E-ŽURNĀLS BILANCE

Lietas faktiskie apstākļi Senāta 04.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33343820, SKC–292/2025 Ar Rīgas apgabaltiesas 18.12.2024. lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas 10.10.2024. lēmums izbeigt tiesvedību civillietā arodbiedrības prasībā pret AS un AS «par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu un darba samaksas izpratni». Tiesvedība izbeigta attiecībā uz prasības pieteikumā ietverto 3. prasījumu, kas formulēts šādi: «Atrisināt pušu starpā pastāvošo kolektīvo tiesību strīdu un atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir darba samaksa.» Rīgas apgabaltiesa secinājusi, ka prasības pieteikumā ietvertā 3. prasījuma mērķis būtībā ir palielināt to darba samaksas summu, kura ir apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), respektīvi, šā prasījuma mērķis ir noteikt jaunu darba samaksas summu, kura būtu apliekama ar nodokļiem. Līdz ar to prasījumi,...

Raksts ir turpinājums apskatam par Eiropas Savienības Tiesas (EST) praksi publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla 2025. gada aprīļa, maija, jūnija un augusta numuros. EST spriedumi palīdz izprast Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu regulējumu, kas ir attiecīgi pārņemts arī Latvijas normatīvajos aktos. Par garantijas noteikumiem publiskā būvdarbu iepirkuma līgumā EST 2025. gada 5. jūnija spriedums lietā C–82/24 Konkrētais strīds radies saistībā ar Polijas līgumslēdzējas iestādes noslēgtu būvdarbu līgumu par attīrīšanas iekārtu būvniecību. Minētais līgums tika noslēgts 2008. gada 1. augustā atklāta konkursa procedūras rezultātā, līguma izpildītājs bija konsorcijs, kura vadošais uzņēmums reģistrēts Polijā, un līgums cita starpā paredzēja notekūdeņu dūņu termiskās apstrādes stacijas būvniecība ar diviem rekuperatoriem. Darbu pabeigšanas termiņš bija 2012. gada 30. novembris, un noteikts, ka garantijas laikposms sākas būvdarbu izpildes sertifikāta izsniegšanas dienā un ilgst 36 mēnešus. 2013. gada 21. martā tika izsniegts darbu izpildes sertifikāts. Attiecīgi līgumslēdzēja iestāde garantijas laikā pieteica defektus secīgi...

Autore jau ir rakstījusi par uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējām (skat. žurnāla 2025. gada maija (521.) numuru), salīdzinot dažādas uzņēmējdarbības formas. Šajā rakstā apskatīts, kā izvērtēt: sniegt pakalpojumu vai ražot preci, ņemot vērā dažādus aspektus. Par uzņēmējdarbības uzsākšanu ir gana daudz teorijas, tādēļ raksts galvenokārt balstīts autores personīgajā pieredzē, tā lasītājiem dodot iespēju «ieskatīties» viņas praktiskajā uzņēmējdarbības pieredzē. Kā pirmo autore aicina izpētīt, kā veidojas cena precēm un pakalpojumiem, jo tā ir viena no mazo uzņēmēju problēmām — preču vai pakalpojumu cenas noteikšana. Lielu lomu šajā procesā spēlē arī klienti, kuri reizēm pamatoti, bet dažkārt izpratnes trūkuma dēļ mēdz kritizēt uzņēmēju par cenu. Turklāt cenas veidošanās ļauj arī paskatīties uz nepieciešamajiem ieguldījumiem uzņēmējdarbībā un novērtēt peļņas iespējas. Ražošanas procesā vislielākās izmaksas veido izejmateriāla iegāde, konkrētajā gadījumā kā piemēru apskatot kokapstrādes uzņēmumu, — tieši kokmateriālu izmaksas. Uzņēmuma ražošanas specifika neļauj pirkt lētāko materiālu, jo no tā nav iespējams izgatavot kvalitatīvus apdares materiālus....

Ar šo rakstu sāksim apskatīt Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2025. gada nolēmumus, kas būs noderīgi darba tiesību jomā. No turpmāk aprakstītā sprieduma var gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai darbiniekam var būt vairāki pamatdarbi pie viena darba devēja? Kāds ir augstskolas akadēmiskā personāla amatu tiesiskais regulējums un zinātnisko institūtu tiesiskais statuss? Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas prakse līgumu uz noteiktu laiku regulējuma interpretācijā? Senāta Civillietu departamenta 27.06.2025. spriedums lietā Nr. C771207123, SKC–300/2025 Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts universitātē profesora un vadošā pētnieka amatos. Vadošā pētnieka amatā ievēlēts no 08.09.2020. līdz 07.09.2026., taču ar viņu noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, īsāki par ievēlēšanas termiņu. Prasītājs 16.01.2023. parakstīja vienošanos par vadošā pētnieka amata pienākumu izpildi /Nosaukums B/ institūtā, turpinot darbu arī /Nosaukums E/ institūtā. Prasītājs uzskata, ka vadošā pētnieka amats ir pamatdarbs, un viņam pienākas darba līgums uz nenoteiktu laiku un darba samaksa atbilstoši iepriekš...

