Žurnāls BILANCE

Mākslīgā intelekta (MI) rīki mūsdienās piedzīvo eksplozīvu popularitāti un attīstību, tostarp iespējami daudz un dažādi risinājumi to izmantošanā darbam ar dokumentiem. Kādus dokumentu veidus var apstrādāt MI rīki, kā izvēlēties atbilstošāko MI platformu, skaidro Jānis Peipers, Latvijas IT uzņēmuma V–industries MI risinājumu speciālists.Ikdienas izaicinājumi darbā ar dokumentiemJa uzņēmumā ir plašs dokumentu klāsts, nepieciešams daudz laika, lai sameklētu vajadzīgo informāciju. Apstrādājot lielu informācijas apjomu, tiek pavadītas garas darba stundas, kas var novest pie kļūdām. Arī jaunu darbinieku apmācībai nepieciešams ieguldīt lielu mentora darbu. Pētījumi rāda, ka ar MI rīkiem var iegūt līdz pat 70% ātrāku darba plūsmu, līdz 25% ātrāk apmācīt jaunos darbiniekus, līdz 50% ātrāk atrast vajadzīgos dokumentus un mēnesī ietaupīt līdz deviņām stundām laika.Dokumenti mēdz būt strukturēti — rindās, kolonnās un ir mašīnlasāmi. Otra grupa ir nestrukturētie dokumenti, kas ir audio, grafiki, animācijas, teksts. Vislielākās problēmas rada nestrukturētie dokumenti, norāda J. Peipers. Kā liecina pētījumi, uzņēmumos vidēji līdz 90% dokumentu ir...

Mākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Pa to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.Kādu lomu MI sistēmas ieņem LMT grāmatvedības un finanšu pārvaldības procesos? Ko tas devis uzņēmumam?LMT vēsturiski vienmēr ir bijis darbs ar lieliem datu apjomiem, un šī tendence tikai pastiprinās. Līdz ar darbības paplašināšanos arī ārpus klasiskajiem telekomunikāciju pakalpojumiem pieaug nepieciešamība šos datus analizēt, apstrādāt un interpretēt arvien efektīvāk. Tāpēc jebkurš rīks, kas palīdz strukturēt, apkopot vai vizualizēt informāciju, kļūst par būtisku atbalstu ikdienas darbā. Datu apjoms aug gandrīz eksponenciāli, un tas neizbēgami liek domāt par risinājumiem, kas spēj šo pieaugumu pārvaldīt. Šajā kontekstā arvien lielāku nozīmi iegūst MI, jo tas spēj pamanīt likumsakarības, kuras cilvēka acij...

Senāta administratīvo lietu departamenta 09.07.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670004025, SKA603/2025Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par valsts zinātniskā institūta zinātniskās padomes lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā, ar kuru viņš tika atcelts no zinātniskā asistenta amata.Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu tika atteikts pieņemt pieteikumu, norādot, ka strīds nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, jo tas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.Pieteicējs par šo lēmumu iesniedza blakus sūdzību Senātā.Senāts atteica izskatīt blakussūdzību kā acīmredzami nepamatotu.Zinātniskās darbības likuma 23. panta otrās daļas 3. un 4. punkts noteic, ka zinātniskās padomes kompetencē ietilpst personu ievēlēšana akadēmiskajos amatos un jautājuma ierosināšana par zinātniskā asistenta atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām. Atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai personas akadēmiskajos amatos, arī zinātniskā asistenta amatā, ievēlē atklāta konkursa rezultātā. Savukārt 26. panta ceturtā daļa noteic, ka akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātnisko institūciju.Nodarbinātības attiecības ar zinātnisko asistentu tiek nodibinātas uz...

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE maija numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Vai procesi ir sakārtoti?Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā. Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā mākslīgais intelekts maina grāmatvedību un finanšu pārvaldībuMākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Par to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.GRĀMATVEDĪBAInese Helmane: Kā darbā ar dokumentiem izmantot...

Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā.Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai? Raksta autore juriste norāda, ka ne likums, ne prakse nenosauc summu vai procentuālo apmēru, kura ietvaros ir vai nav pieļaujami aritmētisko kļūdu labojumi.Tāpat īpaša vērība jāpievērš tiem iepirkumiem, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju risinājumu iegādi. IT darījumi ir komplicēti, un to izpildi lielā mērā kontrolē ražotājs, brīdina zvērināta advokāte. Piegādātājs šajā struktūrā ir partneris, taču ar ierobežotām iespējām ietekmēt darījuma noteikumus. Slēdzot šādu darījumu ir jāiepazīstas ar visiem — gan piegādātāja, gan ražotāja noteikumiem. Ja piegādātājs nesniedz informāciju par visām ar produktu saistītām detaļām, ir jāmeklē atbildes ražotāja...

Lietā skatīts jautājums par to, vai ar pārsūdzētā lēmuma atcelšanu ir novērstas visas tā izpildes sekas un vai pieteicējai, atsākot strādāt civildienestā, ir nodrošināma tā pati atlīdzības sistēma, kāda bijusi pirms atbrīvošanas no amata.Senāta administratīvo lietu departamenta 17.10.2025. spriedums lietā Nr. A420140922, SKA–460/2025.Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID, arī — dienests) 2021. gada 25. oktobra rīkojumu pieteicējai tika noteikta dīkstāve, kas atzīta par radušos viņas vainas dēļ, jo pieteicēja nebija uzrādījusi sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un nebija uzsākusi vakcināciju noteiktajā termiņā. Vienlaikus tika nolemts par dīkstāves laiku neizmaksāt darba samaksu.Minētais rīkojums ar Finanšu ministrijas lēmumu tika atstāts negrozīts.Savukārt ar VID 2022. gada 3. februāra rīkojumu pieteicēja tika atbrīvota no ierēdņa amata, izmaksājot atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Šis lēmums ar Finanšu ministrijas 2022. gada 22. marta lēmumu tika atzīts par tiesisku.Pieteicēja šos lēmumus pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, prasot arī darba samaksas izmaksu par dīkstāves laiku,...

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās.Izslēgšana no dalības iepirkumā dēļ nodokļu parādaSenāta 2025. gada 17. jūlija rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–584/2025 skatīts strīds jautājumā par pieteicējas izslēgšanu no dalības publiskajā iepirkumā atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktam, jo pieteicēja piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā nebija izpildījusi savas nodokļu saistības (nodokļu parāds pārsniedza 150 eiro).Pieteicējas ieskatā, situācija bija jāizvērtē individuāli un konkrētajā gadījumā izslēgšana no dalības iepirkumā bijusi pārāk formāla. Pieteicēja norādīja, ka dienu pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas tā iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā lūgumu pagarināt nodokļa samaksas termiņu, turklāt pieteicējas nodokļa parādu izraisīja ārēji apstākļi (nespēja pārvaldīt vienu no pieteicējas bankas kontiem) un pieteicēja nodokļu parādu samaksāja četras dienas pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā pasūtītājam nevarēja rasties šaubas par pieteicējas maksātspēju un uzticamību.Kā lēmumā norāda Senāts, Publisko iepirkumu likuma 42. panta regulējums personai dod iespēju pierādīt, ka nodokļi...

Lietā skatīts jautājums, vai prēmija tiek ņemta vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā ja tā ir izmaksāta laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības atvaļinājumā un saņēmusi maternitātes pabalstu.Senāta administratīvo lietu departamenta 10.12.2025. spriedums lietā Nr. A420254522, SKA–250/2025Pieteicēja 2022. gada 8. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk — aģentūra) ar iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu.Ar aģentūras 2022. gada 9. jūnija lēmumu pieteicējai tika piešķirts vecāku pabalsts, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, taču aprēķinā netika iekļauti darba devēja 2022. gada aprīlī izmaksātie ienākumi — prēmija 4230 eiro apmērā, jo šajā laikā pieteicēja atradās grūtniecības atvaļinājumā un saņēma maternitātes pabalstu.Pieteicēja nepiekrita šādam aprēķinam un apstrīdēja lēmumu, uzskatot, ka prēmija ir jāņem vērā, jo tā ir daļa no viņas ienākumiem. Ar aģentūras lēmumu sākotnējais lēmums tika atstāts negrozīts. Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot izdot viņai labvēlīgāku administratīvo aktu un pārrēķināt vecāku pabalstu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2024. gada 6. jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka prēmija, kas...

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 25. augusta spriedums lietā Nr. SKA–130/2025 sniedz būtisku skaidrojumu par to, kā aprēķināms iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, kas saimnieciskajā darbībā izmantots tikai daļēji. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu un pārmaksātā IIN atmaksāšanu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Senāts, izskatot VID kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 6. decembra spriedumu un noraidīja VID sūdzību.Strīdus pamatā — apliekamā ienākuma noteikšanas metodeSenāta skatītais strīds radās pēc tam, kad VID veica IIN auditu un koriģēja pieteicējas deklarēto nodokli par nekustamā īpašuma (daudzdzīvokļu nama) atsavināšanu.Pieteicēja dzīvesvietu bija deklarējusi vienā no nama dzīvokļiem — dzīvoklī Nr. 3. Tā kā šis dzīvoklis piederēja pieteicējai vairāk nekā 60 mēnešus, tiesa atzina, ka ienākums, kas gūts no dzīvokļa Nr. 3 atsavināšanas, nav apliekams ar IIN saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju...

Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 12. martā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C150/25 BX pret État belge1, kurā tika skatīts nodokļu tiesību piemērotājiem būtisks jautājums par citā dalībvalstī gūtiem ienākumiem no profesionālās darbības un to aplikšanu ar nodokli, iespējamu diskrimināciju un noteiktu ar darba ņēmēja personīgo un ģimenes stāvokli saistītu nodokļu priekšrocību zaudēšanu.Lietā strīds nacionālajā tiesā skāra starp Beļģiju un Franciju 1964. gada 10. martā noslēgto Konvenciju2 par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un abpusējas administratīvās un juridiskās palīdzības noteikumiem ienākumu nodokļu jomā (turpmāk tekstā — «Beļģijas un Francijas nodokļu konvencija»). Tādējādi EST, sagatavojot spriedumu, ir pievērsusies arī EST kompetences izvērtējumam, uzsverot: «Tiesas kompetencē nav lemt par to, vai dalībvalsts, iespējams, ir pārkāpusi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm noslēgtas konvencijas normas, kuru mērķis ir novērst vai mazināt no valstu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšanas izrietošās negatīvās sekas. Tās kompetencē nav arī aplūkot saikni starp valsts pasākumu un tādas konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu noteikumiem...

Lai gan tiek uzskatīts, ka atvaļinājumu laiks ir vasara, tomēr jautājumos par šo tematu nākas konsultēt grāmatvežus neatkarīgi no gadalaika. Tāpēc šajā rakstā apskatīti visi atvaļinājuma veidi, kādus noteic Darba likums, un kādi aprēķini grāmatvedim jāveic.Atvaļinājumu veidiDarba likums definē septiņus atvaļinājuma veidus:ikgadējais apmaksātais atvaļinājums;papildatvaļinājums;atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas;grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai;bērna kopšanas atvaļinājums;mācību atvaļinājums.Ikgadējais apmaksātais atvaļinājumsDarba likuma 149. pants noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad par tām jāpagarina atvaļinājuma laiks, proti, ja 28 kalendāra dienu laikā, kuras noteiktas kā atvaļinājums, ir viena svētku diena, tad darbiniekam atvaļinājuma periods būs 29 kalendāra dienas, un apmaksātas šajā periodā būs darba dienas.Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču...

Jautājumus par to, kas mainās, no pašnodarbinātā kļūstot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašnieku vai īpašnieci, bieži uzdod, lai uzzinātu, kura no šīm uzņēmējdarbības formām ir izdevīgāka, ņemot vērā maksājamos nodokļus. Taču tas nebūt nav vienīgais jautājums, kuru vajadzētu vērtēt un pētīt, pieņemot lēmumu par uzņēmējdarbības formas maiņu.Vienas no lielākajām izmaiņām, mainot uzņēmējdarbības formu no pašnodarbinātā vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja uz SIA, noteikti ir tajā, kādi nodokļi un kad tie ir jāmaksā. Pašnodarbinātais no gūtās peļņas reizi ceturksnī maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un no gada peļņas iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ko aprēķina, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju. Ja pašnodarbinātais ir izvēlējies mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu, nodoklis tiek maksāts no apgrozījuma, piemērojot 25% likmi. Savukārt SIA gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) tiek maksāts tikai peļņas sadales brīdī (rakstā netiek aplūkotas ārkārtas dividendes, dividendēm pielīdzinātas izmaksas un nosacītā peļņa). Ja peļņa tiek sadalīta dividendēs, uzņēmumam rodas pienākums samaksāt UIN vai, piemērojot...

Publisko iepirkumu vide Latvijā kļūst arvien sarežģītāka un prasīgāka, tādēļ savlaicīga un profesionāla plānošana vairs nav tikai formāla prasība, bet gan izšķirošs faktors sekmīgai iestādes darbībai. Pareiza iepirkuma priekšmeta definēšana, atbilstoša līguma veida izvēle un precīza paredzamās līgumcenas noteikšana ir tie stūrakmeņi, uz kuriem balstās visa turpmākā iepirkuma procedūra, uzsver Ilona Skangale, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta juriste. Rakstā, balstoties uz IUB rīkotajā vebinārā «Publisko iepirkumu plānošana — aktualitātes, regulējums un prakses piemēri» izskanējušajām atziņām, minēts aktuālais regulējums un praktiskie aspekti, kas palīdz pasūtītājiem orientēties iepirkumu plānošanas procesā.Tirgus informēšanaPlānošanas process sākas ar atklātību pret tirgu. Iepirkuma plāns ir pirmais signāls potenciālajiem piegādātājiem par iestādes nodomiem. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 18. panta pirmo daļu pasūtītājam viena mēneša laikā pēc gadskārtējā budžeta apstiprināšanas Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) ir jāpublicē informācija par visiem plānotajiem iepirkumiem. Šī prasība attiecas gan uz metu konkursiem, gan uz iepirkumiem, kas tiek veikti saskaņā ar...

Mūsdienu uzņēmējdarbībā aktuāla ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, jo tā palīdz saglabāt konkurences priekšrocības un veicina inovācijas. Komercnoslēpumu un patentu aizsardzība kļūst par būtisku faktoru uzņēmumu izaugsmē un pievilcībā investoriem. Šajā rakstā pievērsīsimies komercnoslēpuma aizsardzības iespējām. «Uzņēmuma inovācijas un izgudrojumi ļoti ātri var zaudēt savu vērtību, ja konkurenti bez jebkādām sekām tos var brīvi izmantot, nokopēt vai izmantot radīto informāciju sev izdevīgos nolūkos. Tāpēc mērķis būtu savas zināšanas vai nu paturēt pie sevis vai arī kontrolēt šo informāciju pēc iespējas ilgāk un uzņēmumam izdevīgāk,» skaidroja Laura Jērāne, AAA Law Latvia patentpilnvarotā asistente, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā seminārā «Komercnoslēpuma un izgudrojumu (patentu) aizsardzības iespējas uzņēmējiem». «Svarīgi arī redzēt, ko dara konkurenti, vai viņiem ir kaut kādā veidā aizsargāts intelektuālais īpašums, lai pārliecinātos, ka nepārkāpjat cita komersanta tiesības. Vienlaikus ir jābūt pārliecinātiem, ka esat sevi pienācīgi pasargājuši,» norādīja L. Jērāne.Izgudrojumam jāatbilst noteiktām prasībāmNav gluži tā, ka ar patentu var aizsargāt jebkuru izgudrojumu. Tam...

Darba likumā nav noteikta prasība aktualizēt darba līgumus, taču pie noteiktiem apstākļiem vai nosacījumu izmaiņām likums paredz darba devējam pienākumu veikt grozījumus ar darbinieku noslēgtajā darba līgumā vai to papildināt ar vienošanās dokumentiem. Tās ir, piemēram, situācijas, kad aktuālitāti zaudē dokumenti, uz kuriem ir atsauces darba līgumā. Arī aktuālie Darba likuma grozījumi var darba devējam radīt pienākumu koriģēt darba līgumu. Par dokumentu aktualizācijas procesu, kā arī raksturīgākajām kļūdām un trūkumiem ar darba tiesiskajām attiecībām saistītajos dokumentos skaidro Aija Elza Vāciete, Mg. Iur., EV&KBV SIA valdes locekle, praktizējoša juriste darba un administratīvajās tiesībās, Grāmatvedības un finanšu koledžas docētāja. Pirms aktualizācijas vēlams informēt darbiniekusAr ko sākt ar darba attiecībām saistīto dokumentu aktualizāciju? Eksperte iesaka vispirms izvērtēt personāla dokumentu atbilstību spēkā esošajām prasībām — Darba likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kuri ir iesaistīti darba tiesisko attiecību regulēšanā. Svarīgi arī pārbaudīt uzņēmuma iekšējos dokumentus, kas regulē attiecības starp darba devēju un darbinieku. Parasti tie ir darba...