E-ŽURNĀLS BILANCE

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2024. gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotajā ēnu ekonomikas problemātikai veltītajā konferencē atklāja pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs ilggadējais iniciators, SSE Riga profesors un Ilgtspējas biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka. Pētījums sadarbībā ar SSE Riga profesoru Dr. Tāli Putniņu tiek veikts kopš 2009. gada, analizējot Baltijas valstu uzņēmēju aptauju rezultātus. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām «aplokšņu» algām. Īstu uzrāvienu ēnu apkarošanā vēl nejūt Augstākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstīs 2024. gadā bija Lietuvā, un lai gan Igaunijā joprojām bija zemāks ēnu ekonomikas īpatsvars nekā Latvijā un Lietuvā, pērn Igaunijā tika fiksēts augstākais rādītājs kopš ēnu ekonomikas mērījumu sākšanas Baltijas valstīs — tas pieaudzis līdz 19,5% , bet...

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu uzņēmumiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro. Turpmāk šādiem komersantiem nebūs obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tie varēs izmantot īpaši viņiem paredzēto PVN reģistrācijas kārtību. Tā ļaus maksāt PVN tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet PVN nebūs jāmaksā no gūtajiem ieņēmumiem. Izmaiņas skaidroja Daiga Bereza, VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja VID rīkotajā seminārā «Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ES un trešo valstu uzņēmumiem». Īpašā PVN reģistrācijas kārtība No 1. jūlija PVN likuma 139.2 pantā noteikta īpašā kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas veic preču iegādi ES teritorijā vai saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās...

Latvijā pērn krietni palielinājies pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. To pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem, intervijā pieļauj Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore. 2024. gada dati liecina, ka ir pieaudzis pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā skaidrojiet šo kāpumu? Pērn kopumā bija pasludināti 283 juridisko personu maksātnespējas procesi, kas ir par 17% vairāk, nekā 2023. gadā. Savukārt šogad pirmos četros mēnešos pasludināti 77 juridisko personu maksātnespējas procesi. Līdzīga tendence bija vērojama arī vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram, Vācijā 2024. gadā bija reģistrēts pēdējo gadu laikā lielākais maksātnespējas procesu pieaugums, kas bija līdzīgi kā Latvijā — par 17%. Šo pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem. Vēl ir pāragri novērtēt, kāds faktoru kopums ietekmēja maksātnespējas...

Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu. Cilvēkiem ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalsts uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu....

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim! Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu — kas ir reprezentācijas auto, kā piemērot ekspluatācijas izmaksas, bet pats svarīgākais — mūsdienās automašīnas lieto ne tikai degvielu, bet arī gāzi un elektrību, tāpēc svarīgi zināt, kā aprēķināt to patēriņu. INTERVIJA Saruna ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktori Inesi Šteinu: Aug juridisko personu maksātnespējas...

Darījumu līgumu nosacījumos ir svarīgi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, vienlaikus nepārkāpjot konkurences regulējumu. Visbiežāk pieļautās kļūdas līgumu formulējumos ir teritorijas nenoteikšana, attiecībā uz kuru atsavinājums ir spēkā. Ja nav norādīta teritorija, uz kuru mantiskās tiesības atsavinātas, tās uzskatāmas par atsavinātām attiecībā uz valsti, kurā noslēgts līgums. Ieskatu intelektuālā īpašuma izmantošanas noteikumos sniedz Līga Fjodorova, ZAB COBALT vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. «Šķiet, nav diskusijas, ka visefektīvākais intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības veids ir reģistrācija, proti, reģistrējot preču zīmi, dizaina paraugu, patentu, jo tad atkrīt diskusija par to, kas ir tiesību īpašnieks,» skaidro L. Fjodorova. «To redz reģistrācijas apliecībā un var skaidri secināt, kurš ir tiesīgs lemt par intelektuālo tiesību objektu izmantošanas kārtību.» Sarežģītāka situācija ir attiecībā uz tiem gadījumiem, kad runa ir par nereģistrējamu intelektuālo īpašuma tiesību objektu, proti, autortiesībām, vai arī tad, kad situācija ir jārisina un skaidri jānosaka noteikumi līdz brīdim, kad tiek veikta šī intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācija...

Par kādu transportlīdzekli jāmaksā nodoklis, kādas ir pašreizējās nodokļa likmes un kā tās mainīsies nākotnē, kādos gadījumos piemērojams nodokļa samaksas atbrīvojums, kā to deklarēt, kā veikt nodokļa maksājumu — par šīm un citām aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), iepazīstina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne. UVTN piemērošanas un administrēšanas kārtību, kā arī likmes reglamentē Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums (no 10. līdz 16. pantam), kā arī Ministru kabineta (MK) 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 «Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība». Savukārt uz vieglajiem uzņēmuma transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar maršruta kontroles sistēmām, attiecas MK 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 «Prasības maršruta kontroles sistēmām». Nodokļu maksātāji UVTN maksātāji ir komersanti, kuriem piešķirts komercreģistra reģistrācijas numurs: sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības, zemnieku...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē 2025. gada 28. martā pieņēma lēmumu lietā Nr. A420236921, SKA–136/2025, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA pieteikums par VID lēmuma (turpmāk — pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. VID iebildumi par tiesībām koriģēt rēķinu Veicot datu atbilstības pārbaudi, VID konstatēja, ka SIA ir fiziskajai personai izrakstījusi rēķinu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem 1 210 000 eiro vērtībā, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli (PVN) 210 000 eiro, taču nav šo darījumu deklarējusi, kā arī nav aprēķinājusi un iemaksājusi budžetā nodokli. Tādējādi ar pārsūdzēto lēmumu SIA noteikts pienākums samaksāt budžetā PVN 210 000 eiro un nokavējuma naudu 84 000 eiro. Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka atbilstoši apstākļiem, kas pastāvēja administratīvā akta izdošanas brīdī, pārsūdzētais lēmums vērtējams kā pareizs un pamatots. Tomēr lietā ir mainījušies faktiskie apstākļi — nav konstatējams ar nodokli apliekamais objekts un...

Vēršam uzmanību uz pēdējo mēnešu laikā svarīgākajām likumu izmaiņām, kas var ietekmēt komercdarbību, ja laikus nebūs pamanītas. Lai sekotu līdzi ikdienas jaunumiem, biežāk ieskatieties portālā BilancePLZ, kā arī pierakstieties iknedēļas aktuālo ziņu saņemšanai e–pastā. Par nodokļiem un nodevām Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājušies spēkā 1. maijā, paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e–adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID — EDS un oficiālajā e–adresē vai arī tikai EDS. To noteic likuma 16. panta pirmās daļas 18. punkts. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi «Saņemt dokumentu e–adresē», tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e–adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai «Saņemt paziņojumu e–pastā», tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e–pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms...

Kopš Covid–19 laika attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Darba likuma (DL) izpratnē attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (DL 76. panta 4. daļa). Darba laika uzskaite Darbinieka darba laiks tiek atrunāts darba līgumā (DL 40. pants). Darba līgumā ir jānorāda darbinieka darba laiku, ko viņš pavada uzņēmumā, un darba laiku un, ieteicams, arī dienas, kad darbinieks strādā no mājām vai citā vietā. Darba laiku arī jāatrunā darba kartības noteikumos. Darba vieta Darba līgumā norāda darbinieka darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās) vai to, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu (DL 40. panta 2. daļas 4. punkts). 1 https://lvportals.lv/skaidrojumi/341366-attalinatais-darbs-un-darba-vides-drosiba-2022. Ja skatāmies uz darbinieka...

Raksts ir turpinājums aprīļa un maija žurnāla numuros iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja dalības iepirkuma procedūrā ierobežojumu EST 2025. gada 13. februāra spriedums lietā C684/23 Minētais spriedums ir pieņemts pēc Latvijas Administratīvās rajona tiesas lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (turpmāk — Regula Nr. 1370/2007) piemērošanu. Šis lūgums iesniegts saistībā ar VSIA Autotransporta direkcija rīkoto konkursu par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā Ventspils valstspilsētā un tiesvedību, ko ierosināja pieteicēja SIA Latvijas Sabiedriskais autobuss. Regulas Nr. 1370/2007 5. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunkts nosaka, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs (šajā gadījumā...

Darba strīdu izšķiršanai tiesā tiek piemēroti Civilprocesa likuma noteikumi, līdz ar to šajā rakstā apskatīti Senāta nolēmumi, kuros ietvertas atziņas par Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kuras attiektos arī uz darba strīdiem. Mantiskā stāvokļa izvērtēšana, lemjot par atbrīvošanu no drošības naudas samaksas Senāta Civillietu departamenta 26.06.2024. lēmums lietā Nr. C68323622, SKC–604/2024 Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka darba ņēmējiem tiesvedība ir bez maksas, jo viņiem nav jāmaksā tiesas izdevumi. Šāds apgalvojums ir daļēji patiess. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmo daļu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Tas nozīmē, ka darbinieki ir atbrīvoti no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, ja tie lietā ir prasītāji. Savukārt, ja darbinieks lietā ir atbildētājs (piemēram, darba devējs ceļ prasību tiesā pret darbinieku par zaudējumu piedziņu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu u.c.),...

Žurnāla Bilance pētījuma ietvaros gandrīz gada garumā analizēta desmit Latvijas valstspilsētu ekonomiskā situācija, attīstības iespējas un šķēršļi, vietvaru plāni un īstenotā rīcība. Laiks apkopot galvenos secinājumus. Kuras valstspilsētas aktīvi izmanto savas iespējas un kuras — nīkuļo vai «peld pa straumi»? Kuras ir kopīgās un kuras — atšķirīgās iezīmes valstspilsētu ekonomiskās attīstības profilā, un kā iespējams risināt galvenos izaicinājumus, raugoties arī no valsts mēroga plānošanas viedokļa? Atjaunoti skvēriņi vēl nenozīmē sekmīgu attīstību Braukājot pa Latviju un aplūkojot reģionālo centru vizuālo progresu pēdējo padsmit gadu laikā, var rasties iespaids, ka teju visur ārpus Rīgas notiek strauja attīstība. Reiz neapstrīdamo čempioni pilsētvides sakārtotības ziņā — Ventspili — nu jau gandrīz panākušas Valmiera, Kuldīga, strauji tuvojas Liepāja, taču arī citviet — no Ogres līdz Daugavpilij notikusi vērienīga ielu atjaunošana, jaunu un modernu sabiedrisko ēku būvniecība, publisko laukumu un parku labiekārtošana utt. Taču šis progress lielā mērā panākts, ieguldot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Protams,...

Nokļūšana no attālāka novada stūra līdz tā centram vai tuvākajai valstspilsētai, vai uz galvaspilsētu Rīgu — ne vienam vien pagastos mītošajam sagādā pamatīgas neērtības. Izaicinājums ir ne tikai nokļūt ar sabiedrisko transportu līdz ārstam, skolām vai pašvaldību iestādēm. Nepieejama vai ierobežota satiksmes infrastruktūra reģionos rada problēmas ar darbaspēku. Rezultātā — nepietiekamas investīcijas un zema uzņēmējdarbības aktivitāte, kas savukārt atstāj sekas arī uz vietvaras ieņēmumiem un iespējām uzlabot dzīvi vietējiem ļaudīm. Transporta sistēma ir būtiska valsts ekonomikas attīstībai, īpaši ņemot vērā valsts reģionālo struktūru un iedzīvotāju mobilitātes paradumus. Diemžēl Latvijā tā nebūt nav optimāla — jauni ceļi Latvijā top maz, joprojām daudz ir ar grants segumu, naudas ceļu uzturēšanai un remontam pietrūkst un tāpēc ceļu kvalitāte pasliktinās. Arī dzelzceļa attīstību grūti nosaukt par strauju. Jauni elektrovilcieni ir, bet paaugstināto peronu joprojām daudzās stacijās nav. Kad būs ātrvilcienu satiksme Rail Baltica maršrutā un kur galu galā tie piestās, braucot cauri Latvijai, nav skaidrs....

Algas grāmatvedim pietiekami bieži ir jāveic darba samaksas aprēķins darbiniekam, kuram noteikta stundas tarifa likme. Īpaši svarīgs šis jautājums ir gadījumā, kad darbiniekam noteikta minimālā stundas tarifa likme (turpmāk tekstā — minimālā likme). Jautājumi rodas arī tad, ja stundas likme ir lielāka par minimālo. Praktiskie skaidrojumi minimālās stundas likmes piemērošanai aprēķinos iepriekšējos gados bija iekļauti Ministru kabineta (MK) noteikumos (ar dažādiem nu jau aizmirstajiem numuriem), bet laika gaitā mainījās pamata princips (sākumā bija izmantota vienāda minimāla stundas likme visiem gada mēnešiem, pēcāk katram gada mēnesim noteikta savādāka likme). Patlaban ir spēkā MK 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu», kuros laika gaitā tika grozīta tikai minimālā mēneša darba alga, ja tā pa gadiem mainījās. Pārējie nosacījumi paliek spēkā. Kāpēc tika mainīts princips Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 656, ik gadu Labklājības ministrija...