Raksta mērķis ir uzskatāmi parādīt, kādi ir iespējamie termiņpagarinājumu veidi un prasības to saņemšanai. Lai labāk izprastu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības un jau sākotnēji korekti izvēlētos atbilstošo veidu, kas ietaupa gan nodokļu maksātāja, gan nodokļu administrācijas laiku un resursus. VID aicina visus nodokļu maksātājus (turpmāk — NM) (gan fiziskās, gan juridiskās personas) apzināties tiesiskās sekas, kas iestājas, neveicot savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu. Gadījumā, kad jau pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās ir zināms, ka objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams laikus un pilnā apmērā samaksāt aprēķināto nodokļu maksājumu, kā arī gadījumos, kad jau ir radušies nokavētie nodokļu parādi, kas piedzenami bezstrīda kārtībā, aicina izmantot nodokļu likumos paredzētās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Ja NM ir kavētie nodokļu maksājumi, brīdinājums par to tiek parādīts VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Nodokļu parāds tajā ir detalizēti atšifrēts pa maksājumu veidiem. Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu samaksu, nodokļu likumos ir...

Kibernoziegumu draudi kļūst arvien aktuālāki, un uzņēmumiem ir būtiski apzināties, ka kiberdrošības stiprināšana uzņēmumā nav vienreizējs projekts, bet gan konstants process, kas prasa nepārtrauktu pielāgošanos mainīgajām tendencēm. Kiberuzbrukumi tiešā un netiešā veida ietekmē finanšu resursus, tāpēc par tiem svarīgi būt informētiem arī grāmatvežiem. Kādus pasākumus iestādes un uzņēmumi var īstenot kiberdrošības labā, skaidroja Baltijas Datoru Akadēmijas (BDA) eksperti šim tematam veltītā seminārā. Kiberdrošības pamatjēdzieni un draudu ainava Latvijā oficiāli ir noteikts augsts kiberapdraudējuma līmenis, un šī intensitāte turpina pieaugt. Agrāk uzbrucēji fokusējās galvenokārt uz publisko sektoru, taču mūsdienās kibernoziedznieki uzbrūk jebkam, meklējot ievainojamības arī privāto uzņēmumu un to sadarbības partneru datorsistēmās. Lai efektīvi apzinātos kiberapdraudējumus, ir svarīgi saprast pamatjēdzienus, uzsver Daniels Heincis, BDA lektors. Apdraudējums ir iespējamība, ka var notikt kaut kas slikts, piemēram, apdraudējums ir arī logi bez aizkariem pirmajā stāvā, jo tādā veidā var noplūst sensitīva informācija. No apdraudējuma izriet risks, kas ir apdraudējuma negatīvās...

Latvijā grāmatvedības nozarē nereti ir nostiprinājies uzskats, ka darījumu uzraudzība ir formāls pienākums, ko nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL). Taču prakse rāda, ka šāda pieeja ir kļūdaina un riskanta. Likuma būtība nav tikai procedūru ievērošana, bet gan to normu jēgpilna piemērošana ikdienas darbā, lai novērstu iespējamos riskus. Bieži vien grāmatveži, dzirdot par «darījumu uzraudzību» NILLTPFNL kontekstā, iedomājas noteiktus intervālus vai grafikus: reizi ceturksnī, reizi gadā vai atbilstoši klienta riska līmenim. NILLTPFNL 20. pants tiešām nosaka pienākumu likuma subjektiem veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav neparasti vai aizdomīgi, un īpaši pievērst uzmanību noteiktiem signāliem. Tomēr praksē šī norma nozīmē daudz vairāk nekā tikai periodisku pārbaudi. Grāmatvedības pakalpojumu būtība pati par sevi paredz ikmēneša darbu ar klientu dokumentiem un darījumiem, tāpēc iespēja pamanīt signālus par darījumiem, kas neatbilst klienta profilam, parādās regulāri. Tas nozīmē, ka darījumu uzraudzība patiesībā...

Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas attīstību, tāpēc pēdējos gados bieži tiek lietots jēdziens «sudraba ekonomika», kas ietver arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā. Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija «Par senioru vietu darba tirgū». Tajā runājām par to, kādas ir iespējas strādāt tiem senioriem, kuri to vēlas, kā arī par to, kā atrast veidu, lai darba devēji izrādītu vēlmi nodarbināt tos, kas sasnieguši 60+, un, kā izkristalizējās diskusijas laikā, iespējams, vairāk jārunā arī par vecuma grupu 55+. Diskusijas darba kārtībā bija iekļauti šādi temati: esošā situācija darba tirgū: nepieciešamība/ iespējas iesaistīt pensionārus; pensionāru un darba devēju ieinteresētības/motivācijas radīšana, izmantojot nodokļu politiku, pārkvalifikāciju; nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Diskusijā piedalījās: žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa; Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins; Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe, VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova; VID Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Janita Veinberga, Labklājības ministrijas...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums definē, ka konsolidētais gada pārskats ir koncerna gada pārskats, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavots pēc noteiktiem principiem un sniedz informāciju par visu koncernu kopumā kā par vienu sabiedrību. Nereti koncerna pārskatu sagatavošanā tiek konstatētas kļūdas. Uz tipiskākajām kļūdām konsolidētajos gada pārskatos, kuras vajadzētu censties nepieļaut, norāda Jeļena Mihejenkova, Deloitte Audits Latvia Revīzijas nodaļas direktore, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centra eksperte. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pants nosaka, kuros gadījumos ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu. Ja koncerna gada beigas ir 31. decembris, konsolidētais gada pārskats ir jāiesniedz septiņu mēnešu laikā, t.i., līdz 31. jūlijam. Bet koncerniem atkarībā no viņu darbības jomas finanšu gada beigas var būt arī cits datums, nevis 31. decembris, kā, piemēram, augstskolām vai zemnieku saimniecībām. Līdz ar to arī konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš var būt atšķirīgs, bet ne vēlāk kā septiņu mēnešu...

Jau zināt, ka no šā gada 1. jūlija mazajiem uzņēmumiem ir iespēja reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā īpašā kārtībā, t.i., saglabāt iespēju Latvijas teritorijā strādāt bez PVN numura un neizsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, bet veikt preču iegādes Eiropas Savienībā (ES) vai saņemt pakalpojumus no ES vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja un nomaksāt par to PVN Latvijā. Piemērojot šo īpašo režīmu, jāatceras, ka priekšnodokli atskaitīt nevar, jo tālāk netiek veidoti ar PVN apliekami darījumi. Īpašā PVN reģistrācijas kārtība ir pieejama personām, kurām neiestājas obligāts pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, piemēram, nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro. Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma (PVN likums) 19. p. 1. d. un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa...

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) dibinātāju un biedru vidū ir nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, juristi un zvērināti advokāti. Šo gadu laikā nevalstiskā organizācija ir stiprinājusi profesionālo vidi, tostarp sadarbojoties ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu normatīvā regulējuma izstrādē un piemērošanā, sarunā uzsver Daiga Zēna–Zēmane, LNKA valdes priekšsēdētāja. LNKA tīmekļvietnē lasāms, ka asociācija ir dibināta ar mērķi īstenot nodokļu konsultantu profesionālo pašpārvaldi un sekmēt nodokļus un nodevas reglamentējošo normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu. Kā dzima ideja apvienot nodokļu konsultāciju sniedzējus? Asociācijai 2026. gada 26. janvārī apritēs apaļa jubileja — 25 gadi. Esmu bijusi iesaistīta tās izveidē jau no 2000. gada, kad sākām domāt par profesijas regulējuma nepieciešamību. Atceros, kā Juridiskās augstskolas bibliotēkā meklēju materiālus par citu valstu pieredzi, lai saprastu, kādam būtu jābūt nodokļu konsultanta profesijas normatīvajam ietvaram. Toreiz kopā ar izcilo nodokļu speciālistu Artūru Kodoliņu prezentējām likumprojekta ideju Saeimā. Atsevišķās Eiropas valstīs ir šāds profesijas...

