ir kļuvis par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmo dienu, un arī 2025. gads nebija izņēmums. Visbiežāk tas ir arī laiks, kad iedzīvotājiem aktualizējas jautājums par to, kā tiek rēķināta alga un kāpēc vienam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir nodokļa piemaksa jeb, kā to sabiedrībā mēdz dēvēt, «nodokļa parāds», bet otram — pārmaksa. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Kā arī 2024. gada nogalē likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šo iemeslu dēļ autore nolēma sagatavot rakstu, kas grāmatvežiem var palīdzēt uzņēmuma darbiniekiem viegli saprotamā veidā izskaidrot, kā tiek rēķinātas algas un ko ikvienam darbiniekam ir svarīgi zināt par darba samaksu. Informācijas vieglākai uztverei autore ir izveidojusi attēlu, ar kura palīdzību ērtāk iespējams izskaidrot, kā tiek aprēķināta alga (skatīt...

Mākslīgais intelekts (MI) pēdējos gados ir kļuvis par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām, sniedzot iespējas paveikt dažādus uzdevumus ātrāk un efektīvāk. Tomēr līdz ar straujo attīstību parādās arī jauni izaicinājumi, īpaši juridiskajā jomā. Lai uzņēmumi un sabiedrība kopumā varētu sekmīgi un droši izmantot MI potenciālu, ir būtiski apzināties un pārvaldīt ar tā lietošanu saistītos juridiskos riskus. Par tiem informēja Nataļja Puriņa, ZAB PWC Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025». Normatīvais ietvars 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828. Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā tiek aktīvi strādāts pie normatīvā ietvara, kas regulētu MI izmantošanu. Primārais Eiropas Savienības...

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana ne vien viesnīcās, bet arī dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām, kas nodarbojas ar šādu saimniecisko darbību, bieži nav izpratnes par to, kāda veida darījumus tās īsti veic un vai par tiem ir vai nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kad īres, nomas un īslaicīgas viesu izmitināšanas darījumiem ir jāpiemēro PVN, kāda ir nodokļa piemērojamā likme, kad var atsaukties uz izņēmumiem un PVN nepiemērot, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka īre, noma un viesu izmitināšana ir ar PVN apliekams darījums. Kas ir īre un kas — noma Civillikuma 2112. pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas...

Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana nevis viesnīcās, bet gan dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām,...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Nestrādājam tikai algas dēļ, bet tomēr tā svarīga! Par darba algas aprēķina niansēm un ar tām saistītiem nodokļiem saņemam daudz jautājumu, un tā ir sagadījies, ka žurnāla jūnija numurā vairāki raksti tieši par šo tēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir gada deklarāciju iesniegšanas laiks, un nereti rodas jautājumi: Kāpēc man kaut kas jāpiemaksā? Vai tad par mani visi nodokļi nav samaksāti? Ir gan viena laba ziņa — no 2025. gada vairs parādā nevar palikt, ja saņem tikai darba algu, bet patlaban iesniedzam deklarācijas par 2024. gadu, un par to periodu vēl darbojas vecās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normas. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Tāpat nereti ir jautājumi par darba algas aprēķinu, ja darbiniekam ir stundas tarifa likme. EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Valstspilsētu realitāte — no aktīvas attīstības līdz peldēšanai pa...

Raksts ir turpinājums žurnāla Bilance 2025. gada aprīļa numurā iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar būtiskiem trūkumiem iepriekšējā līguma galveno pienākumu izpildē Vispārējās tiesas 2024. gada 18. decembra spriedums lietā T776/22 1 ES iestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk — Finanšu regula). Finanšu regula bija spēkā līdz 2024. gada 29. septembrim, un šo regulu aizstāja...

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā? Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C736097231 1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Tātad uz valsts un pašvaldības iestādēm nav attiecināms jēdziens un likuma noteikumi par uzņēmumu pāreju. Lietas faktiskie apstākļi Atbilstoši /Nosaukums AD/ 09.06.2022. lēmumam «Par /Nosaukums AB/ un /Nosaukums BB/ reorganizāciju» tika izveidota pašvaldības iestāde — /Nosaukums AB/. 19.09.2022. prasītāja ar /Nosaukums AB/ noslēdza darba līgumu. Ar...

Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» to var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Par kādiem «labumiem» nav jāmaksā algas nodoklis Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā ir noteiktas sešas pozīcijas jeb darbinieku «labumi», kurus neapliek ar algas nodokļiem, skaidroja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā. Likums no 2025. gada 1. janvāra nosaka, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus; ārstniecības izdevumus; izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu; izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro. Lai varētu piemērot likuma 8. panta 15....

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir sagatavojusi spriedumu tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par Regulā (ES) Nr. 1288/20131 minēto fizisko personu mobilitātes atvieglošanai paredzēto stipendiju aplikšana ar nodokli un personiska nodokļa bāzes atskaitījuma aprēķināšanu par apgādājamo, kurš ir saņēmis Eiropas Savienības mobilitātes atbalstu (stipendiju) mācībām programmā Erasmus+. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā «Erasmus +» un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK. Bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2 E. P. pret Ministarstvo financija Republike Hrvatske, Samostalni sektor za drugostupanjski upravni postupak. Rakstā aplūkotā lietas EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. EST 2025. gada 16. janvāra spriedums lietā Nr. C277/232 Horvātijas pilsones (turpmāk — E.P.) apgādībā bija students, kurš 2014./2015. akadēmiskajā gadā saņēma programmas Erasmus+ mobilitātes atbalstu studijām universitātē Somijā. 2014....

Naudas līdzekļu ieguldījumi akcijās vai daļās mūsdienās ir kļuvusi populārs privātpersonu papildu ienākumu avots. Bet, kā jau par gandrīz visiem ienākumiem, ir jāmaksā nodokļi. Šajā rakstā detalizētāk apskatīsim kopējo un atšķirīgo starp to, kā jāaprēķina un jādeklarē nodokļi, ja ienākums tiek gūts no ieguldījuma konta, vai tā ir peļņa no tirgošanās ar akcijām vai daļām. Rakstā tiks vērsta uzmanība uz situācijām, kad šo ienākumu gūst Latvijas rezidenti — fiziskās personas. Starp šiem ienākumu veidiem ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau sākotnēji identificēt, kas šis būs par ienākumu avotu un kad un kā jāveic deklarēšanas darbības. KOPĪGAIS Ienākumam piemēro 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Ieguldījumu kontā var tirgoties arī ar akcijām vai daļām, saņemt dividendes un procentu ienākumus. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir informācija par IIN ieturēšanu pilnā apmērā no saņemtajiem dividenžu vai procentu pārskatījumiem, tāpat, ja dividendes nav apliekamas ar IIN, ieguldījumu...

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss. Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A4202661221 1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas bezdarbnieka statusu: piešķirts bezdarbnieka statuss no 20.06.2022.; atzīts, ka sakarā ar darba tiesisko attiecību uzsākšanu viņa zaudē bezdarbnieka statusu no 04.07.2022. Pieteicēja 14.07.2022. iesniegumā VSAA lūdza piešķirt bezdarbnieka pabalstu, tātad jau pēc tam, kad bezdarbnieka statuss bija zaudēts. Ar VSAA direktora 18.08.2022. lēmumu bezdarbnieka pabalstu pieteicējai atteikts piešķirt, jo atbilstoši...

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir paredzēts atvieglots nodokļu režīms, kas ļauj lauksaimniekiem nodarbināt sezonas strādniekus, piemērojot ienākumam 15% likmi. Sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā strādniekus drīkst nodarbināt laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Lai izmantotu sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, ir jāizpilda vairāki likuma «Par IIN» nosacījumi — lauksaimniekam ir jāatbilst likumā noteiktajam, un arī attiecībā uz strādnieku jāievēro vairākas prasības. Ja lauksaimnieks likuma nosacījumiem atbilst, tad ir vērts izmantot likumā doto iespēju aprēķināt nodokli atvieglotā kārtībā. Salīdzināsim nodokļu aprēķinus vispārējā kārtībā un sezonas laukstrādnieku režīmā. Bruto alga 740,00 740,00 740,00 580,48 733,48 DŅ VSAOI 10,5% 77,70 77,70 Neapliekamais minimums 510,00 Ar IIN apliekamais ienākums 662,30 152,30 IIN 25,5% 168,89 38,84 Nodoklis 15% 111,00 87,07 110,02 Izmaksai 493,41 623,46 629,00 493,41 623,46 DD VSAOI 23,59% 174,57 174,57 Riska nodeva 0,36 0,36 Kopā DD izmaksas 914,93 914,93 740,00 580,48 733,48 Tabulā salīdzināts nodokļa aprēķins minimālajai mēnešalgai. Ja ir parastais nodokļa...