E-ŽURNĀLS BILANCE

Kur ieguldīt uzkrājumus? Meklējot līdzsvaru starp risku un atdevi
Kur ieguldīt uzkrājumus? Meklējot līdzsvaru starp risku un atdevi
Latvijas mājsaimniecību kopējais noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās sasniedzis ap 11 miljardiem eiro. Vēl apmēram tikpat liels ir arī uzņēmumu noguldījumu apjoms. Mājsaimniecību gadījumā lielākā daļa (2024. gada vidū — ap 8 miljardiem eiro) no šīs naudas tiek turēta norēķinu kontos, nepelnot nekādus pieauguma procentus, un tikai apmēram viena piektdaļa noguldīta depozītos. Taču cik ienesīgs naudas investēšanas veids ir termiņnoguldījumi un vai iedzīvotājiem nav pieejami arī izdevīgāki finanšu ieguldīšanas instrumenti? Kuri no tiem ir piemēroti arī «vidusmēra pilsonim», kurš negrasās kļūt par finanšu tirgus ekspertu un nodarboties ar ieguldīšanas operācijām ikdienā? Kā salīdzināt un izvērtēt to iespējamo atdevi un risku?...
Digitālais čeks — līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā
Digitālais čeks — līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā
Grāmatvedības normatīvie akti un normatīvie akti par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību neliedz par saņemto samaksu skaidrā naudā vai ar maksājuma karti izsniegt darījuma partnerim vai klientam kases čeku elektroniskā veidā, ja tajā ir ietverti rekvizīti, kas kases čekam noteikti normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Tādējādi kases čeks elektroniskā formā ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā. Vēsturiski pirmais tika ieviests termins «elektroniskais čeks», jo tie tika saistīti ar elektroniskajām ierīcēm, piemēram, kases aparātiem un datoriem. Laikam ejot un tehnoloģijām attīstoties, biežāk...
Kādi nodokļi jāmaksā, strādājot pie darba devēja — ārvalstnieka
Kādi nodokļi jāmaksā, strādājot pie darba devēja — ārvalstnieka
Mūsdienu mobilajā un atvērtajā pasaulē personām ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalstu uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu. Iemesli var būt dažādi. Gan privāti, jo ir radušās ģimenes saites ar Latviju un persona vēlas savu privāto dzīvi veidot Latvijā, gan darba attiecību ietvaros, kad persona tiek nosūtīta veikt konkrētus darba pienākumus Latvijā uz īsāku vai garāku laiku. Normatīvie akti paredz iespējas nodarbinātajam pašam veikt nodokļu aprēķinus, deklarēšanu un nomaksu. Normatīvie akti paredz divus variantus: Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. Ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja —...
Mazkapitāla SIA pamatkapitāls
Mazkapitāla SIA pamatkapitāls
Uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, tāpat arī Komerclikuma normu pārzināšana ir uzņēmuma dalībnieku un uzņēmuma vadības (valdes) jautājums. Tomēr praksē novēroju, ka šo zināšanu pietrūkst un dažkārt grāmatvedim ir jāiesaistās atsevišķu procesu, kas saistās ar pamatkapitālu un peļņas sadali, sakārtošanā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — SIA) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro. Kopš 2010. gada Latvijā var nodibināt arī mazkapitāla SIA. Mazkapitāla SIA ir sabiedrība, kuras: pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro; dibinātāji ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; dalībnieki ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; valdes locekļu...
Vai četrās kalendāra nedēļās ir 20 darba dienas?
Vai četrās kalendāra nedēļās ir 20 darba dienas?
