E-ŽURNĀLS BILANCE

Par kādu transportlīdzekli jāmaksā nodoklis, kādas ir pašreizējās nodokļa likmes un kā tās mainīsies nākotnē, kādos gadījumos piemērojams nodokļa samaksas atbrīvojums, kā to deklarēt, kā veikt nodokļa maksājumu — par šīm un citām aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), iepazīstina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne. UVTN piemērošanas un administrēšanas kārtību, kā arī likmes reglamentē Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums (no 10. līdz 16. pantam), kā arī Ministru kabineta (MK) 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 «Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība». Savukārt uz vieglajiem uzņēmuma transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar maršruta kontroles sistēmām, attiecas MK 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 «Prasības maršruta kontroles sistēmām». Nodokļu maksātāji UVTN maksātāji ir komersanti, kuriem piešķirts komercreģistra reģistrācijas numurs: sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības, zemnieku...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē 2025. gada 28. martā pieņēma lēmumu lietā Nr. A420236921, SKA–136/2025, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA pieteikums par VID lēmuma (turpmāk — pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. VID iebildumi par tiesībām koriģēt rēķinu Veicot datu atbilstības pārbaudi, VID konstatēja, ka SIA ir fiziskajai personai izrakstījusi rēķinu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem 1 210 000 eiro vērtībā, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli (PVN) 210 000 eiro, taču nav šo darījumu deklarējusi, kā arī nav aprēķinājusi un iemaksājusi budžetā nodokli. Tādējādi ar pārsūdzēto lēmumu SIA noteikts pienākums samaksāt budžetā PVN 210 000 eiro un nokavējuma naudu 84 000 eiro. Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka atbilstoši apstākļiem, kas pastāvēja administratīvā akta izdošanas brīdī, pārsūdzētais lēmums vērtējams kā pareizs un pamatots. Tomēr lietā ir mainījušies faktiskie apstākļi — nav konstatējams ar nodokli apliekamais objekts un...

Vēršam uzmanību uz pēdējo mēnešu laikā svarīgākajām likumu izmaiņām, kas var ietekmēt komercdarbību, ja laikus nebūs pamanītas. Lai sekotu līdzi ikdienas jaunumiem, biežāk ieskatieties portālā BilancePLZ, kā arī pierakstieties iknedēļas aktuālo ziņu saņemšanai e–pastā. Par nodokļiem un nodevām Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājušies spēkā 1. maijā, paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e–adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID — EDS un oficiālajā e–adresē vai arī tikai EDS. To noteic likuma 16. panta pirmās daļas 18. punkts. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi «Saņemt dokumentu e–adresē», tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e–adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai «Saņemt paziņojumu e–pastā», tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e–pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms...

Kopš Covid–19 laika attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Darba likuma (DL) izpratnē attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (DL 76. panta 4. daļa). Darba laika uzskaite Darbinieka darba laiks tiek atrunāts darba līgumā (DL 40. pants). Darba līgumā ir jānorāda darbinieka darba laiku, ko viņš pavada uzņēmumā, un darba laiku un, ieteicams, arī dienas, kad darbinieks strādā no mājām vai citā vietā. Darba laiku arī jāatrunā darba kartības noteikumos. Darba vieta Darba līgumā norāda darbinieka darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu (DL 40. panta 2. daļas 4. punkts). 1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/341366-attalinatais-darbs-un-darba-vides-drosiba-2022. Ja skatāmies uz darbinieka...

Raksts ir turpinājums aprīļa un maija žurnāla numuros iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja dalības iepirkuma procedūrā ierobežojumu EST 2025. gada 13. februāra spriedums lietā C684/23 Minētais spriedums ir pieņemts pēc Latvijas Administratīvās rajona tiesas lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (turpmāk — Regula Nr. 1370/2007) piemērošanu. Šis lūgums iesniegts saistībā ar VSIA Autotransporta direkcija rīkoto konkursu par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā Ventspils valstspilsētā un tiesvedību, ko ierosināja pieteicēja SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss. Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkts nosaka, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs (šajā gadījumā...

Darba strīdu izšķiršanai tiesā tiek piemēroti Civilprocesa likuma noteikumi, līdz ar to šajā rakstā apskatīti Senāta nolēmumi, kuros ietvertas atziņas par Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kuras attiektos arī uz darba strīdiem. Mantiskā stāvokļa izvērtēšana, lemjot par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas Senāta Civillietu departamenta 26.06.2024. lēmums lietā Nr. C68323622, SKC–604/2024 Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka darba ņēmējiem tiesvedība ir bez maksas, jo viņiem nav jāmaksā tiesas izdevumi. Šāds apgalvojums ir daļēji patiess. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmo daļu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Tas nozīmē, ka darbinieki ir atbrīvoti no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, ja tie lietā ir prasītāji. Savukārt, ja darbinieks lietā ir atbildētājs (piemēram, darba devējs ceļ prasību tiesā pret darbinieku par zaudējumu piedziņu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu u.c.),...

