0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESBudžeta komisija konceptuāli atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 1.aprīlī konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Ierosinājumu plānots virzīt kā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli. Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: I. Kubliņš, BilancePLZ

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 1.aprīlī konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes.

Ierosinājumu plānots virzīt kā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei.

Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli.

Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos. Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai, sēdē atzīmēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvis.