E-ŽURNĀLS BILANCE

Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (ISO 10668 un ISO 20671) un Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu zīmolu iespējams novērtēt naudas izteiksmē, izmantot kā ieguldījumu, atsavināt, ieķīlāt, kā arī nodot lietošanā ar licencēm vai franšīzēm. Būtiski ir divi jautājumi: kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību? Par šiem jautājumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, ES preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Mūsdienu globālajā tirgū, kur produktu un pakalpojumu reklamēšana, izvēle un iegāde notiek pārsvarā tiešsaistē, zīmols un unikāls dizains kļūst arvien nozīmīgāki. Tāpēc īpaši svarīgi...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2025. gada 20. maijā spriedumā lietā SKC–192/2025 sniedzis nozīmīgas atziņas par darba devēja pienākumu konkretizēt darbinieka darba vietu gadījumos, kad darba līgumā paredzēta iespēja darbinieku nodarbināt dažādās vietās, un uzteikuma termiņa aprēķināšanu darbinieka ilgstoša pārkāpuma gadījumā. Lietas apstākļi Starp darba devēju un darbinieci bija noslēgts darba līgums, atbilstoši kuram darbinieces darba vieta atradās uzņēmuma struktūrvienībās vai klientu telpās saskaņā ar darba devēja noslēgtajiem līgumiem. Darba devējs vērsās tiesā ar prasību par darba līguma izbeigšanu, norādot, ka darbiniece būtiski pārkāpusi darba līguma noteikumus — bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nav ieradusies darbā. Savukārt darbiniece iesniedza pretprasību, lūdzot piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, pamatojot to ar apstākli, ka faktiskā situācija bijusi uzskatāma par dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, jo viņai netika piešķirti darba uzdevumi un norādīta konkrēta darba vieta. Tāpat darbiniece lūdza piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā sakarā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma un...

Latvijas Republikas Senāts, 2025. gada 28. jūlijā, skatot lietu Nr. A420275118, SKA55/2025, apstiprinājis, ka trīs gadu termiņš, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, skaitāms no pabeigtā nodokļu auditā konstatēta iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža, nevis tā konstatēšanas brīža. Lietas būtība VID veica SIA Liepaja Property pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) auditu. Tā rezultātā ar VID lēmumu kasācijas sūdzības pieteicējai papildus aprēķināts PVN, nokavējuma nauda un soda nauda un noteikts nesegto zaudējumu samazinājums. Lēmumā citstarp secināts, ka pieteicējas nodokļu pārkāpumi likuma «Par nodokļiem un nodevām» 32.4 panta otrās daļas izpratnē ir kvalificējami kā atkārtoti, kas ir pamats soda naudas apmēra divkāršošanai. Lietā ir strīds par pārkāpuma izdarīšanas brīdi: vai trīs gadu termiņš atkārtota pārkāpuma konstatēšanai skaitāms no galīgā administratīvā akta spēkā stāšanās, vai no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža? Senātam kasācijas tiesvedības ietvaros bija jāpārbauda, vai...

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. A420175521, SKA–82/2025 izskatījis jautājumu par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no juridiskās personas valdes locekļa, ja juridiskā persona beigusi pastāvēt, ir izslēgta no komercreģistra un nodokļu parādi ir dzēsti. Lietas būtība Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēma lēmumu, ka fiziskajai personai — bijušajam SIA Can–USA valdes loceklim — ir jāatlīdzina budžetam SIA Can–USA nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedza 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2021. gadā minimālā alga bija 500 EUR). VID lēmums pamatots ar to, ka ir izpildījušies likuma «Par nodokļiem un nodevām» 60. panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5. punktā noteikti kritēriji, kas ir par pamatu nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanai no juridiskās personas valdes locekļa. Izskatāmajā gadījumā VID pieņēmis lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no SIA Can–USA. Lēmumi paziņoti SIA Can–USA. Sastādīts akts par piedziņas neiespējamību no SIA Can–USA un nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas...

Latvijā ir vairāk par pusmiljonu dažādu pensiju (un atlīdzību) saņēmēju. Rakstā apkopota informācija par pensijas kapitāla veidošanas pamatiem, tai skaitā par pensijas kapitāla izmaiņas īpatnībām, kā arī paskaidrotas dažas būtiskas nianses, kuras jāņem vērā, lai senioru pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, savlaicīgi un turpmāk viņiem labvēlīgi. Diemžēl bieži mūsu ļaudis neorientējas likumdošanā, kas būtiski ietekmē viņu vitālas intereses. Statistikas dati liecina, ka ap 20% strādājošo pensionāru nezināja, ka viņiem ir tiesības pieprasīt pārrēķināt pensiju saistībā ar pensijas kapitāla papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas, kā arī pēc indeksācijas. Vēl daļa kādreiz zināja, bet «aizmirsa» par šo pasākumu. Citiem pietrūka laika iesnieguma rakstīšanai… Kārtējā pensiju pārskatīšana (indeksācija) šogad kā parasti notika 1. oktobrī. Kā veidojas pensijas kapitāls? Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 18. punkts nosaka, ka fiziskās personas pensijas kapitāls (PK)...

Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra pienākumu izpildītājs Sandis Karelis 2025. gada 23. jūlija izskatīja kādas komercsabiedrības iesniegumu, kurā apstrīdēts valsts notāra atteikums izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā — ierakstīt konkrētu personu kā ieceltu valdes locekļa amatā. Atteikumam par pamatu ir bijis Valsts ieņēmumu dienesta atzinums par nodokļu riskiem. Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs, izskatot komercsabiedrības pieteikumu, konstatēja, ka pieteikums atbilst likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» 4.16 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam gadījumam un nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēstuli, kurā lūdza sniegt atzinumu par komercsabiedrības nodokļu riskiem. Minētā tiesību norma paredz, ka UR nosūta pārbaudei VID informāciju, ja pieteikumā norādītā persona jau vienlaikus ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos UR reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Jāpiebilst, ka atzinumu par nodokļu riskiem VID sniedz, pamatojoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 18. panta 26. punktu, kas nosaka, ka VID pienākums ir izvērtēt no UR saņemto informāciju...

Lai gan finanšu krāpniecības shēmas faktiski saglabājas nemainīgas, tomēr iedzīvotāji uz tām turpina «uzķerties», turklāt maldīgi uzskatīt, ka tie ir tikai mazizglītotie vai lētticīgie. Krāpnieki izmanto izsmalcinātas pieejas, kas Latvijā šogad tiem ienesušas vidēji miljons izkrāptu eiro mēnesī. Kā iespējams sevi pasargāt, kas jau paveikts un kas vēl nepieciešams, lai ar šīm shēmām cīnītos, Saeimas rīkotajā konferencē «Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai» septembrī sprieda Finanšu nozares asociācijas, Valsts policijas, Latvijas Bankas un CERT.LV pārstāvji. Biedējošā statistika un nemainīgās shēmas Finanšu nozares asociācija vairākus gadus apkopo statistikas datus, lai atspoguļotu krāpšanas apjomus un zaudētos finanšu līdzekļus, kas aiziet garām Latvijas ekonomikai. Šī statistika gadu no gada ir diezgan nemainīga un, pēc ekspertu domām, biedējoša. Šāgada pirmajos astoņos mēnešos vien finanšu līdzekļos ir izkrāpti 7,8 miljoni eiro. Krāpšanas shēmas lielākoties nemainās, tās tiek tikai nedaudz pielāgotas, taču faktiski scenāriji ir ļoti līdzīgi. Cilvēki atkal un atkal uz tām...

Jautājums Jaunietis, kurš mācījās 11. klasē, vasaras periodā strādāja par ēdienu piegādes kurjeru un reģistrējās kā pašnodarbinātā persona — saimnieciskās darbības veicējs (vispārējā kārtībā). Nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Atsākot mācības septembrī, jaunietis vairs šo darbu neveiks. Kā var izbeigt saimniecisko darbību un vai vecāks var jaunieti atkal algas nodokļa grāmatiņā norādīt kā apgādībā esošu personu? Ministru kabineta 22.09.2015. noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» nosaka, ka nodokļu maksātājs 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par saimnieciskās darbības izbeigšanu par to rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID). Piemēram, 31. augustā bija pēdējā darba diena un sākot ar 1. septembri jaunietis vairāk nav veicis šo darbu un nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, tad līdz 10. septembrim, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (turpmāk — VID EDS), iesniedz informāciju VID par saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iesniegums VID par saimnieciskās darbības...

Latvijas tautsaimniecības galvenais izaicinājums ir ne tik daudz valsts parāda pieaugums, cik vajadzība iekustināt daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Parāds, protams, nav brālis, taču valsts aizsardzībai līdzekļu trūkst un gaidīt, kamēr mēs tos visi kopā nopelnīsim, nav laika. Valdība nav gatava celt arī nodokļus, kā to izdarīja kaimiņvalsts Igaunija. Tāpat ļoti uzmanīgi tiek «griezti» arī valsts izdevumi, veidojot nākamā gada budžetu. Alternatīvai — daudz būtiskāk samazināt izdevumus medicīnai, izglītībai, kultūrai un uzņēmēju atbalstam — nav politiskā atbalsta, jo galu galā tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tieši tāpēc šobrīd papildu līdzekļu piesaiste aizsardzībai notiks galvenokārt uz aizņemšanās rēķina. Un Latvija to var atļauties. Parāds pieaugs Pēc Valsts kases pārskata datiem, šogad jūlijā valsts un pašvaldību kopējais parāds sasniedza 20,2 miljardu eiro. Atbilstoši šī gada pirmā ceturkšņa Eurostat datiem — lai vai kā, bet Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni — 45,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr parāda...

Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, tostarp tādus, kas nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar koplīguma noslēgšanas niansēm un kuros gadījumos likums paredz nodokļu atvieglojumus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kameras rīkotajā vebinārā «Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredzētie nodokļu atvieglojumi un koplīgums: ietaupījums un samazināts administratīvais slogs» iepazīstināja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes locekis, un Toms Šulmanis, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Papildu labums līdz 700 eiro gadā A. Piliksers uzsvēra, ka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) paredz iespēju uzņēmumiem samazināt nodokļu slogu, piešķirot darbiniekiem ar algas nodokļiem neapliekamu papildu labumu līdz 700 eiro vērtībā gada laikā. IIN likuma 8. panta 15. daļa paredz: no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus,...

No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un vienlaikus izveidoja Publisko reģistru. Likumdevēja sākotnējais nodoms bija loģisks un sabiedrībai nozīmīgs — radīt uzticamu valsts atzītu mehānismu, kas palīdzētu pakalpojuma ņēmējiem identificēt kvalificētus un profesionālus grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus. Līdz tam uzņēmējiem nebija iespējas pārliecināties par grāmatveža kompetenci, paļaujoties tikai uz reputāciju un personīgiem ieteikumiem. Licencēšanas priekšnoteikumi un pārejas periods Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, nepieciešams saņemt licenci. Tā tiek izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram ir vismaz trīs gadu pieredze un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā tika paredzēts pārejas periods līdz 2023. gada 1. jūlijam, kura laikā pakalpojumi vēl tika sniegti bez licences. Šajā periodā: speciālisti bez atbilstošas izglītības varēja uzsākt vai turpināt studijas, lai saņemtu licenci ar pagarinātu derīguma termiņu līdz 2025. gada 1. jūlijam; personas pirms pensijas vecuma vai jau pensijā, ja...

Jēdziens «darba samaksa» un «darba alga» nav sinonīmi. Darba samaksa ir plašāka un tās saturu definē Darba likuma 59. pants, kas noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Turpmāk rakstā detalizētāk apskatīšu katru no darba samaksas sastāvdaļām. Shematiski darba samaksu varētu attēlot šādi: Darba alga Darba alga ir darba samaksu veidojošs pamatelements, kuru darba devējam regulāri katru mēnesi jāizmaksā darbiniekam. Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Saskaņā ar Darba likuma 62. pantu izšķir laika algas sistēmu un akorda algas sistēmu. Darba devējs pats nosaka darba samaksas organizāciju savā uzņēmumā, atkarībā no konkrētā amata specifikas. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Darbiniekam var tikt noteikta mēnešalga, dienas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Kā dzīvot labāk? Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. GRĀMATVEDĪBA Inese Helmane: Par papildu labumiem darbiniekiem var vienoties koplīgumā Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem,...

Lai vairotu iedzīvotāju interesi par dažādām aktivitātēm un sporta veidiem, bieži tiek rīkoti konkursi un amatieru sacensības, un fiziskās personas, kas tajās piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu — fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to — šajā rakstā. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām), un tām noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits — 1500 eiro gadā. Ar nodokli neapliek arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksāto naudas prēmiju, Ministru kabineta balvu un Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Katram konkursam (sacensībai) ir savi noteikumi un izstrādāts nolikums, kurā paredz konkrētu mērķi, norāda konkursa rīkotāju un komisiju, kura vērtēs konkursa rezultātus. Konkursa vērtēšanai nolikumā ir noteikti savi kritēriji....

Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. Uzņēmumi, kuriem ir svarīga darbinieku labbūtība, noteikti jau zina par koplīguma priekšrocībām. Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, arī tādus, kas...