E-ŽURNĀLS BILANCE

Pārbaudes laiku nosaka, noslēdzot darba līgumu. Darba likums neparedz pārbaudes laika pagarināšanas iespēju, kā arī atkārtota pārbaudes laika noteikšanu. Kādas ir pārbaudes laika iespējas un ierobežojumi tā izmantošanā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) «Darba tiesību forumā 2025» skaidroja Ivo Maskalāns, ZAB Cobalt vecākais speciālists, zvērināts advokāts.Kad sākas darba attiecībasDarba attiecības tiek uzsāktas brīdī, kad darbinieks sāk veikt darba pienākumus. «Var runāt par robežu, kad persona no kandidāta kļūst par darbinieku. Šī robeža dažos gadījumos var būt skaidra, bet dažos — mazāk skaidra,» forumā skaidroja I. Maskalāns. Piemēram, ja ir kāds atlases process un tā pēdējā kārtā kandidātiem tiek uzticēti praktiski uzdevumi. Tajā brīdī kandidāts vēl nav darbinieks, un praktiskos uzdevumus, apliecinot savu piemērotību amatam, viņš varētu veikt arī bez darba līguma. Bet tiklīdz darbinieks uzņēmumā sāk veikt darba pienākumu, viņš kļūst par darbinieku un ir jābūt rakstveidā noslēgtam darba līgumam. To nosaka Darba likumā (DL) 40. pants. Tajā arī noteikts, kāda informācija...

Rakstā apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2025. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem.Balstīšanās uz piegādātāju apvienības biedra apgrozījumuSenāta 2025. gada 17. janvāra lēmumā lietā SKA–422/2025 ir skatīts jautājums par balstīšanos uz personu apvienības biedru apgrozījumu, ja viens no personu apvienības biedriem piedalās konkursā vairāku personu apvienību ietvaros. Pasūtītājs rīkoja konkursu par katastrofu pārvaldības centru būvdarbiem, un iepirkumam noteiktas četras daļas. Atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajai kvalifikācijas prasībai pretendenta vidējam gada finanšu neto apgrozījumam trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā jābūt vismaz 8 000 000 eiro attiecībā uz katru no konkursa daļām, kurās pretendents iesniedzis piedāvājumu. Gadījumā, ja pretendents ir piegādātāju apvienība, prasību par minimālo apgrozījumu piegādātāju apvienībai ir jāizpilda, ņemot vērā apvienības biedru kopējo apgrozījumu.Piegādātāju apvienība Nordes & Betons, kuru veido SIA NORDES BŪVE un SIA LT BETONS, — iesniedza piedāvājumus iepirkuma 1. un 4. daļā, savukārt piegādātāju apvienība Nordes & Piling, kuru veido SIA NORDES BŪVE un SIA...

Žurnāla Bilance ikgadējā konference «Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā» aizvadītā gada novembra nogalē pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju klātienē un arī tiešsaistē. Konferenci atklāja žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa un, kā jau ierasts, vadīja lomu uzņēmās žurnālists un Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Edijs Bošs, kurš konferences laikā lektoriem uzdeva auditorijai aktuālus jautājumus un rosināja diskusijas ar nozares ekspertiem. Nodokļi stabili, prakse mainās Pārskatu par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām un administratīvajiem uzlabojumiem, kas ietverti 2026. gada likumā «Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam», sniedza Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Kā norādīja I. Šņucins, 2026. gada budžets ir veidots, balstoties uz ekonomikas izaugsmi. Neskatoties uz iekšējiem un ārējiem sarežģījumiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā turpināja pieaugt, un vidējā termiņā prognozētais IKP pieaugums bija aptuveni 2% salīdzināmās cenās. Šī izaugsme...

Algu grāmatvežiem jābūt gataviem pievērst uzmanību 2026. gadā sagaidāmajām īpatnībām. Tie ir: regulāras un neregulāras svētku dienas, pārceltās darba dienas, iespējamās papildu brīvdienas, jauna minimālā darba alga un minimālās stundas tarifa likmes, jauns neapliekamais minimums un tā piemērošana. Par grozījumiem Darba likumā decembra vidū, kad tika gatavots raksts, drošu informāciju sniegt bija pāragri. Algu grāmatvedim noderīgs un parocīgs darbā ir kalendārs, kur informācija par četriem pamata nodarbinātības veidiem ir sagrupēta (darba dienas un darba stundas) 1. tabulā. Vienlaikus, gatavojoties 2026. gada darba samaksas aprēķiniem, jāņem vērā ne tikai normatīvo aktu pēdējo grozījumu saturu, bet jāsagatavo (vismaz jāsameklē internetā vai pašiem jāaprēķina) tāds «darba rīks», kas tiks izmantots nemainīgā veidā līdz gada beigām. Runa ir par minimālo stundas tarifa likmes noteikšanas tabulu visiem gada mēnešiem (sk. 2. tabulu), jo diemžēl valstī vairāk par 100 tūkstošiem nodarbināto arvien saņem minimālo mēneša algu vai vēl mazāk. Šogad šo tabulu papildināju ar darba...

2025. gada 13. decembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 9. decembra noteikumi Nr. 749 «Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam». Par jauno regulējumu Valsts ieņēmumu dienests (VID) decembrī informēja seminārā «Strukturētie e–rēķini Latvijā: ceļā uz pilnīgu e–rēķinu ieviešanu un normatīvais ietvars». Pirmais kanāls — pakalpojumu sniedzējs Jaunajos MK noteikumos ir sadaļa par e–rēķinu iesniegšanu VID. Tajā noteikts, ka e–rēķina izrakstītājs ir atbildīgs par datu nosūtīšanu VID, izmantojot trīs kanālus, seminārā stāstīja VID Nodokļu parvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja vietniece Daira Baškevica. Viens kanāls ir pakalpojumu sniedzējs jeb operators, kas ir integrēts ar programmu lietotājsistēmas saskarni VID API un nodrošina e–rēķinu iesniegšanu VID. Jāatzīmē, ka MK noteikumu tvērumā operators vai pakalpojumu sniedzējs var būt tikai tas, kurš būs nodrošinājis šī e–rēķina ziņojuma iesniegšanu VID. Piemēram, ja ir datorprogramma, kurā nav...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 29. augusta sprieduma lietā Nr. A420141121, SKA–87/2025 skar būtisku jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un nodokļa maksātāja veikto ieguldījumu pierādīšanas prasībām. Senāts, izskatot lietu pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzības, atzina, ka tiesa nevar atzīt par ieguldījumiem tādus izdevumus, par kuru apmēru nav iespējams gūt pārliecību ar augstu ticamību. Lietas apstākļi Pieteicējs, , 2019. gadā pārdeva nekustamo īpašumu, taču nedeklarēja gūtos ienākumus. Pēc datu atbilstības pārbaudes VID uzlika pienākumu iemaksāt valsts budžetā IIN 3757,49 eiro apmērā un nokavējuma naudu 447,14 eiro apmērā. VID atzina, ka pieteicēja ienākums ir apliekams ar nodokli un tikai daļa no apstrīdēšanas procesā iesniegtajiem pierādījumiem bija attiecināmi uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Pieteicējs pārsūdzēja šo lēmumu tiesā. Administratīvā apgabaltiesa daļēji apmierināja pieteikumu, atceļot lēmumu daļā par aprēķināto IIN 2297,75 eiro un nokavējuma naudu 273,43 eiro. Apgabaltiesa secināja, ka ar nodokli...

Sagatavošanās laiks Eiropas Savienības (ES) Atalgojuma pārredzamības direktīvas ieviešanai Latvijā tuvojas noslēgumam — 2026. gada jūnijā tā stāsies spēkā, un uzņēmumiem būs jānodrošina ar atalgojumu saistīto iekšējo procesu atbilstība prasībām. Pirmais ziņojums uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 150 darbinieku, būs jāiesniedz 2027. gadā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu prasības ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam. Latvijā tiek gatavots likums, ar kuru tiks pārņemta šī direktīva, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Atalgojuma pārredzamības direktīvas ieviešana: kā nodrošināt atbilstību un radīt pievienoto vērtību uzņēmumam» zināja teikt Kristiāna Boša, personālvadības un atalgojuma jomas eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mērķis — mazināt atalgojuma atšķirības starp dzimumiem Direktīvas pamatuzdevums ir...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments (Senāts) 2025. gada 12. septembrī pieņēma lēmumu lietā Nr. 15830018917 (SKK42/2025), izskatot Austrumzemgales prokuratūras prokurores kasācijas protestu un apsūdzēto un aizstāvja kasācijas sūdzību. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas spriedumu. Lietā atzīts, ka nepatiesu ziņu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas rada priekšnoteikumus maternitātes pabalsta pieprasīšanai, ir kvalificējama kā krāpšanas atbalstīšana. Tiesvedības gaita zemākajās instancēs Ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 4. augusta spriedumu apsūdzētās un tika atzītas par vainīgām Krimināllikuma (KL) 177. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, proti, svešas mantas iegūšanā ar viltu (krāpšanā), kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. tika sodīta ar sabiedrisko darbu uz 200 stundām un mantas (transportlīdzekļa) konfiskāciju. tika sodīta ar sabiedrisko darbu uz 240 stundām un tiesību atņemšanu veikt komercdarbību uz trīs gadiem. Abām personām solidāri valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 1344 eiro. Pēc pirmā apelācijas instances lēmuma atcelšanas Senātā (2023. gada...

Valdībā oktobra nogalē tika vērtētas situācijas, kurās darba devēji nebija veikuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likuma noteiktajā termiņā, jo to samaksai ir piešķirts termiņa pagarinājums. Šāda prakse var tieši negatīvi ietekmēt gan to personu vecuma pensijas apmēru, kurām jau iestājas pensionēšanās vecums vai šis vecums tuvojas, gan to personu vecuma pensijas apmēru, kuras pensionēšanās vecumu sasniegs vidējā vai ilgākā termiņā. Problēmas vēsture Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» (turpmāk — likums) 5. panta ceturtajā daļā noteikts, ka no 2011. gada 1. janvāra fiziskā persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai, un tai (vai par to) ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi darba ņēmēja statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu. Savukārt fiziskā persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja par to faktiski ir veiktas VSAOI. 1 Jāņem...

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir nedaudz mazinājusies — šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski — par 8% — ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto. Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi — 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst,...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2025. gada 7. oktobrī pieņēma būtisku lēmumu lietā Nr. 15840084118 (SKK–65/2025), atceļot Vidzemes apgabaltiesas 2024. gada 15. maija spriedumu un nosūtot lietu jaunai izskatīšanai. Šis lēmums sniedz nozīmīgu skaidrojumu par krimināltiesību normu piemērošanu gadījumos, kas saistīti ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, konkrēti — pavadzīmju — viltošanu un izmantošanu. Pavadzīmes vienlaikus ir atzīstamas gan par attaisnojuma dokumentiem, gan par nodokļa rēķiniem, kas izmantojami uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanai. Lietas faktiskie apstākļi Apsūdzētā ar pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas spriedumiem tika atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā. Viņai tika inkriminēta dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mantkārīgā nolūkā, kā arī viltota dokumenta izmantošana. Apelācijas instances tiesa sodīja ar sabiedrisko darbu uz 160 stundām. Saskaņā ar apelācijas instances tiesas konstatēto, , būdama SIA «» valdes locekle, no 2016. gada novembra līdz 2018. gada jūnijam...

Bizness nav pasargāts no neveiksmēm, tāpēc darba devēji ik mēnesi par darbiniekiem maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, ko izlieto gadījumos, kad tiek atzīta uzņēmuma maksātnespēja un nepietiek līdzekļu, lai izmaksātu algas. No darbinieku prasījumu garantiju fonda 2025. gada deviņos mēnešos ir izmaksāti 1 185 594 eiro 48 maksātnespējīgo uzņēmumu 608 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Kāda ir darbinieka aizsardzība uzņēmuma maksātnespējas gadījumā un ko darbiniekiem darīt, ja darba devējs neizmaksā algu? Šos jautājumus skaidro Sandra Keserlioglu, Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore. Normatīvie akti, kas regulē darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, ir Maksātnespējas likums, likums «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā», Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 995 «Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība». Jāpārbauda, vai ir pasludināts maksātnespējas process Ja darba devējs darbiniekam neizmaksā algu, pirmkārt, darbiniekam Maksātnespējas reģistrā ir jāpārbauda, vai viņa darba devējam ir pasludināts...

Kontrabandas problēma Latvijā sniedzas krietni tālāk par robežkontroles punktiem, kuros muitnieki ar skeneriem atklāj noslēptas cigarešu kravas paprikas vai ogļu sūtījumos. Kā šoruden rīkotajā 7. nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā «Cīņa ar kontrabandu — izaicinājumi un panākumi» norādīja Baiba Šmite–Roķe, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, būtiskākais izaicinājums ir starp varas iestādēm un sabiedrību izveidojusies dziļā plaisa, kuras dēļ sabiedrība nejūtas vienota ar valsts pārvaldi. VID ikdienā strādājot pie šīs plaisas mazināšanas, uzsverot atziņu: «Mēs visi esam valsts». Forumu organizēja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, un tajā atbildīgās institūcijas, eksperti un akcizēto preču nozaru asociāciju pārstāvji apskatīja un analizēja aktuālo situāciju, kas saistīta ar nelegālo tirdzniecību un kontrabandu Latvijā, kā arī diskutēja par iespējām un risinājumiem situācijas uzlabošanai. Šai rakstā apkopota VID darba pieredze un skatījums uz cīņu ar kontrabandu. «Kontrabanda nesākas robežkontroles punktā, bet gan sabiedrības lēmumā — pirkt vai nepirkt nelegālās preces. Šis lēmums tiešā...

Nodokļu maksātājs var noslēgt vienošanās līgumu, lai izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» stāstīja Dace Studente, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Pirmajā raksta daļā, ko varēja lasīt žurnāla "Bilance" novembra numurā, informējām, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. VID dati liecina, ka nodokļu maksātāji arvien vairāk slēdz vienošanās līgumus. Veicina ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu Vienošanās līguma priekšmets ir nodokļu kontroles rezultātā — budžetā maksājamā/ no budžeta atmaksājamā nodokļa (nodevas) summa...

Rakstā aplūkoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Savlaicīga iepazīšanās un izpratne par gaidāmajiem grozījumiem ļaus samazināt risku, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu veikt pārbaudes, tādējādi nodrošinoties pret potenciālajām soda sankcijām, kā arī izvairīties no iespējamiem strīdiem ar VID. Raksts paredzēts nodokļu konsultantiem, revidentiem, uzņēmumu galvenajiem grāmatvežiem un finanšu departamentu vadītājiem, kā arī visiem, kas ikdienā vai periodiski saskaras ar transfertcenu dokumentāciju sagatavošanu un pārbaudīšanu, kā arī tiem, kas līdz šim bija atbildīgi par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Grozījumi būs piemērojami kontrolētiem (starp saistītām personām veiktiem) darījumiem, kas īstenoti, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2025. kalendārā gada laikā. Proti, uzņēmumiem ar klasisku finanšu pārskata gadu, kas atbilst kalendārajam gadam, šie grozījumi attieksies uz transfertcenu dokumentāciju, kas sagatavojama līdz 2026.gada 31.decembrim, savukārt uzņēmumiem, kuru finanšu pārskata gads atšķiras no kalendārā...