E-BILANCE

Žurnāla oktobra numura publikācijā «Kā noteikt zīmolu vērtību naudas izteiksmē» skaidrojām, kā nodrošināt zīmola tiesisko aizsardzību un kā pamatoti noteikt tā ekonomisko vērtību. Šajā rakstā skaidrosim, kādi ir četri biežākie riski zīmola drošībai un vērtībai un kādi ir ieguvumi no preču zīmes reģistrācijas. Par zīmola riskiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Kas jāzina katram uzņēmējam par zīmolu drošību un vērtību» stāstīja Ieva Mona Mackaite, SIA Intellectual Agency vadītāja, patentpilnvarniece, Eiropas Savienības (ES) preču zīmju un dizainparaugu oficiālā pārstāve, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) sertificēta intelektuālā īpašuma stratēģe un vērtētāja, zīmolu aizsardzības eksperte. Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) 90% uzņēmumu nav pienācīgi aizsargājuši savu zīmolu un citu intelektuālo īpašumu (IP). Tas ir ļoti liels risks investīcijām. Turklāt pētījumi rāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem pieder reģistrētas IP tiesības, uzrāda ievērojami labākus finanšu rezultātus — apgrozījums uz vienu darbinieku ir par 68% augstāks nekā uzņēmumiem, kuriem nav...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. septembrī sagatavoja spriedumu lietā Nr. C38/24 (i) (G.L. pret AB SpA)1, kurā tika skatīts jautājums par darbinieka, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti, iespējamo netiešo diskrimināciju un darba devēja pienākumu veikt darba «saprātīgu pielāgojumu», kas nepieciešams bērna aprūpei. Lieta ir par Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. panta, 2. panta 1. punkta un 2. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, kas saistīts ar atšķirīgu attieksmi pret darba ņēmēju, kurš pats nav ar invaliditāti, bet kurš aprūpē savu bērnu ar invaliditāti, kā arī par šīs direktīvas 5. panta interpretāciju, kas saistīts ar darba devēja pienākums veikt saprātīgus pielāgojumus. Lietas apstākļi 1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam. Fiziskā persona (turpmāk — G.L.) bija nodarbināta Itālijā reģistrētā sabiedrībā AB, veicot stacijas operatores...

Publisko iepirkumu reformas ietvaros, kā arī Publisko iepirkumu likuma grozījumu projektā ir paredzētas gan vairākas būtiskas sistēmas izmaiņas, gan atsevišķi normu labojumi, kas kopumā vērsti uz iepirkumu sistēmas un regulējuma efektivizēšanu. Rakstā sniegts ieskats galvenajos reformas virzienos, detalizēti neanalizējot atsevišķu normu regulējumu. Šī gada 26. augustā Ministru kabinets (MK) izskatīja iesniegto informatīvo ziņojumu «Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai» un konceptuāli atbalstīja informatīvajā ziņojumā ietverto darba grupas piedāvāto publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju un sagatavoto likumprojektu grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Minētais scenārijs paredz strukturālas izmaiņas jeb reformu publisko iepirkumu sistēmā, un minētā reforma vērsta uz izmaiņu nepieciešamību, lai efektivizētu valsts resursu izlietojumu, mazinātu administratīvo slogu mazākas vērtības iepirkumiem un nodrošinātu datu pieejamību par visiem veiktajiem iepirkumiem. Vienlaikus Ministru kabinets ir atbalstījis arī vairākus uzdevumus atbildīgajām institūcijām, kas saistīti ar reformas ieviešanu, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojam noteikt publisko iepirkumu veiktspējas pamatrādītājus...

