0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASPieņemts jauns Pašvaldību likums, kas paredz lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā

Pieņemts jauns Pašvaldību likums, kas paredz lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informācijas

Foto: Aleksejs Bergmanis: https://www.pexels.com/

Saeima 8. septembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Pašvaldību likumu. Tas nosaka vietējo pašvaldību darbības regulējumu, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, kā arī politiskās un administratīvās vadības skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali u. c. būtiskus jaunievedumus. Jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Jauna likuma izstrādes mērķis bija radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses. 

Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā – paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji.

Atbalstīta līdzdalības budžeta iekļaušana likumā, kas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības budžeta izlietojumu noteiktas summas apmērā.

Vienlaikus, lai stiprinātu domes un citu institūciju darbības atklātību, likumā paredzēts pienākums publicēt sēžu darba kārtības un protokolus, kā arī nodrošināt domes sēdes audiovizuālu tiešraidi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un jebkura sabiedrības locekļa interesēm. Tāpat ir noteikta prasība pamatot steidzamu domes ārkārtas sēžu sasaukšanu.

Lai veicinātu efektīvu pašvaldības pārvaldību un profesionalizētu speciālistu atlasi, paredzēta administrācijas darbinieku – valsts amatpersonu pieņemšana darbā atklātā konkursā, kā arī darbinieku rotācija. Tāpat ir noteikts izpilddirektora un viņa vietnieka pilnvaru termiņš – pieci gadi, kā arī prasības amata kandidātiem un periodiska darba novērtēšana.

Ar jauno likumu tiks noteikts liegums deputātiem ieņemt amatus domē, ja deputātam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) – noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus. Tāpat ir precizēta institūciju un amatpersonu kompetence, veicinot politiskās un administratīvās varas nošķiršanu un funkciju izpildes efektivitāti.

Likumprojektā tiek ierobežota domes kompetence administratīvo aktu izdošanā, to nododot pašvaldības administrācijai un tiek uzlabota domes komiteju darba organizācija, atceļot locekļu skaita ierobežojumu, kā arī paredzot komiteju apvienotas sēdes. Lai atvieglotu domes darba organizēšanu, tiek paredzēts iekšējus organizatoriskus jautājumus noteikt iekšējā normatīvajā aktā – pašvaldības darba reglamentā, savukārt pašvaldības nolikumā (saistošie noteikumi) regulēt tādus jautājumus, kas svarīgi arī sabiedrībai (tai skaitā domes attālinātu sēžu norise, apmeklētāju pieņemšana un dalība sēdēs, rīcība ar pašvaldības mantu, sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā).

Tiek uzsvērta arī pašvaldību loma un nozīme dabas kapitāla attīstības un ilgtspējas veicināšanā un darbā ar jaunatni. Savukārt ar 2024. gadu paredzēts ikvienā pašvaldībā nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, bet sabiedrības drošības un kārtības jomā – izveidot pašvaldības policiju.

Likumā nostiprināta Rīgas kā galvaspilsētas kompetence starptautisku organizāciju un ārvalstu delegāciju uzņemšanā, to darbības nodrošināšanā un pasākumu organizēšanā, kā arī visu valstspilsētu kompetence nacionālas un starptautiskas vēstures un kultūrvēsturisku objektu, kultūras infrastruktūras, ka arī valsts nozīmes sakaru un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.

Lai efektivizētu saistošo noteikumu izstrādes un uzraudzības procedūru, likumā noteikts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksta detalizēts saturs, ieviesta prasība projektu publicēt tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Tāpat noteikta nozaru ministriju kompetence saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudē pirms to stāšanās spēkā.

Kā jauns instruments pašvaldību darbības tiesiskuma uzraudzībā ir paredzētas tiesības VARAM ministram aicināt domi pārskatīt tās lēmumu, kuru VARAM atzinusi par prettiesisku, tādējādi izvairoties no šobrīd vienīgās iespējas – apturēt pašvaldības tiesību akta darbību, kas atsevišķos gadījumos ir nesamērīgi.

Tāpat paredzēts pienākums pašvaldībai pirms sadarbības uzsākšanas ar ārvalsts pašvaldībām, pašvaldību biedrībām un citām ārvalsts institūcijām konsultēties ar Ārlietu ministriju, ja to lūdz Ārlietu ministrija vienotas valsts ārpolitikas īstenošanai.

Likums paredz arī virkni citu jautājumu gan attiecībā uz pašvaldību darba organizāciju un finanšu kontroli, gan savstarpējo sadarbību.

Lasiet arī:

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Aleksejs Bergmanis: https://www.pexels.com/

Saeima 8. septembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Pašvaldību likumu. Tas nosaka vietējo pašvaldību darbības regulējumu, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, kā arī politiskās un administratīvās vadības skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali u. c. būtiskus jaunievedumus. Jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Jauna likuma izstrādes mērķis bija radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses. 

Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā - paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji.

Atbalstīta līdzdalības budžeta iekļaušana likumā, kas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības budžeta izlietojumu noteiktas summas apmērā.

Vienlaikus, lai stiprinātu domes un citu institūciju darbības atklātību, likumā paredzēts pienākums publicēt sēžu darba kārtības un protokolus, kā arī nodrošināt domes sēdes audiovizuālu tiešraidi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un jebkura sabiedrības locekļa interesēm. Tāpat ir noteikta prasība pamatot steidzamu domes ārkārtas sēžu sasaukšanu.

Lai veicinātu efektīvu pašvaldības pārvaldību un profesionalizētu speciālistu atlasi, paredzēta administrācijas darbinieku – valsts amatpersonu pieņemšana darbā atklātā konkursā, kā arī darbinieku rotācija. Tāpat ir noteikts izpilddirektora un viņa vietnieka pilnvaru termiņš – pieci gadi, kā arī prasības amata kandidātiem un periodiska darba novērtēšana.

Ar jauno likumu tiks noteikts liegums deputātiem ieņemt amatus domē, ja deputātam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis (drošības līdzeklis) – noteiktas nodarbošanās aizliegums, kas liedz pildīt attiecīgā amata pienākumus. Tāpat ir precizēta institūciju un amatpersonu kompetence, veicinot politiskās un administratīvās varas nošķiršanu un funkciju izpildes efektivitāti.

Likumprojektā tiek ierobežota domes kompetence administratīvo aktu izdošanā, to nododot pašvaldības administrācijai un tiek uzlabota domes komiteju darba organizācija, atceļot locekļu skaita ierobežojumu, kā arī paredzot komiteju apvienotas sēdes. Lai atvieglotu domes darba organizēšanu, tiek paredzēts iekšējus organizatoriskus jautājumus noteikt iekšējā normatīvajā aktā – pašvaldības darba reglamentā, savukārt pašvaldības nolikumā (saistošie noteikumi) regulēt tādus jautājumus, kas svarīgi arī sabiedrībai (tai skaitā domes attālinātu sēžu norise, apmeklētāju pieņemšana un dalība sēdēs, rīcība ar pašvaldības mantu, sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā).

Tiek uzsvērta arī pašvaldību loma un nozīme dabas kapitāla attīstības un ilgtspējas veicināšanā un darbā ar jaunatni. Savukārt ar 2024. gadu paredzēts ikvienā pašvaldībā nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, bet sabiedrības drošības un kārtības jomā – izveidot pašvaldības policiju.

Likumā nostiprināta Rīgas kā galvaspilsētas kompetence starptautisku organizāciju un ārvalstu delegāciju uzņemšanā, to darbības nodrošināšanā un pasākumu organizēšanā, kā arī visu valstspilsētu kompetence nacionālas un starptautiskas vēstures un kultūrvēsturisku objektu, kultūras infrastruktūras, ka arī valsts nozīmes sakaru un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.

Lai efektivizētu saistošo noteikumu izstrādes un uzraudzības procedūru, likumā noteikts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksta detalizēts saturs, ieviesta prasība projektu publicēt tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Tāpat noteikta nozaru ministriju kompetence saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudē pirms to stāšanās spēkā.

Kā jauns instruments pašvaldību darbības tiesiskuma uzraudzībā ir paredzētas tiesības VARAM ministram aicināt domi pārskatīt tās lēmumu, kuru VARAM atzinusi par prettiesisku, tādējādi izvairoties no šobrīd vienīgās iespējas – apturēt pašvaldības tiesību akta darbību, kas atsevišķos gadījumos ir nesamērīgi.

Tāpat paredzēts pienākums pašvaldībai pirms sadarbības uzsākšanas ar ārvalsts pašvaldībām, pašvaldību biedrībām un citām ārvalsts institūcijām konsultēties ar Ārlietu ministriju, ja to lūdz Ārlietu ministrija vienotas valsts ārpolitikas īstenošanai.

Likums paredz arī virkni citu jautājumu gan attiecībā uz pašvaldību darba organizāciju un finanšu kontroli, gan savstarpējo sadarbību.

Lasiet arī:

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: