Mums ir izdevies pieredzēt un piedzīvot laikmetu, kurā cilvēkus arvien biežāk sāk aizstāt roboti, bet mūsu domāšanas procesus pārņem mākslīgais intelekts. Arvien grūtāk kļūst atšķirt, kad tekstu un attēlus veidojis cilvēks kā dzīva bioloģiska būtne un kad – speciāli apmācīta datorprogramma. Pakalpojumu jomā esam jau pieraduši, ka ar mums sazinās virtuālie asistenti jeb tērzēšanas boti un līdz sarunai ar cilvēkiem nemaz netiekam. Varētu pat teikt, ka esam nonākuši jaunā, iepriekš nepieredzētā digitālo tehnoloģiju straujas attīstības posmā.
Taču vienlaikus arvien biežāk pieminam tādus jēdzienus kā dažādība darba vidē, vienlīdzīga darba samaksa, dzimumu līdztiesība, iekļaujoša sabiedrība, ilgtspējīgs bizness u.tml. Tehnoloģiju attīstība vēl nenozīmē, ka sabiedrībā ir nostiprinājušās tādas morāli ētiskas vērtības, par kurām 21. gadsimtā pat nevajadzētu šaubīties. Taču atklājas, ka Latvijā aizvien pastāv izteikta diskriminācija pēc vecuma, algu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, nevaram arī apgalvot, ka kopumā esam iekļaujoša sabiedrība.
Par to arvien biežāk runā arī tiesību speciālisti, nacionālajā līmenī tiek pieņemtas un pārņemtas šai jomai veltītās Eiropas Savienības direktīvas un regulas. Ja vēl nesen dominējošie bija vides ilgtspējas temati, tad pamazām tos sāk pārspēt ar korporatīvo sociālo atbildību saistītie jautājumi.
Šajā žurnāla numurā ir vairāki raksti, kuros juristi skaidro iepriekšminēto jautājumu aktualitāti mūsdienu sabiedrībā. Savukārt numura intervijā pieskaramies tādam tematam kā interešu pārstāvība dažādu tiesību aktu izstrādē. Tas ir salīdzinoši jauns temats, jo svarīgi, lai mūsu ikdienu regulētu tādi likumi un noteikumi, kuri ir plašāku sabiedrības grupu interesēs, ievēro cilvēku dažādību, nevis nes labumu šauram lobētāju lokam. Bet, lai tā notiktu, mums pašiem jākļūst aktīviem sabiedrības interešu pārstāvjiem!
Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada maija (131.) numurā.
BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numura satura rādītājs