Pēdējo gadu laikā būtiski pieaug ārpakalpojuma grāmatvežu atbildība saistībā ar NILLTPFN likuma izpildi. Lai arī vairums grāmatvežu rūpīgi seko līdzi savai atbilstībai, nereti tieši klientu pasivitāte vai nevēlēšanās sniegt informāciju rada būtiskus riskus. Šajā rakstā aplūkosim, kādas ir klientu tiesības un pienākumi šajā procesā, kā arī to, kā pakalpojumu sniedzēji var pasargāt sevi no iespējamajiem zaudējumiem. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 11. pantu un 20. pantu, subjektiem — tostarp ārpakalpojuma grāmatvežiem — ir pienākums īstenot klientu izpēti un nodrošināt darījumu uzraudzību. Taču šis process nav vienvirziena — tajā ir jāiesaistās arī pašam klientam. Lai klients varētu būt apkalpots likuma prasībām atbilstoši, viņam ir aktīva loma šajā sadarbībā — ir būtiski, lai klients sniegtu patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju. Ieteikums: klienta līdzdalība nav izvēles jautājums — tā ir obligāta NILLTPFN likuma prasību izpildes sastāvdaļa. Saskaņā ar NILLTPFN likuma...

Divas Baltijas valstis — Igaunija un Lietuva — uzdrošinājušās mest izaicinājumu vienam no galvenajiem instrumentiem, ar kura palīdzību iedzīvotāji uzkrāj līdzekļus vecumdienām. Proti, sistēmai, kurā noteiktu daļu no algas pārskaita privātiem fondu pārvaldītajiem, kas cenšas šos līdzekļus akumulēt un vairot, ieguldot finanšu tirgos. Aiz šī formulējuma slēpjas visiem labi zināmais jēdziens — pensiju 2. līmenis. Igaunija pensiju 2. līmeni «atvēra» jau 2021. gadā, ļaujot visiem, kas to vēlas, izņemt tajā ieguldītos līdzekļus un izstāties no tā. Savukārt Lietuva ko līdzīgu nolēmusi darīt tagad, sākot ar 2026. gadu. Kāpēc šādas tendences rodas? Ko parādījusi un pierādījusi Igaunijas pieredze — kāds ir «sausais atlikums» no tās? Vai Lietuva to ņēmusi vērā savas reformas izstrādē un kādus secinājumus, uz šīm norisēm raugoties, var izdarīt Latvija? Baltijas valstu pensiju sistēmu konteksts Pensiju sistēmas Baltijas valstīs — Igaunijā, Latvijā un Lietuvā — kopš 2000. gadu sākuma ir balstītas uz trīs pīlāru modeli....

Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi. Rakstā aplūkosim galvenos secinājumus no šiem avotiem, lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus. Lai saprastu globālās tendences un izietu no ikdienas rutīnas, ir svarīgi paskatīties, kā šīs pārmaiņas tiek risinātas pasaules līmenī. Mēs ielūkosimies tajās atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. MI loma un tehnoloģiju stratēģijas MI ir kļuvis par neapšaubāmu nozīmīgu faktoru nozares nākotnē. Pēc Wolters Kluwer 2024. gada Future Ready Accountant pētījuma datiem, 57% grāmatvedības un nodokļu profesionāļu visā pasaulē uzskata ģeneratīvo MI par būtisku virzītājspēku profesijas nākotnē. 51% aptaujāto profesionāļu jau izmanto vai plāno tuvākā gada laikā ieviest MI risinājumus. Moderns grāmatvedības birojs ir balstīts uz mākoņplatformām un automatizāciju,...

Jau vairāk nekā divus gadus ir spēkā jaunais nodokļu kontroles regulējums — nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var vērsties ar iesniegumu pie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. Par vienošanās līguma noslēgšanu sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā un ieguvumiem no vienošanās līguma noslēgšanas skaidro Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja. Regulējuma pilnveidošanas mērķis bija optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus, lai uzlabotu nodokļu kontroles un inspekciju efektivitāti, kā arī nodrošināt elastīgāku un pārskatāmāku administrēšanas procesu. Jaunā kontroles regulējuma ietvaros daļa no jau esošajiem kontroles pasākumiem — tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, nodokļa apmēra precizēšana — tika izslēgti un šajos pasākumos veiktās darbības apvienotas vienā nodokļu administrācijas veiktā pārbaudē — nodokļu kontrolē. Tādējādi nodokļu kontroles process...