Dabas resursu nodokļa (DRN) regulējums tiek pastāvīgi pilnveidots, lai nodrošinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu, piesārņojuma samazināšanu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Ņemot vērā, ka vides aizsardzības prasības kļūst arvien stingrākas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana ir Latvijas politikas prioritāte, pastāv iespēja, ka nākotnē DRN slogs varētu turpināt palielināties. Lai uzņēmumi varētu mazināt šo slogu, tiem ir iespēja izmantot DRN atvieglojumus, iesaistīties ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā (RAS) un piedalīties depozīta sistēmā (DS). Šādi risinājumi motivē uzņēmējus rīkoties atbildīgi un ieviest ilgtspējīgus risinājumus, vienlaikus izvairoties no papildu izmaksām, kas var rasties, neievērojot vides prasības. Lai veicinātu atkritumu samazināšanu, ir izstrādāts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurā noteikti vairāki stratēģiskie virzieni efektīvai resursu izmantošanai un vides kvalitātes uzlabošanai. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir noteikti konkrēti rādītāji: līdz 2025. gada beigām jāpārstrādā vismaz 65% no izlietotā iepakojuma gadā, nosakot minimālos pārstrādes mērķus konkrētām atkritumu plūsmām; līdz 2029. gadam jānodrošina dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma...

Iepriekšējā žurnāla numurā varējāt lasīt, kā izstrādāt godīgu, caurskatāmu un motivējošu mainīgā atalgojuma sistēmu, kas veicina gan darbinieku, gan uzņēmuma izaugsmi, kā pielāgot mainīgo daļu uzņēmuma mērķiem. Šajā numurā par to, kā sabalansēt pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu, kādas ir izplatītākās kļūdas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā un kādi ir risinājumi to novēršanai. Par šiem jautājumiem stāsta Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Baltijā Figure Baltic Advisory partnere un uzņēmuma vadītāja Latvijā. Kā sabalansēt fiksēto un mainīgo atalgojuma daļu, lai veicinātu ilgtspējīgu motivāciju? «Sudraba lodes, kas derēs visiem uzņēmumiem, nav. Katrā organizācijā ir cita stratēģija, kultūra un darbinieki. Atalgojuma mainīgās daļas sistēma ir jāizstrādā absolūti individuāli,» iesaka A. Praņēviča. «Ja nosakām pārāk mazu pamatalgu, būs grūti piesaistīt darbiniekus. Ja nosakām pārāk mazu mainīgo daļu, darbinieku var neizdoties pietiekami labi motivēt. Kādas ir ideālās proporcijas un vai vispār ir tāds zelta griezums?» Fiziskā darba veicēji saņem visvairāk...

Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija par senioru vietu darba tirgū. Par iespējām strādāt tiem, kuri to vēlas, par to, kā atrast veidu, lai arī darba devēji būtu ar mieru nodarbināt seniorus vecumā 60+. Kā izkristalizējās diskusijas laikā, problēmas dažkārt novērotas jau vecumā no 55+. Droši vien mums katram ir zināms kāds piemērs, kad cilvēks 50+ vecumā kaut kādu apstākļu dēļ ir izkritis no darba tirgus aprites, bet atpakaļ tajā tikt ir praktiski neiespējami. Un nevis tāpēc, ka viņš ir bijis slikts darbinieks, bet tāpēc, ka tiek vērtēts pēc datuma pasē. Tai pašā laikā uzņēmēji žēlojas par darbaspēka trūkumu. Tāpēc ir tik svarīga diskusija par šo sudraba ekonomikas resursu — pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem un viņu iespējām strādāt, ja viņi to var un vēlas. Par to ir jāraksta un jārunā! Protams, vienmēr ir divas puses — vienai ir jāgrib un jāmāk strādāt, un otrai — jāgrib pieņemt...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Darba tirgus pieprasījums un piedāvājums Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija par senioru vietu darba tirgū. Par iespējām strādāt tiem, kuri to vēlas, par to, kā atrast veidu, lai arī darba devēji būtu ar mieru nodarbināt seniorus vecumā 60+. Kā izkristalizējās diskusijas laikā, problēmas dažkārt novērotas jau vecumā no 55+. Latvijā pensionāru iesaiste darba tirgū ir salīdzinoši augsta un bieži saistīta ar finansiālu un sociālu motivāciju. Tomēr saglabājas ievērojami izaicinājumi: mazas pensijas, ierobežotas pārkvalifikācijas iespējas, zema darba devēju motivācija un nepietiekama sociālā aizsardzība. Ja tiek nostiprinātas pieaugušo izglītības iespējas, pensiju sistēma un atbalsts senioru adaptācijai darba tirgū, pensionāri var kļūt par vērtīgu un aktīvu resursu sudraba ekonomikā. Par to, kādi bija diskusijas dalībnieku viedokļi un secinājumi, varat lasīt šajā žurnāla numurā. DISKUSIJA Žurnāla Bilance sarīkotā diskusija «Par senioru vietu darba tirgū»: Sudraba ekonomika un darba tirgus: nodarbinātības iespējas senioriem Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas...