E-BILANCE

Raksts ir turpinājums iepriekšējos žurnāla numuros publicētajai rakstu sērijai — apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības piemērošanaRīgas valstspilsētas pašvaldība rīkoja publisko iepirkumu par atbalsta personas pakalpojumu sniegšanu ģimenēm, kuras audzina bērnu ar funkcionēšanas traucējumiem, paredzot slēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem pretendentiem par konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu. Pieteicējas piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu iepirkuma nolikuma prasībām, jo piedāvājumā norādītā pakalpojuma stundas likme pārsniedza pasūtītāja sagaidīto cenu 13,45 eiro par vienu stundu.Izskatot konkrēto strīdu par pieteicējas piedāvājuma noraidīšanu, tika konstatēts, ka pasūtītājs iepirkuma nolikumā ir noteicis maksimālo kopējo līgumcenu. Senāts 2025. gada 10. decembra lēmumā lietā SKA–950/2025 norādīja, ka iepirkuma nolikumā paredzēts, ka finanšu piedāvājums par vienu pakalpojuma stundu nedrīkst pārsniegt maksimālo pakalpojuma apjomu kopumā, kas ir līdz 300 612 stundām, kā arī noteikta kopējā maksimālā līgumcena 36 mēnešiem — 4 043 232 eiro. Lai gan nolikumā netika tieši noteikta prasība attiecībā uz vienas stundas maksimālo cenu, tomēr Senāta ieskatā šis...

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 03.03.2025. spriedums lietā Nr. C771440724Šajā lietā skatīti jautājumi par darba piespiedu kavējuma robežas pēc darbinieka atjaunošanas darbā un darbinieka pienākums pēc sprieduma spēkā stāšanās faktiski atgriezties darbā. Darba piespiedu kavējuma laikā «uzkrāto» atvaļinājumu kompensācijas nepieļaujamība.Faktiskie apstākļiDarba devējs 17.07.2022. uzteica darbiniecei darba līgumu. Ar Rīgas apgabaltiesas 29.09.2023. spriedumu citā civillietā prasītāja tika atjaunota darbā, piedzenot viņai arī vidējo izpeļņu par iepriekšējo darba piespiedu kavējuma laiku. Šis spriedums stājās spēkā 10.01.2024. Pēc sprieduma spēkā stāšanās prasītāja vērsās pie darba devējas, lūdzot nodrošināt sprieduma izpildi, piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un izmaksāt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. Savukārt 27.02.2024. tika pasludināts darba devējas maksātnespējas process.Prasītāja iesniedza nenodrošinātā kreditora prasījumu maksātnespējas procesā, prasot atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Maksātnespējas administratore prasījumu atzina tikai daļēji, jo starp pusēm pastāvēja strīds par to, kura puse ir atbildīga par darba piespiedu kavējumu pēc sprieduma par atjaunošanu darbā.16.04.2024. darba...

Ekonomiskās nestabilitātes apstākļos arvien biežāk uzņēmumi nonāk finanšu grūtībās un tiek uzsākti tiesiskās aizsardzības procesi (TAP). Pēdējā gada laikā Latvijā vairāki lieli Latvijas uzņēmumi ir uzsākuši TAP. Statistika rāda, ka ievērojama daļa no ierosinātajām TAP lietām pat nenonāk līdz TAP plāna izstrādāšanai un saskaņošanai, tādēļ kreditoriem ir īpaši svarīgi laikus izprast savas tiesības un rīcības iespējas. Būtiskākos soļus, kas kreditoriem jāveic, lai laikus reaģētu uz parādnieka uzsāktu TAP un aizsargātu savas intereses, skaidroja Mārtiņš Aljēns, ZAB COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts, vebinārā «Ceļvedis kreditoriem: ko darīt (un ko nedarīt), ja parādnieks uzsācis TAP?» Īpašs fokuss bija vērsts uz nenodrošinātajiem kreditoriem.Eksperts skaidroja, ka TAP sastāv no divām stadijām — no TAP ierosināšanas stadijas (sākas no lietas ierosināšanas tiesā līdz TAP pieteikuma izskatīšanai) un no TAP īstenošanas stadijas (kad tiesa pieņem lēmumu par TAP īstenošanu un process turpinās līdz TAP pasākuma plāna īstenošanai vai TAP izbeigšanai).TAP ierosināšanas stadijas mērķis ir uz laiku apturēt kreditoru...

Ja fiziskā persona par atlīdzību veic darbu, izmantojot digitālu platformu, šī platforma ar iekšēju algoritmu palīdzību daļēji kontrolē vai nosaka darba izpildes nosacījumus. Lai uzlabotu platformu darba ņēmēju darba apstākļus, personas datu aizsardzību un informācijas pieejamību par platformu darbības algoritmiem un darba organizāciju, 2024. gada 23. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (turpmāk — Direktīva). Dalībvalstīm tā jāievieš līdz 2026. gada 2. decembrim.Kas ir digitālo platformu darbs?Platformu darbs ir apmaksāta darba organizēšanas forma, kurā fiziskā persona ar lietotnes vai tīmekļa vietnes palīdzību piedāvā, bet klients ar šīs pašas lietotnes palīdzību pieprasa, saņem un apmaksā noteikta veida darbu, un viss šis process tiek organizēts un pārvaldīts ar algoritmu palīdzību.1 Tā ir platforma, kurā «satiekas» darba veicēji ar klientiem, kuriem šis darbs ir nepieciešams. Plašāk zināmās digitālās darba platformas, kas darbojas Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā, ir Bolt un Wolt.Par digitālo darba platformu Direktīvas izpratnē...

Saeima 2026. gada 14. maijā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ieviešot būtiskas izmaiņas vairākos iepirkumu procesa posmos. Grozījumi tika izstrādāti ar mērķi paredzēt maksimālu elastību iepirkumā iesaistītajām pusēm un bija nepieciešami publisko iepirkumu sistēmas attīstībai un pilnveidošanai.Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotajai informācijai, 2025. gada laikā ir izsludināti 12 281 iepirkumi un noslēgti 25 107 līgumi par kopējo vērtību 7,99 miljardi eiro. Finanšu ministrija norāda, ka turpat 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumu summas noformē aptuveni 80 lielākie pasūtītāji. Viena no būtiskākajām problēmām šajā jomā ir konkurences trūkums. Aptuveni 4300 uzņēmumi jeb tikai 2% no aktīvajiem Latvijas uzņēmumiem spēj uzvarēt iepirkumos, bet turpat 30% iepirkumos ir bijis tikai viens pretendents.Jau vairāk nekā gadu publiskajā telpā norisinājās diskusijas par publisko iepirkumu sistēmas reformu, kas veicinātu konkurenci un efektīvāku publisko līdzekļu izlietošanu, un samazinātu procesam patērētos resursus. Reformas mērķis bija birokrātijas mazināšana. Tomēr reformas īstenošanas gaitā atsevišķos jautājumos nācās piekāpties par labu informācijas atklātības principiem.Ar...

Rīgas apgabaltiesas 14.02.2025. spriedums lietā Nr. C771608923Šajā spriedumā atzīts, ka parakstīta vienošanās rada prezumpciju par personas piekrišanu tās saturam un uzliek pienākumu izpildīt uzņemtās saistības.Faktiskie apstākļiPrasītājs noslēdza darba līgumu ar atbildētāju par kapteiņa instruktora pienākumu pildīšanu. Darba līgumā bija noteikta mēnešalga 5892,50 eiro pirms nodokļu nomaksas neatkarīgi no tā, vai kuģis atradās remontā, dīkstāvē vai aktīvi veica darbu zvejā. Prasītājs norādīja, ka vairākos mēnešos darba samaksa viņam netika izmaksāta pilnībā vai vispār netika izmaksāta.Tā kā pusēm neizdevās vienoties par situācijas risinājumu, prasītājs lūdza izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc pušu vienošanās. Puses noslēdza vienošanos, kurā tika fiksēts, ka atbildētājai ir neizmaksātās darba algas parāds 33 166,13 eiro apmērā, kā arī paredzēts līgumsods 0,05% apmērā par katru nokavēto samaksas dienu, bet ne vairāk kā 10% no parāda summas.Pēc vienošanās noslēgšanas atbildētāja prasītājam samaksāja tikai daļu no parāda — 4000 eiro. Prasītājs cēla prasību tiesā, lūdzot piedzīt atlikušo darba samaksas parādu 29 166,13 eiro, kompensāciju...

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2025. gada decembrī paplašinātā sastāvā pieņēma nozīmīgu spriedumu lietā Nr. SKC–202/2025 par valdes locekļa darbu bez atlīdzības un tā iespējamo kvalifikāciju kā dāvinājumu komercsabiedrībai. Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no iepriekšējās tiesu prakses.Lietas pamatā bija strīds par kreditora tiesībām vērst piedziņu uz mantu, kas, pēc prasītāja domām, bija uzskatāma par dāvinājumu. Prasītājs argumentēja, ka valdes loceklis (un attiecīgi — parādnieks), desmit gadu laikā pildot savus pienākumus bez atlīdzības, faktiski esot piešķīris kapitālsabiedrībai mantisku labumu, kas kvalificējams kā dāvinājums. Tādēļ, pēc prasītāja domām, uz šo «dāvinājumu» būtu attiecināmas Civillikuma 1927. pantā paredzētās kreditora tiesības. Civillikuma 1927. pants cita starpā nosaka, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi, un, ja dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas.Senāts nepiekrita šādam tiesiskajam vērtējumam un atzina, ka pie lietas apstākļiem nav pamata uzskatīt,...

Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu ikviens darbinieks tiesīgs izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, turklāt neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā iekrita svētki. Tā kā svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājumu (tātad jāņem vērā tieši dienas), praksē «četras kalendāra nedēļas» tiek interpretētas kā 28 kalendāra dienas. Attiecīgi saprotams, ka svētku dienu esamība atvaļinājuma periodā pagarina to par vienu vai vairākām kalendāra dienām (maksimāli — par piecām).Gada laikā biežāk ir 52 kalendāra nedēļas un viena kalendāra diena, tātad darbiniekam jāstrādā 48 nedēļas, bet četras nedēļas — jāatpūšas. Turklāt faktiskā atvaļinājuma izmantošana var notikt jebkurā laikā (vienojoties ar darba devēju), nevis tikai tad, kad jau ir nostrādātas visas iepriekš minētās nedēļas. Vienīgais izņēmums atvaļinājuma izmantošanas ziņā attiecas uz pirmo atvaļinājumu:Neizskatās, ka šāda norma ir taisnīga pret darba devēju, jo darbinieks, saņemot atvaļinājuma naudu, it kā par nostrādātu gadu, var neatgriesties darbā, un darba...

Grāmatvedības digitalizācija vairs nav tikai moderna izvēle vai tehniska ērtība, bet gan neatņemama uzņēmuma ikdienas sastāvdaļa, kas sola efektīvākus procesus, ātrāku informācijas apriti un mazāku administratīvo slogu. Taču digitalizācija pati par sevi vēl nenozīmē, ka viss notiek juridiski korekti, tāpēc ikvienam šādam procesam ir jābūt stingrā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas attiecas gan uz dokumentu formu un uzglabāšanu, gan to pierādījuma spēku, tā RMS Forums rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā 2026» norādīja Nataļja Puriņa, zvērinātu advokātu biroja TEGOS vadošā speciāliste, zvērināta advokāte. Elektroniski rēķini, digitāli arhīvi, automatizēta datu apstrāde un arvien plašāka mākslīgā intelekta (MI) izmantošana rada iespaidu, ka grāmatvedība kļūst vienkāršāka un drošāka. Taču aiz šīs šķietamās vienkāršības slēpjas vairāki juridiski, organizatoriski un praktiski jautājumi, kuru nozīmi uzņēmumi nereti novērtē par zemu. Kurš atbild, ja digitalizācijas procesā tiek pieļauta kļūda? Vai pēc dokumentu ieskenēšanas drīkst iznīcināt papīra oriģinālus? Cik lielā mērā uzņēmums var paļauties uz ārpakalpojuma grāmatvedi, IT sistēmu vai...

Grāmatvedības ārpakalpojuma tirgū patlaban iezīmējas būtiskas cenu atšķirības — vieni cenšas saglabāt līdzsvaru starp kvalitāti un adekvātu cenu, kamēr citi izvēlas agresīvāku, zemāku cenu politiku, lai ātrāk un vairāk piesaistītu klientus. Taču aiz šķietami izdevīgiem piedāvājumiem nereti slēpjas jautājums — kas patiesībā veido šo pakalpojuma cenu, un kāpēc tās tirgū var tik būtiski atšķirties?Rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc vieni grāmatveži strādā lēti, bet citi dārgāk? Vai zemākā cena vienmēr nozīmē izdevīgāko izvēli, vai tomēr arī potenciālus riskus uzņēmumam? Vai mazie pakalpojuma sniedzēji spēj konkurēt ar lielajiem birojiem? Kas ir izdevīgāk — uzturēt štata grāmatvedi vai pirkt ārpakalpojumu? Kādiem brīdinājuma signāliem uzņēmējam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārpakalpojuma sniedzēju pēc cenas?Zema cena nav izdevīgākā izvēleLielākā daļa ārpakalpojuma grāmatvežu pakalpojuma cenu nosaka atbilstoši paredzamajam darba apjomam — dokumentu skaits, nepieciešamo konsultāciju apjoms, gada pārskatu sagatavošanas procedūras, specifisku atskaišu vai juridisko dokumentu izstrādes. Vairāki ārpakalpojuma grāmatveži piemēro arī stundas likmes principu, aprēķinot pašizmaksu, pieskaitot peļņas...

Sakārtota grāmatvedības sistēma ir kā labi izveidota arhitektūra un iekšējās kultūras paraugs — tā sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību visam uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai. Savukārt profesionālam grāmatvedim veiksmīgi izveidota struktūra ir ne tikai ikdienas darbu atvieglojošs rīks, bet arī gandarījums par profesijas prestiža veicināšanu.Grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā var iedalīt divās galvenajās sadaļās — pamati un struktūra. Praksē tieši šo sadaļu kvalitāte nosaka rezultātu. Uzņēmumos ar nepietiekami strukturētu uzskaiti bieži novērojams haoss, atskaites tiek kavētas, lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija tiek sniegta novēloti vai nepilnīgi, projektu naudas plūsmas ietver būtiskas neatbilstības. Savukārt uzņēmumos ar skaidri definētu uzskaites struktūru procesi norit efektīvi, laikus un kvalitatīvi.Pamatus grāmatvedībā veido: normatīvie akti, uzņēmuma vadītāja apstiprināta grāmatvedības metodika, dokumentu aprites shēma un kontu plāns — tas, uz kā balstās visa uzskaite. Tie ir kā ēkas pamati — neredzami, bet viss tiek...

Birokrātijas mazināšanas ietvaros patlaban ir novērojams spiediens pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku. Šo prasību uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju. Mazajiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas, uzskata Lolita Čapkeviča, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Sarunā viņa uzsver, ka zvērinātu revidentu darba rezultātā valstī kļūst caurskatāmāka uzņēmējdarbības vide, pieejami uzticamāki finanšu dati, mazinās krāpšanas risks un veidojas stabilāka nodokļu disciplīna.Iepazīstiniet īsumā ar asociāciju!Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) ir vienīgā profesionālā organizācija Latvijā, kas apvieno visus zvērinātos revidentus un to komercsabiedrības. Asociācija dibināta 1994. gadā un veic vairākas valsts deleģētas funkcijas, tostarp, uzrauga, lai zvērinātu revidentu profesionālā darbība revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšanas jomā atbilstu normatīvo aktu un Latvijā atzīto profesionālo standartu prasībām.Asociācija pašreiz apvieno 180 zvērinātus revidentus un 104 zvērinātu revidentu komercsabiedrības. Profesijā notiek paaudžu nomaiņa, bet tas būtiski nemaina kopējo revidentu skaitu. Katru gadu zvērināta revidenta kvalifikāciju iegūst pieci,...