Klāt atvaļinājumu laiks, un arī šogad, veicot atvaļinājuma naudas aprēķinus, grāmatvežiem rodas jautājumi, kas pārsvarā ir saistīti ar atvaļinājuma perioda noteikšanu un apmaksājamo dienu skaitu, ja atvaļinājuma laikā gadās svētku dienas vai pārceltās darba dienas. Atvaļinājuma ilgumu nosaka Darba likuma (DL) 149. pants, un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas (izņemot dažas profesijas). Atvaļinājumu var izmantot vienā «gabalā» vai dalīti. Vienīgā prasība — tas jāizmanto divas kalendāra nedēļas nepārtraukti, bet pārējās daļas izmantošanai ierobežojuma nav. No likuma formulējuma izriet šādi secinājumi: likums «mēra» atvaļinājumu kalendāra nedēļās, nevis dienās. Tas, ka dažos uzņēmumos...
Skaidras naudas darījumi mazajiem uzņēmējiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā
Skaidras naudas darījumi mazajiem uzņēmējiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā
Lai gan skaidras naudas darījumi zaudē savu popularitāti, tomēr ir jomas un situācijas, kurās skaidras naudas darījumi ir loģiski. Grūti iedomāties, ka tā nebūtu, piemēram, tirdziņos, saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus vai iegādājoties preces pie mājražotājiem. Lai gan arī mazie uzņēmēji piedāvā izrakstīt rēķinu vai norēķināties, izmantojot POS termināli, visbiežāk tie tomēr ir skaidras naudas darījumi. Turklāt visbiežāk šie uzņēmēji ir pašnodarbinātie vai komersanti, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Rakstā autore sniegs skaidrojumu, kas mazajiem uzņēmējiem jāņem vērā, saņemot samaksu skaidrā naudā. Pirmais, kas mazajiem uzņēmējiem ir jādara — jāpārliecinās, vai viņi var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus,...
Darba devēja ziņojums papildināts ar norādi par darba samaksas izmaksu skaidrā naudā
Darba devēja ziņojums papildināts ar norādi par darba samaksas izmaksu skaidrā naudā
No šā gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildāmajā dokumentā «Darba devēja ziņojums»1 iekļauta papildu 16. aile, kurā jāveic atzīme, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā. 1 Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 3. pielikums «Darba devēja ziņojums». https://likumi.lv/ta/id/217642-noteikumi-par-valsts-socialas-apdrosinasanas-obligato-iemaksu-veiceju-registraciju-un-zinojumiem-par-valsts-socialas-apdrosinasanas 2024. gada 10. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» veikti ar mērķi, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar...
Ēnu ekonomikā aizvien dominē aplokšņu algas
Ēnu ekonomikā aizvien dominē aplokšņu algas
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2024. gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rīkotajā ēnu ekonomikas problemātikai veltītajā konferencē atklāja pētījuma Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs ilggadējais iniciators, SSE Riga profesors un Ilgtspējas biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka. Pētījums sadarbībā ar SSE Riga profesoru Dr. Tāli Putniņu tiek veikts kopš 2009. gada, analizējot Baltijas valstu uzņēmēju aptauju rezultātus. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām «aplokšņu» algām....
Īpaša PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem
Īpaša PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem
Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu uzņēmumiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro. Turpmāk šādiem komersantiem nebūs obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tie varēs izmantot īpaši viņiem paredzēto PVN reģistrācijas kārtību. Tā ļaus maksāt PVN tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai iepirktajām precēm, bet PVN nebūs jāmaksā no gūtajiem ieņēmumiem. Izmaiņas skaidroja Daiga Bereza, VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja VID rīkotajā seminārā «Īpašā PVN reģistrācijas kārtība...
Aug juridisko personu maksātnespējas procesu skaits
Aug juridisko personu maksātnespējas procesu skaits
Latvijā pērn krietni palielinājies pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. To pieaugumu gan Latvijā, gan Eiropā varēja ietekmēt vairāki nozīmīgi faktori, kas saistīti ar ģeopolitiskiem notikumiem, makroekonomisko vidi un uzņēmējdarbības mainīgiem apstākļiem, intervijā pieļauj Inese Šteina, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore. 2024. gada dati liecina, ka ir pieaudzis pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā skaidrojiet šo kāpumu? Pērn kopumā bija pasludināti 283 juridisko personu maksātnespējas procesi, kas ir par 17% vairāk, nekā 2023. gadā. Savukārt šogad pirmos četros mēnešos pasludināti 77 juridisko personu maksātnespējas procesi. Līdzīga tendence bija vērojama arī vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Piemēram,...
BILANCES redaktore Vita ZARIŅA: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim!
BILANCES redaktore Vita ZARIŅA: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim!
Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumu attiecībā uz autotransportu —...
BILANCES jūlija numurā lasiet
BILANCES jūlija numurā lasiet
REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim! Jūlijs ir pats aktīvākais atvaļinājumu laiks, tiešām no sirds novēlu atpūsties, neskatoties uz to, kādi ir laika apstākļi. Es ļoti ceru, ka turpinājumā vasara būs silta un saulaina. Bet, neatkarīgi no laika apstākļiem, šis grāmatvežiem ir laiks, kurš saistīts ar atvaļinājuma naudas izmaksām, tāpēc piedāvājam skaidrojumu par to, kā aprēķināt atvaļinājuma dienas dažādās situācijās, tai skatā arī tad, ja atvaļinājuma laikā ir brīvdienas. Tie, kas atpūšas, tie atpūšas, bet pārējiem jāstrādā, tāpēc žurnālā atradīsiet rakstus par dažādām ikdienas situācijām, kurām esam mēģinājuši meklēt atbildes un risinājumus. Kā, piemēram, par...
Kā aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības
Kā aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības
Darījumu līgumu nosacījumos ir svarīgi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, vienlaikus nepārkāpjot konkurences regulējumu. Visbiežāk pieļautās kļūdas līgumu formulējumos ir teritorijas nenoteikšana, attiecībā uz kuru atsavinājums ir spēkā. Ja nav norādīta teritorija, uz kuru mantiskās tiesības atsavinātas, tās uzskatāmas par atsavinātām attiecībā uz valsti, kurā noslēgts līgums. Ieskatu intelektuālā īpašuma izmantošanas noteikumos sniedz Līga Fjodorova, ZAB COBALT vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. «Šķiet, nav diskusijas, ka visefektīvākais intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības veids ir reģistrācija, proti, reģistrējot preču zīmi, dizaina paraugu, patentu, jo tad atkrīt diskusija par to, kas ir tiesību īpašnieks,» skaidro L. Fjodorova. «To redz reģistrācijas apliecībā un var...
Kam jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis?
Kam jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis?
Par kādu transportlīdzekli jāmaksā nodoklis, kādas ir pašreizējās nodokļa likmes un kā tās mainīsies nākotnē, kādos gadījumos piemērojams nodokļa samaksas atbrīvojums, kā to deklarēt, kā veikt nodokļa maksājumu — par šīm un citām aktualitātēm, piemērojot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN), iepazīstina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Līga Īvāne. UVTN piemērošanas un administrēšanas kārtību, kā arī likmes reglamentē Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums (no 10. līdz 16. pantam), kā arī Ministru kabineta (MK) 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 «Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo...
PVN korekcija, ja anulēts izrakstītais rēķins
PVN korekcija, ja anulēts izrakstītais rēķins
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē 2025. gada 28. martā pieņēma lēmumu lietā Nr. A420236921, SKA–136/2025, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA pieteikums par VID lēmuma (turpmāk — pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. VID iebildumi par tiesībām koriģēt rēķinu Veicot datu atbilstības pārbaudi, VID konstatēja, ka SIA ir fiziskajai personai izrakstījusi rēķinu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem 1 210 000 eiro vērtībā, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli (PVN) 210 000 eiro, taču nav šo darījumu deklarējusi, kā arī nav aprēķinājusi un iemaksājusi budžetā nodokli. Tādējādi...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.