Žurnāla Bilance pētījuma ietvaros gandrīz gada garumā analizēta desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskā situācija, attīstības iespējas un šķēršļi, vietvaru plāni un īstenotā rīcība. Laiks apkopot galvenos secinājumus. Kuras valstspilsētas aktīvi izmanto savas iespējas un kuras — nīkuļo vai «peld pa straumi»? Kuras ir kopīgās un kuras — atšķirīgās iezīmes valstspilsētu ekonomiskās attīstības profilā, un kā iespējams risināt galvenos izaicinājumus, raugoties arī no valsts mēroga plānošanas viedokļa? Atjaunoti skvēriņi vēl nenozīmē sekmīgu attīstību Braukājot pa Latviju un aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur ārpus Rīgas notiek strauja attīstība. Reiz neapstrīdamo čempioni pilsētvides sakārtotības ziņā — Ventspili — nu jau gandrīz panākušas Valmiera, Kuldīga, strauji tuvojas Liepāja, taču arī citviet — no Ogres līdz Daugavpilij notikusi vērienīga ielu atjaunošana, jaunu un modernu sabiedrisko ēku būvniecība, publisko laukumu un parku labiekārtošana utt. Taču šis progress lielā mērā panākts, ieguldot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Protams,...

Nokļūšana no attālāka novada stūra līdz tā centram vai tuvākajai valstspilsētai, vai uz galvaspilsētu Rīgu — ne vienam vien pagastos mītošajam sagādā pamatīgas neērtības. Izaicinājums ir ne tikai nokļūt ar sabiedrisko transportu līdz ārstam, skolām vai pašvaldību iestādēm. Nepieejama vai ierobežota satiksmes infrastruktūra reģionos rada problēmas ar darbaspēku. Rezultātā — nepietiekamas investīcijas un zema uzņēmējdarbības aktivitāte, kas savukārt atstāj sekas arī uz vietvaras ieņēmumiem un iespējām uzlabot dzīvi vietējiem ļaudīm. Transporta sistēma ir būtiska valsts ekonomikas attīstībai, īpaši ņemot vērā valsts reģionālo struktūru un iedzīvotāju mobilitātes paradumus. Diemžēl Latvijā tā nebūt nav optimāla — jauni ceļi Latvijā top maz, joprojām daudz ir ar grants segumu, naudas ceļu uzturēšanai un remontam pietrūkst un tāpēc ceļu kvalitāte pasliktinās. Arī dzelzceļa attīstību grūti nosaukt par strauju. Jauni elektrovilcieni ir, bet paaugstināto peronu joprojām daudzās stacijās nav. Kad būs ātrvilcienu satiksme Rail Baltica maršrutā un kur galu galā tie piestās, braucot cauri Latvijai, nav skaidrs....

Algas grāmatvedim pietiekami bieži ir jāveic darba samaksas aprēķins darbiniekam, kuram noteikta stundas tarifa likme. Īpaši svarīgs šis jautājums ir gadījumā, kad darbiniekam noteikta minimālā stundas tarifa likme (turpmāk tekstā — minimālā likme). Jautājumi rodas arī tad, ja stundas likme ir lielāka par minimālo. Praktiskie skaidrojumi minimālās stundas likmes piemērošanai aprēķinos iepriekšējos gados bija iekļauti Ministru kabineta (MK) noteikumos (ar dažādiem nu jau aizmirstajiem numuriem), bet laika gaitā mainījās pamata princips (sākumā bija izmantota vienāda minimāla stundas likme visiem gada mēnešiem, pēcāk katram gada mēnesim noteikta savādāka likme). Patlaban ir spēkā MK 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu», kuros laika gaitā tika grozīta tikai minimālā mēneša darba alga, ja tā pa gadiem mainījās. Pārējie nosacījumi paliek spēkā. Kāpēc tika mainīts princips Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 656, ik gadu Labklājības ministrija...

Latvijā patlaban ir zemākais bezdarba līmenis un arī zemākais bezdarbnieku skaits. Darba roku trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc 2024. gadā ļoti strauji cēlās atalgojums. Paredzams, ka šogad šī tendence būs rimtāka, uzskata darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, kura jau 30 gadus analizē atalgojuma prognozes. Datus no diviem pētījumiem — Latvijas vispārējā atalgojuma pētījuma, kas tika veikts pērn vasarā, kā arī prognožu pētījuma, kad aptauja tika veikta 2024. gada decembra vidū un 2025. gada janvāra sākumā, apkopojusi Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante. Pētījumos piedalās gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan arī dažādu nozaru — tirdzniecības, farmācijas, loģistikas, enerģētikas, finanses, IT u.c. — uzņēmumi. «Iemesls, kāpēc veicam pētījumus ik pa pusgadam — ir gadi, kad pusgada laikā valstī krasi mainās situācija. Atceramies, ka tāds, piemēram, bija 2009. gads. Ne tik ekstrēmi, bet, salīdzinot ar pērnā gada vasaru, arī šī gada sākumā ir daudz kas...

Šī gada pirmajā pusē ir stājušies spēkā vairāki grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums). Vienu grozījumu iniciators bija Valsts prezidents, 2024. gada nogalē iniciējot grozījumus likumā, kuru būtība ir mazināt netaisnību un līdzekļu trūkumu veselības budžetā un palīdzēt mazāk aizsargātajiem pilsoņiem. Grozījumi, kuri ir spēkā no 2025. gada 20. marta, ļauj iesaistīt brīvprātīgi darba devējus, kuriem būtu finansiāla iespēja un vēlme ar naudu atbalstīt ļoti smagi saslimušos darbiniekus, kuru ārstēšanai nepieciešami dārgi, inovatīvi medikamenti un medicīniskās tehnoloģijas. Šāds naudas atbalsts tiek atbrīvots no aplikšanas ar algas nodokli, t.i., netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajā iemaksām (VSAOI). Deputāti, diskutējot par likumprojektu, atbalstīja šo iniciatīvu, tomēr vērsa uzmanību, ka šādai iniciatīvai nevajadzētu kļūt par ilglaicīgu normu, ka tas ir risinājums uz kādu laiku. Līdz grozījumu stāšanās spēkā brīdim, ja darba devējs no saviem līdzekļiem atbalstīja darbinieku, piemēram, onkoloģijas slimnieku, tad izmaksātais naudas...

Grāmatvedības likums paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), obligāti jānoformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (e–rēķinu) no 2026. gada 1. janvāra. Taču patlaban Saeimas frakcijas Apvienotais saraksts iesniegtajā likumprojektā «Grozījumi Grāmatvedības likumā» rosināts e–rēķinu ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem atlikt vēl par gadu — vismaz līdz 2027. gada 1. janvārim. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija jau marta nogalē lēma, ka aicinās Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Grāmatvedības likuma Pārejas noteikumos paredzēto termiņu — 2026. gada 1. janvāri — pārcelt uz 2027. gada janvāri. Tāpat apakškomisija uzskatīja, ka varētu apsvērt obligātās e–rēķinu ieviešanas brīvprātības principu — sākt ar pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem, bet mazie to varētu ieviest vēlāk. Šāds rosinājums tika izteikts, jo secināts, ka ne uzņēmumi, ne valsts elektroniskās sistēmas nepaspēs sagatavoties obligātai e–rēķinu ieviešanai starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama...

Jau vairākus gadus 1. marts ir kļuvis par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas pirmo dienu, un arī 2025. gads nebija izņēmums. Visbiežāk tas ir arī laiks, kad iedzīvotājiem aktualizējas jautājums par to, kā tiek rēķināta alga un kāpēc vienam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir nodokļa piemaksa jeb, kā to sabiedrībā mēdz dēvēt, «nodokļa parāds», bet otram — pārmaksa. Turklāt pavisam drīz sāksies skolēnu vasaras brīvlaiks, un daļa skolēnu noteikti izmantos iespēju vasarā piestrādāt, lai iegūtu pirmo darba pieredzi un algu. Kā arī 2024. gada nogalē likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šo iemeslu dēļ autore nolēma sagatavot rakstu, kas grāmatvežiem var palīdzēt uzņēmuma darbiniekiem viegli saprotamā veidā izskaidrot, kā tiek rēķinātas algas un ko ikvienam darbiniekam ir svarīgi zināt par darba samaksu. Informācijas vieglākai uztverei autore ir izveidojusi attēlu, ar kura palīdzību ērtāk iespējams izskaidrot, kā tiek aprēķināta alga (skatīt...

Mākslīgais intelekts (MI) pēdējos gados ir kļuvis par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām, sniedzot iespējas paveikt dažādus uzdevumus ātrāk un efektīvāk. Tomēr līdz ar straujo attīstību parādās arī jauni izaicinājumi, īpaši juridiskajā jomā. Lai uzņēmumi un sabiedrība kopumā varētu sekmīgi un droši izmantot MI potenciālu, ir būtiski apzināties un pārvaldīt ar tā lietošanu saistītos juridiskos riskus. Par tiem informēja Nataļja Puriņa, ZAB PWC Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025». Normatīvais ietvars 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828. Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā tiek aktīvi strādāts pie normatīvā ietvara, kas regulētu MI izmantošanu. Primārais Eiropas Savienības...

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pēdējos gados strauji pieaug īslaicīga viesu izmitināšana ne vien viesnīcās, bet arī dzīvokļos un tamlīdzīgos apartamentos. Personām, kas nodarbojas ar šādu saimniecisko darbību, bieži nav izpratnes par to, kāda veida darījumus tās īsti veic un vai par tiem ir vai nav maksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kad īres, nomas un īslaicīgas viesu izmitināšanas darījumiem ir jāpiemēro PVN, kāda ir nodokļa piemērojamā likme, kad var atsaukties uz izņēmumiem un PVN nepiemērot, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka īre, noma un viesu izmitināšana ir ar PVN apliekams darījums. Kas ir īre un kas — noma Civillikuma 2112. pants nosaka, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas...