E-ŽURNĀLS BILANCE

Raksts ir turpinājums žurnāla Bilance 2025. gada aprīļa numurā iesāktajam apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Šie EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par piegādātāja izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar būtiskiem trūkumiem iepriekšējā līguma galveno pienākumu izpildē Vispārējās tiesas 2024. gada 18. decembra spriedums lietā T776/22 1 ES iestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas...

Vai likumā noteiktais darbinieku tiesību aizsardzības apjoms uzņēmumu pārejas gadījumā analoģijas ceļā ir piemērojams arī uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem iestāžu reorganizācijas gadījumā? Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. C736097231 1 Ar Senāta 23.01.2025. rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmumu pārejas gadījumā ir nostiprināta Darba likuma 28. nodaļā «Uzņēmuma pāreja citai personai». Darba likuma 117. panta otrajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju un pati par sevi nevar būt par pamatu darba...

Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» to var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus. Par kādiem «labumiem» nav jāmaksā algas nodoklis Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā ir noteiktas sešas pozīcijas jeb darbinieku «labumi», kurus neapliek ar algas nodokļiem, skaidroja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā. Likums no 2025. gada 1. janvāra nosaka, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir sagatavojusi spriedumu tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par Regulā (ES) Nr. 1288/20131 minēto fizisko personu mobilitātes atvieglošanai paredzēto stipendiju aplikšana ar nodokli un personiska nodokļa bāzes atskaitījuma aprēķināšanu par apgādājamo, kurš ir saņēmis Eiropas Savienības mobilitātes atbalstu (stipendiju) mācībām programmā Erasmus+. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā «Erasmus +» un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK. Bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2 E. P. pret Ministarstvo financija Republike Hrvatske, Samostalni sektor za...

Naudas līdzekļu ieguldījumi akcijās vai daļās mūsdienās ir kļuvusi populārs privātpersonu papildu ienākumu avots. Bet, kā jau par gandrīz visiem ienākumiem, ir jāmaksā nodokļi. Šajā rakstā detalizētāk apskatīsim kopējo un atšķirīgo starp to, kā jāaprēķina un jādeklarē nodokļi, ja ienākums tiek gūts no ieguldījuma konta, vai tā ir peļņa no tirgošanās ar akcijām vai daļām. Rakstā tiks vērsta uzmanība uz situācijām, kad šo ienākumu gūst Latvijas rezidenti — fiziskās personas. Starp šiem ienākumu veidiem ir vairāk atšķirīgā nekā kopīgā. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau sākotnēji identificēt, kas šis būs par ienākumu avotu un kad un kā jāveic deklarēšanas darbības....

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss. Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A4202661221 1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas...

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir paredzēts atvieglots nodokļu režīms, kas ļauj lauksaimniekiem nodarbināt sezonas strādniekus, piemērojot ienākumam 15% likmi. Sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā strādniekus drīkst nodarbināt laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Lai izmantotu sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmu, ir jāizpilda vairāki likuma «Par IIN» nosacījumi — lauksaimniekam ir jāatbilst likumā noteiktajam, un arī attiecībā uz strādnieku jāievēro vairākas prasības. Ja lauksaimnieks likuma nosacījumiem atbilst, tad ir vērts izmantot likumā doto iespēju aprēķināt nodokli atvieglotā kārtībā. Salīdzināsim nodokļu aprēķinus vispārējā kārtībā un sezonas laukstrādnieku režīmā. Bruto alga 740,00 740,00 740,00 580,48 733,48 DŅ VSAOI 10,5% 77,70 77,70 Neapliekamais...

Latvijā 7. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kuras bija pirmās pēc vērienīgas reģionālās reformas, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas gan visā pasaulē, gan Eiropā, gan mūsu reģionā. Latvijas valdībai ir nācies ar to rēķināties un pielāgoties. Taču pārmaiņas daudzās vietvarās ir notikušas lēnāk nekā būtu nepieciešams. Nākot jau pie varas šī gada vasarā, pašvaldību deputātiem realitāte var izrādīties daudz skarbāka par līdzšinējo dzīvi — reaģēt nāksies daudz ātrāk, precīzāk un radošāk. Kā attīstīt savu pašvaldību laikā, kad valsts galvenokārt visus resursus novirzīs drošības stiprināšanai — tas būs galvenais jautājums, uz kuru būs jārod atbilde. Turklāt arī...

Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešama zvērināta revidenta atzinums. Daudzi uzņēmumi Latvijā darbojas divdesmit, trīsdesmit gadus, taču nereti gada pārskatos komercsabiedrību pamatlīdzekļiem tiek piemērotas neatbilstošas nolietojuma likmes, akcentē Ieva Liepiņa, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente. Tā, piemēram, uzņēmumam Rīgas centrā pieder ēka, kuras tirgus vērtība ir trīs miljoni eiro, bet bilances vērtība ir 300 000 eiro. «Šādā gadījumā ir nepareizi izvēlētas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, respektīvi, ir kļūdainas vadības...

Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu sērijā pienācis laiks galvaspilsētai Rīgai. Latvijas kontekstā Rīga ir neapstrīdams čempions. Iedzīvotāju skaita nesamērīgais pārsvars pār jebkuru citu Latvijas pilsētu un absolūta ekonomiskās jaudas koncentrācija padara to par ārpus konkurences esošu, citām valstspilsētām nesasniedzamu. Salīdzinot Rīgas konkurētspēju adekvātā «svara kategorijā», proti, Baltijas valstu galvaspilsētu rangā, situācija diemžēl nepavisam nav Rīgai labvēlīga. Ko atklāj datu spogulis Rīgas, Viļņas un Tallinas ekonomisko datu salīdzinājums atklāj Rīgai neglaimojošu ainu. Baltijas centrālā un līdz šim arī lielākā pilsēta ekonomiski atpaliek no konkurentēm jau ilgstoši. Salīdzināt triju galvaspilsētu datus tieši pilsētu robežās saražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) griezumā nav iespējams, jo...

Uzņēmumu digitalizācija mūsdienās vairs nav tikai futūristisks sapnis, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Prakse rāda, ka, ieviešot dažādus digitālos risinājumus, darba devēji nereti nezina, kā attiecībā uz darba ņēmējiem pareizi noregulēt šos jautājumus. Tādēļ svarīgi izprast, kā juridiski pareizi darba tiesisko attiecību jomā izmantot digitālo vidi, lai nodrošinātu gan darbinieku, gan darba devēju tiesību un pienākumu ievērošanu. Pretējā gadījumā tas var radīt nopietnas sekas pašiem darba devējiem, RMS Forum organizētajā seminārā «Uzņēmumu digitalizācijas juridiskie aspekti 2025» norādīja darba tiesību eksperte Irina Rozenšteina, ZAB Ellex Klaviņš SIA asociētā partnere, zvērināta advokāte. Elektronisko dokumentu prasības Ieviešot digitālās saziņas vidi darba...

Finansējuma pieejamība ir viens no populārajiem jautājumiem, ko uzdod topošie uzņēmēji, taču vispopulārākais jautājums ir par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Rakstā skaidrotas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Kur meklēt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai? Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi vairākas prioritātes, kas iezīmē politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam ir izvirzījusi septiņas prioritātes. Viena no prioritātēm ir «Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai», kas ietver arī mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu aktīvu pārdošanu nereti vērtē kā uzņēmumu pāreju un mēģinājumu izvairīties no nodokļu samaksas, kā rezultātā aktīvu jaunajam ieguvējam liek nomaksāt iepriekšējā saimnieka parādus. Lai tā nebūtu, darījumā iesaistītajām pusēm, bet visbiežāk tieši pircējam ir jāpierāda, ka tas patiesi ir iegādājies aktīvus, nevis pārņēmis pārdevēja uzņēmumu vai tā daļu kā aktīvu un saistību kopumu un tādējādi arī nodokļu parādus. Par uzņēmumu pārejas problemātiku VID kontekstā ir runāts salīdzinoši daudz, tomēr secināms, ka joprojām ir aktuāla VID taktika aktīvu pārdošanas darījumos par pārdevēja vēsturiski nenokārtotajām nodokļu saistībām likt atbildēt aktīvu pircējam, jo VID darījumā saskatījis uzņēmuma pāreju,...

Komandējums ir darbinieka vai citas personas īslaicīga nosūtīšana uz citu pilsētu, reģionu vai valsti, lai veiktu darba pienākumus, kas saistīti ar uzņēmuma interesēm, piemēram, lai: uzturētu attiecības ar klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem, iepazītu jaunus tirgus, paplašinātu darbību, pārbaudītu darbu izpildi dažādās filiālēs vai objektos, piedalītos semināros, konferencēs u.tml. Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» izpratnē par komandējumu uzskata ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprinātu darbinieka braucienu uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī),...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Gada pārskats un darbinieku labumi Aprīļa Bilancē varējāt lasīt par to, kam jāpievērš uzmanība, gatavojot gada pārskatus. Šajā žurnāla numurā turpinām analizēt raksturīgākās kļūdas gada pārskatos — šoreiz par pamatlīdzekļiem un krājumiem, kā arī sniedzam ieskatu, kādiem uzņēmumiem gada pārskatā ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, un nedaudz arī par ilgtspējas ziņojumiem. Protams, ka šai laikā gada pārskats nav vienīgā lieta grāmatvedim, tāpēc rakstām arī par komandējumiem — ko darīt, ja trūkst attaisnojuma dokumentu vai kāds no rekvizītiem dokumentos? EKONOMIKA Ikars Kubliņš: Rīga dimd!Bet klusāk par Viļņu un Tallinu... RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijas valstspilsētu ekonomikas pētniecisko rakstu...