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk — reitings) Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Reitinga mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. VID mājaslapā sadaļā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir apskatāma informācija par to, kādu reitingu uzņēmums var saņemt, reitinga skaidrojumu un kādi dati tiek vērtēti, piešķirot reitingu. Lai noskaidrotu, ko par reitingu domā mazie uzņēmēji, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī, dažus mēnešus pēc reitinga publiskošanas, un tajā piedalījās 86 respondenti. Savukārt otrā aptauja tika veikta 2025. gada pavasarī — aptuveni gadu pēc pirmās aptaujas un pusotru gadu pēc reitinga publiskošanas, kurā piedalījās 90 respondenti. Ņemot vērā, ka pirmā aptauja notika īsi pēc reitinga publiskošanas, svarīgi bija noskaidrot, vai uzņēmēji ir informēti par nodokļu maksātāju reitinga...

Sankciju režīmu pieaugošā sarežģītība un ģeopolitiskā spriedze ir padarījusi sankciju risku pārvaldību par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, īpaši sadarbojoties ar paaugstināta riska valstīm. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku un citiem privātā un valsts sektora pārstāvjiem ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast, apzināties un pārvaldīt sankciju riskus savā ikdienas darbībā. Vadlīnijās sniegto informāciju tiešsaistes mācībās uzņēmējiem skaidroja Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja, un Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas padomnieks. Ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas ir nozīmīgs Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas un drošības politikas instruments, ar ko novērst konfliktus vai reaģēt uz jaunām vai esošām krīzēm, kā arī veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, norāda FID. Sankciju mērķis ir panākt, lai tie, pret ko tās vērstas, mainītu savu politiku vai rīcību un tām ir būtiska loma starptautiskā miera un nacionālās drošības nodrošināšanā. Pēc būtības...

Mūsdienās tiek pieļauts, ka cilvēks var kļūdīties — uzņemties pārlieku lielas finansiālās saistības, bet dažādu iemeslu dēļ personas ienākumi var samazināties. Lai risinātu šo situāciju un dotu «otro iespēju», atkarībā no parāda apmēra var uzsākt personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Par risinājumiem, kā atbrīvoties no parādsaistībām, informē Alla Ličkovska, Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore. Viņa uzsver, ka otrā iespēja tiek dota tikai godprātīgam parādniekam, kurš atzīst savas saistības un ir gatavs pildīt likumā noteiktos pienākumus. Kas ir atbrīvošanās no parādsaistībām procedūra? Personai, kuras parādsaistības Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē radušās no patērētāja kreditēšanas līguma un iestājies izpildes pienākums, var piemērot fiziskās personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru. Tās principi un pati procedūra ir reglamentēta Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā (FPAP likums). Procedūras mērķis ir veicināt fiziskās personas maksātspējas atjaunošanu, finanšu pratības stiprināšanu un personas līdzdalību ekonomiskajā vidē. FPAP likuma 5. pants...

Šajā Latvijas Republikas Senāta skatītajā lietā meklējamas atbildes uz jautājumiem, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var būt «darba ņēmējs» Eiropas Savienības (ES) tiesību izpratnē un kāda tam ir ietekme uz atvaļinājuma kompensāciju. Tāpat skaidrots, vai valdes loceklis prasībā par atlīdzības piedziņu un citiem prasījumiem ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, ja tiek atzīts par darbinieku. Senāta Civillietu departamenta 22.05.2025. spriedums lietā Nr. C771426723, SKC-113/2025 Faktiskie apstākļi Ar prasītāju bija noslēgts vadības līgums, ar kuru viņš uzņēmās pildīt valdes locekļa pienākumus, bet SIA apņēmās maksāt ikmēneša atlīdzību. Līgums paredzēja 24 darba dienu ikgadējo atvaļinājumu ar apmaksu, atvaļinājuma saskaņošanu ar vairākumdalībnieka izpildinstitūciju, SIA tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu, atsaucot valdes locekli, kā arī līguma izbeigšanas atlīdzību trīs samaksu apmērā, ja līgums tiek izbeigts pēc sabiedrības iniciatīvas «bez jebkāda iemesla». Ārkārtas dalībnieku sapulce 2021. gadā pieņēma lēmumu atsaukt prasītāju, kurš vienlaikus bija arī SIA mazākumdalībnieks, no valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata,...

Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi, uzsvērts vieno no novembra numurā publicētajiem rakstiem. Lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus, raksta autore ielūkojusies atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Sistēmas mērķis bija veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. Ikviens interesents Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē var apskatīt informāciju par uzņēmumam piešķirto reitingu. Interesanti, ko par to domā mazie uzņēmēji? Lai to noskaidrotu, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī un tajā piedalījās 86 respondenti. Savukārt otrā aptauja tika veikta gadu pēc pirmās aptaujas un pusotru gadu pēc reitinga sistēmas...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Grāmatvedības nozare globālu pārmaiņu priekšā Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi, uzsvērts vieno no novembra numurā publicētajiem rakstiem. Lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus, raksta autore ielūkojusies atziņās un stratēģijās, kuras jau šobrīd veido grāmatvedības nākotni starptautiskā mērogā. GRĀMATVEDĪBA Ilze Palmbaha: Grāmatvedības nākotne: tehnoloģiju, talantu un ilgtspējas krustpunktā Grāmatvedības nozare atrodas globālu tehnoloģisku un sociālu pārmaiņu epicentrā. Starptautisku profesionālu organizāciju pētījumi un atziņas no konferencēm visā pasaulē liecina, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība, regulējoši digitālās transformācijas projekti, mainīgās darbinieku gaidas un pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējas ziņošanas veido pilnīgi jaunu profesionālo vidi. Rakstā aplūkosim galvenos secinājumus no šiem avotiem, lai iezīmētu grāmatvedības nākotnes virzienus. Lai saprastu globālās tendences un izietu no ikdienas...

Tuvojoties ikgadējai žurnāla BILANCE konferencei, aicinām pieteikt pretendentus nominācijai "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvežus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu grāmatvedības nozares attīstībā un prestiža veicināšanā. Šādu nomināciju pieteicām un balvu pirmoreiz pasniedzām 2012. gadā. Turpinot šo tradīciju, aicinām ikvienu - kolēģus, klientus, ģimenes locekļus, studentus u.c. - aizpildīt tiešsaistē pieteikumu par, jūsuprāt, atbilstošāko pretendentu! Aizpildīt pieteikuma anketu Nominācijai nav vecuma ierobežojuma, darba mūžam nav noteikti jābūt mērāmam daudzos gadu sesmitos. Tādi var būt profesionāļi, kuri ir bijuši un/vai aizvien ir aktīvi nozarei saistošu likumprojektu un citu normatīvo aktu apspriešanā, pārmaiņu rosināšanā; veicinājuši nozares konsolidēšanos, apvienošanos profesionālās organizācijās; nodevuši savu pieredzi jaunākajai paaudzei, būdami darbaudzinātāji vai izpalīdzīgi kolēģi; iesaistījušies kā pasniedzēji vai lektori profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestādēs, rosinājuši pilnveidot izglītības sistēmu; savas zināšanas apkopojuši publikācijās, grāmatās, mācību līdzekļos; ir aktīvi lektori, padomu sniedzēji ikdienā... Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, jo iespējas, kā veicināt nozares prestižu un attīstību, ir daudzveidīgas. Vienlaikus varat...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā sagatavoja spriedumu lietā Nr. C–665/23, IL pret Veracash SAS1, kurā tika skatīts jautājums par maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumu «bez liekas kavēšanās» informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājumu instrumenta (maksājuma kartes) nozaudēšanu, zādzību, nelikumīgu piesavināšanos vai neatļautu izmantošanu. Rakstā aplūkota lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sprieduma pilns teksts pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=303005&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7833511 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK ( 2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK. Šī Direktīva no 2018. gada 13. janvāra ir atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2015/2366. Lietā interpretēts Direktīvas 2007/642 (tā dēvētā pirmā Maksājumu pakalpojumu direktīva) 58. pants, 60. panta 1. punkts un 61. panta 2. punkts, kontekstā ar pienākumu maksātāja pakalpojuma lietotājam paziņot maksājumu pakalpojumu sniedzējam par neautorizētu maksājuma...