Nodokļu maksātāji nereti saskaras ar situācijām, kurās, piemērojot noteiktiem izdevumiem vai dividendēm uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), rodas jautājumi arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, tostarp arī par UIN 15% un IIN 6% likmes piemērošanu dividendēm, sākot no 2026. gada.UIN piemērošanu ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, kā arī darba devēja apmaksātiem darbinieka izdevumiem, kas izriet no noslēgtā koplīguma, kā arī par UIN piemērošanu situācijās, kad tiek palielināts vai samazināts uzņēmuma pamatkapitāls, skaidroja Diāna Kudraveca, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «UIN un IIN praksē: nodokļu piemērošana dividendēm, labumiem un pamatkapitāla izmaiņām».UIN pamatlikme 20%Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums kopš 2018. gada nosaka, ka UIN pamatlikme Latvijā ir 20% no apliekamās bāzes. Nodoklis jāmaksā tikai tad, kad peļņa tiek sadalīta (piemēram, dividendēs) vai tiek uzskatīta par nosacīti sadalītu (ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi u.c.).Ja peļņu uzņēmumā nesadala, bet reinvestē...

Sociālās ietekmes radīšana kļūst arvien nozīmīgāka ilgtermiņa uzņēmējdarbības konkurētspējas un ekosistēmas noturības veidošanā. Mūsdienu tirgos uzņēmumi arvien biežāk tiek vērtēti ne tikai pēc to finanšu rezultātiem, bet arī pēc plašākas vērtības, ko tie rada klientiem, partneriem, kopienām un sabiedrībai kopumā.Uzņēmumi, kas aktīvi veicina sociālo labklājību, ilgtspēju un atbildīgu ekonomisko attīstību, stiprina uzticību un diferenciāciju konkurences apstākļos. Šie uzņēmumi spēj efektīvāk piesaistīt lojālus klientus, uzticamus biznesa partnerus un institucionālu atbalstu, jo tie demonstrē apņemšanos radīt vērtību, kas pārsniedz tūlītēju peļņas maksimizēšanu. Galu galā ilgtspējīga uzņēmējdarbības izaugsme nav atkarīga tikai no īstermiņa izdzīvošanas, bet gan no spējas radīt vērtību, ko sabiedrība atzīst un sasaista ar produktiem, pakalpojumiem un uzņēmuma identitāti. Vērtība pastāv tikai tad, ja iesaistītās puses to uztver un atzīst par nozīmīgu savā sociālajā un ekonomiskajā realitātē.Tomēr ar sociālās ietekmes radīšanu vien nepietiek, ja tā netiek nepārtraukti un stratēģiski komunicēta sabiedrībai. Mūsdienu ieinteresētās puses (stakeholders, Eng.) sagaida caurskatāmību, konsekvenci un pierādījumus ilgtermiņa apņēmībai,...

Lielākā daļa gada pārskatu sagatavoti, grāmatveži var uzelpot un izbaudīt vasaras sākumu. Tas ir tik skaisti — sēdēt ziedošā dārzā ar žurnālu Bilance rokās un lasīt par jaunumiem nozarē un profesionāli noderīgām lietām, vai ne? Tāpēc mēs turpinām piedāvāt interesantas tēmas. Vispirms jau, protams, par atvaļinājumiem: kad un cik ilgi tie pienākas. Bez atvaļinājumiem mums ir arī svarīga sakārtota grāmatvedības sistēma, kura sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai. Toties profesionālam grāmatvedim veiksmīgi izveidota struktūra ir ne tikai ikdienas darbu atvieglojošs rīks, bet arī gandarījums par profesijas prestiža veicināšanu. Savukārt zvērinātu revidentu darba rezultātā valstī kļūst caurskatāmāka uzņēmējdarbības vide, pieejami uzticamāki finanšu dati, mazinās krāpšanas risks un veidojas stabilāka nodokļu disciplīna.Esam pievērsušies arī diskusiju rosinošam tematam par ārpakalpojuma grāmatvežu darba samaksu — kāpēc vieni prasa vairāk, bet citi — mazāk? Vai...