0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIBūtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī

Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī

Inese Helmane

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī
Ilustrācija: © polesnoy – stock.adobe.com

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu
un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam).
Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība
noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai.

No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos:

  • Dabas resursu nodokļa likumā;
  • Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā;
  • Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes speciālisti Dina Kucina, Edgars Bisenieks un Oksana Hvaleja.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimā tika pieņemti 24. novembrī, bet tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. 

VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļu daļas 1. metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks skaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir:

  • pilnveidot PVN pārmaksas atmaksas kārtību;
  • vienotajam nodokļu kontam pielāgot paziņojumus par PVN atmaksu;
  • precizēt, radīt nepārprotamu regulējumu.

PVN pārmaksa 

Ar šiem grozījumiem ir nostiprināta kārtība, kas bija spēkā jau no pērnā gada pavasara, kad stājās spēkā pagaidu PVN pārmaksas atmaksas kārtība saistībā ar Covid–19. Tagad šis regulējums ir nostiprināts likumā kā pastāvīgā PVN pārmaksas atmaksas kārtība.

Tātad VID atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN 30 dienu laikā pēc:

  • deklarācijas iesniegšanas termiņa;
  • dienas, kad deklarācija iesniegta pēc termiņa;
  • precizētās PVN deklarācijas iesniegšanas.

Ja komersantam, PVN maksātājam, veidojas PVN pārmaksa, bet viņam ir citi nodokļu vai nodevu parādi, tad PVN sākotnēji aiziet šo citu nenokārtoto saistību segšanai atbilstoši normatīvos noteiktajām prioritātēm. 

Ja nodokļa pārmaksa ir PVN grupai, tad pārmaksāto PVN summu atmaksā galvenajam uzņēmumam. 

Jāņem vērā, ka VID saglabā tiesības pārbaudīt darījumus, par kuriem ir radušās šaubas nodokļu revīzijā (auditā) vai datu atbilstības pārbaudē.

30 dienu laikā ir atmaksājama tā PVN pārmaksas daļa, par kuras pamatotību VID nav šaubu.

Atmaksas kārtība

Jaunā kārtība atšķiras no citiem gadiem. Iepriekš izmaiņas, kas bija stājušās spēkā konkrētā gada 1. janvārī, bija piemērojamas tikai februārī, kad par janvāri tika iesniegtas pirmās deklarācijas. Tagad PVN atmaksa 30 dienās attiecas uz pārmaksāto PVN, kas norādīts VID no 2021. janvāra iesniegtajās deklarācijās, t.i., par 2020. gada decembri vai par 2020. gada 4. ceturkšņa taksācijas periodu.

Ja tiek iesniegtas precizētas deklarācijas par 2020. gada oktobri, novembri vai par 2020. gada 2. ceturksni vai 3. ceturksni un ja tās tiek iesniegtas 2021. gadā, tad PVN pārmaksas atmaksai piemēros jauno kārtību.

Likumā ir noteikts viens izņēmums attiecībā uz PVN pārmaksām, kurām termiņš 2020. gadā bija pagarināts saskaņā ar spēku zaudējušo likuma 110. pantu. Proti, ja līdz 2020. gada 31. martam bija pagarināta PVN pārmaksas atmaksa, tad pārmaksa, ja tā tiks apstiprināta, tiks atmaksāta ne vēlāk kā nākamajā darba dienā.

Paziņojums par PVN samaksas iesniegšanu

Paziņojumu par PVN samaksas iesniegšanu pārsvarā iesniedz personas, kas nav PVN maksātāji un retos gadījumos — arī PVN maksātāji.

Paziņojuma iesniegšanā izmaiņas ir ļoti kardinālas. Ja līdz 2020. gada 31. decembrim PVN sākotnēji tika iemaksāts valsts budžetā un tikai pēc tam tika iesniegts paziņojums par PVN samaksu, tad no 2021. gada 1. janvāra šī kārtība ir pretēja. Sākotnēji ir jāiesniedz paziņojums par PVN samaksu un pēc tam trīs darba dienu laikā ir jāveic PVN samaksa. 

Kārtība mainīta saistībā ar vienoto nodokļu kontu, lai varētu veikt sasaisti ienākošai naudai valsts budžetā ar paziņojumu par PVN samaksas iesniegšanu.

Tehniski precizējumi

Grozījumi PVN likumā paredz arī dažādus tehniskus precizējumus. Kā būtiskākos E. Bisenieks minēja darījumus ar kokmateriāliem, precizējot 141. pantu. Izmaiņas nosaka, ka apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība piemērojama darījumos ar likuma 141. panta ceturtajā daļā minētajiem kokmateriāliem neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar kokmateriālu piegādi. Daži komersanti atšķirīgi izprata šo kārtību, tagad tas ir pateikts nepārprotami — pakalpojumiem piemēro reverso PVN maksāšanas kārtību.

Tieši tādas pašas izmaiņas skar likuma 143. pantu, kas nosaka PVN darījumus ar metāllūžņiem: apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība piemērojama darījumos ar likuma 143. panta ceturtajā daļā minētajiem metāllūžņiem neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi ir vai nav tieši saistīti ar metāllūžņu piegādi.

Likuma 49. pantā vārdi “kas nav nodokļu maksātājs” ir aizstāti ar vārdiem “kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav”, kā arī vārdi “kas nav reģistrētas” aizstāti ar “kuru pastāvīgā uzturēšanās vieta nav”.

Pēc būtības tas nozīmē: ja Eiropas Savienības (ES) pilsonis, kas ilgstoši dzīvo un strādā trešajā valstī un ir kļuvis par trešās valsts nodokļu rezidentu, iebraucot ik pa laikam ES un izbraucot atpakaļ uz trešo valsti, var saņemt PVN atmaksu, līdzīgi kā trešo valstu tūristi, kuriem šāda kārtība ir visu laiku. Protams, ES pilsonim ir jāpierāda, ka viņš ilgstoši dzīvo un strādā trešajā valstī un ir šīs valsts nodokļu rezidents.

Pārejas noteikumu 30. punktā ir precizēts, ka samazinātās PVN likmes 5% apmērā ir pagarinātas uz trim gadiem — līdz 2023. gada 31. decembrim. Ne likuma pielikums, ne nosacījumi nav mainīti — nemainīgi ir palikuši augļi, ogas un dārzeņi, uz kuriem attiecas 5% samazinātā PVN likme (tikai svaigām ogām, augļiem, dārzeņiem, kas nav termiski apstrādāti, nav saldēti, kaltēti, sālīti utt.).

Izmaiņas attiecībā uz PVN deklarācijām

2020. gada 17. decembrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 674 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””. Daļa no izmaiņām stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra, bet daļa — no 2021. gada 1. jūlija. 

No gada vidus ir izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā sagatavo, aizpilda un labo deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem ārpussavienības, savienības vai importa (IOSS) režīmā.

No 1. janvāra PVN pārskata 1. un 3. daļā ir jauns kods “M”, kas ir jālieto, ja manta tiek pirkta vai pārdota no reģistrēta PVN maksātāja, ja šīs mantas pārdošana notiek izsolē, ko organizē zvērināts tiesas izpildītājs.

PVN deklarācijā visās vietās, kur ir dalībvalstu kodi, tiek ieviests jauns — Ziemeļīrijas valsts kods XI, kas izmantojams darījumos ar precēm. 

Tāpat kā līdz šim konta numurs ir jānorāda katrā PVN deklarācijā, arī tad, ja konkrētajā PVN atmaksas periodā atmaksa neveidojas. Konts var būt ne tikai kredītiestādē, bet arī, piemēram, elektroniskās naudas ie≠stādē vai elektroniskās naudas konts.

Jauna likme — 0%

Ar grozījumiem PVN likumā, kas Saeimā pieņemti 2021. gada 7. janvārī, bet stājās spēkā 9. janvārī, ir ieviesta jauna samazinātā PVN likme 0% apmērā. Tā ir noteikta Covid–19 vakcīnām, in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādei, kas ar atbilstošiem ES tiesību aktiem ir atzītas ES, un ar šīm ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai iekšzemē. Jaunā likme ir spēkā no 2020. gada 25. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma izmaiņas

Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī
Ilustrācija: © polesnoy – stock.adobe.com

VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā inspektore Oksana Hvaleja skaidroja, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma izmaiņas, kas tika pieņemtas Saeimā 30. novembrī, stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. 

Grozījumu mērķis: 

  • noapaļot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli motocikliem, tricikliem un kvadricikliem;
  • līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kg transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību;
  • noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim;
  • precizēt kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību:
  • no 2021. gada ir jāpiemēro jauns transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķins kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3500 kg līdz 12 000 kg, ņemot vērā dzinēja izmešu līmeni saskaņā ar EURO standartu;
  • no 2021. gada ir jāpiemēro jauns transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķins transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 12 000 kg, ņemot vērā asu skaitu un dzinēja izmešu līmeni saskaņā ar EURO standartu;
  • no 2021. gada ir jāpiemēro jauns transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķins seglu vilcējiem, ņemot vērā asu skaitu un dzinēja izmešu līmeni saskaņā ar EURO standartu;
  • noteikt jaunu kārtību ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai;
  • indeksēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017. gada;
  • noteikt atsevišķu nodokļa likmi uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus.

Noapaļots nodoklis

Noapaļots transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis motocikliem, tricikliem un kvadricikliem. TEN par šādu motociklu, triciklu un kvadriciklu, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra, maksā atbilstoši tā motora tilpumam kubikcentimetros (cm3) šādā apmērā:

  • līdz 500 cm3 — 18 eiro;
  • no 501 līdz 1000 cm3 — 36 eiro;
  • no 1001 līdz 1500 cm3 — 54 eiro;
  • virs 1500 cm3 — 72 eiro.

TEN par pārējiem motocikliem, tricikliem un kvadricikliem ir 36 eiro.

Līdzsvaro likmes

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums no 2021. gada 1. janvāra līdzsvaro vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem (kg) TEN likmes un to aprēķināšanas kārtību. 

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par tādu vieglo automobili vai kravas automobili ar pilnu masu līdz 3500 kg un kas ir reģistrēts pēc 2020. gada 31. decembra, ir aprēķināts no 0 līdz 756 eiro apmērā atkarībā no radītā CO2 izmešu daudzuma uz vienu kilometru (km) atbilstoši pasaulē saskaņotai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai. 

Par kravas transporta līdzekli, kas ir reģistrēts pēc 2011. gada 31. decembra un kura pilna masa ir mazāka par 3500 kg, kā arī ja vieglais auto ir reģistrēts pēc 2008. gada 31. decembra un tā masa ir līdz 3500 kg, TEN ir aprēķināms no 0 līdz 756 eiro apmērā, un to rēķina atkarībā no radītā CO2 izmešu daudzumu uz vienu km saskaņā ar Eiropas jaunā braukšanas cikla metodi.

Savukārt TEN likme par vieglo vai kravas auto, kas ir reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra, ir jāsummē atbilstoši auto pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālai jaudai.

Autobusi un kravas auto

Ar likuma grozījumiem noteikta autobusu un kravas auto TEN aprēķināšanas kārtība atbilstoši to dzinēju izmešu līmenim. 

Precizēta kravas automobiļu TEN aprēķināšanas kārtība no 2021. gada:

  • kravas transportam no 3500 kg līdz 12 000 kg rēķina TEN, ņemot vērā dzinēja izmešu līmeni saskaņā ar EURO standartu;
  • transportam virs 12 000 kg TEN aprēķina, ņemot vērā asu skaitu un dzinēju izmešu līmeni saskaņā ar EURO standartu.

Precīzas likmes ir noteiktas likuma 1. pielikumā.

No 2021. gada ir ievests jauns TEN likmju aprēķins seglu vilcējiem, ņemot vērā asu skaitu un dzinēju izmešu līmeni saskaņā ar EURO standartu. Likmes ir noteiktas likuma 4. pielikumā.

Ja auto reģistrēts ārvalstīs

No 2021. gada ir noteikta jauna kārtība ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa TEN samaksai. 

Līdz šim bija noteikts, ka TEN par ārvalstī reģistrēta autotransporta līdzekli bija jāmaksā Latvijā atbilstoši tā laika posma izmantošanai ceļu satiksmē.

TEN par ārvalstī reģistrēta M1 vai N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē maksā atbilstoši kārtībai, kas noteikta attiecībā uz Latvijā reģistrētu transportlīdzekli, nosakot likmi saskaņā ar šādu formulu:

TEN = TEN gadam × 1/12 × paredzētais to mēnešu skaits, kuros ārvalstī reģistrēts M1 vai N1 kategorijas automobilis tiks izmantots ceļu satiksmē Latvijā. 

Likme uzņēmumu vieglajiem auto

Ar likuma grozījumiem indeksētas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes, ņemot vērā inflācijas pieauguma tempu no 2017. gada.

Noteikta atsevišķa UVTN likme uzņēmuma vieglajiem auto, kuru motora tilpums pārsniedz 3000 cm3.

UVTN par transportlīdzekli, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra, maksā atbilstoši tā motora tilpumam šādā apmērā:

  • līdz 2000 cm3 — 31 eiro mēnesī;
  • no 2001 cm3 līdz 2500 cm3 — 49 eiro mēnesī;
  • no 2501 cm3 līdz 3000 cm3 — 66 eiro mēnesī.

Jāievēro, ka ir ieviesta jauna UVTN likme tiem uzņēmumu vieglajiem auto, kuru motora tilpums pārsniedz 3000 cm3: 82 eiro mēnesī.

Pārējiem transportlīdzekļiem UVTN likme ir 46 eiro mēnesī.

Precizēti pielikumi

Jāuzsver, ka ar likuma grozījumiem ir precizēti pirmie trīs pielikumi un likums papildināts ar 4. pielikumu, kur ir noteiktas TEN likmes par seglu vilcējiem atkarībā no asu skaita un dzinēja izmešu līmeņa.

1. pielikumā precizētas TEN likmes par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 12 000 kg (izņemot seglu vilcējus) atkarībā no asu skaita un dzinēja izmešu līmeņa.

2. pielikumā precizētas TEN likmes par divasu, trīsasu un vairāk asu piekabēm atkarībā no šo piekabju asu skaita, pilnas masas un šīs piekabes velkošo kravas automobiļu pilnas masas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida (pneimatiskais vai mehāniskais atsperojums). 

3. pielikumā precizētas TEN likmes par divasu, trīsasu un vairāk asu puspiekabēm atkarībā no šo puspiekabju asu skaita, pilnas masas un šīs puspiekabes velkošo seglu vilcēju pašmasas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida (pneimatiskais vai mehāniskais atsperojums).

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī
Ilustrācija: © polesnoy – stock.adobe.com

Izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā Saeima pieņēma 2020. gada 23. novembrī, tās ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina skaidro, ka bija divi galvenie iemesli, kāpēc bija nepieciešams paaugstināt dabas resursu nodokļa (DRN) likmes. Pirmais — Finanšu ministrijas informatīvais ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam” valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem noteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izstrādāt grozījumus DRN. 

Otrs — vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kas paredz DRN likmju paaugstināšanu. 

“Piemērojot DRN, ir jāievēro princips — maksā piesārņotājs,” skaidroja D. Kucina. “DRN likmju paaugstināšana ir viens no instrumentiem, kā ietekmēt piesārņotāju uzvedību un līdz ar to samazināt piesārņojošo vielu emisiju.”

Divreiz lielāks fiksētais maksājums

Grozījumu mērķis ir paaugstināt DRN likmes par:

  • sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu;
  • gaisa piesārņošanu;
  • par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam).

Jāatgādina, ka fiksētais nodokļa maksājums nozīmē — ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, kurās normatīvie akti nenosaka vai arī nav iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, drīkst maksāt fiksētu nodokli gadā — vienu nemainīgu summu.

DRN likmes ir pieņemtas 2006. gadā, un tajās bija noteikts fiksētais nodokļa maksājums C kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai — 50 lati, no 2014. gada, konvertējot šo summu uz eiro, attiecīgi — 71,14 eiro.

Līdz 2021. gadam šī summa nebija mainīta, un veidojās pretruna: likmes maksājumiem par piesārņojumu jomās, kurās emisijas apjoms ir nosakāms, gadu no gada ir tikušas paaugstinātas. Tas ir būtisks iemesls, kāpēc ir palielināts fiksētais nodokļa maksājums, uzsvēra D. Kucina.

Likums paredz, ka no 1. janvāra nodokļa likmes par vides piesārņošanu jeb fiksētais maksājums, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības, ir šādas:

  • 2021. gadā — 178 eiro gadā;
  • 2022. gadā — 200 eiro gadā; 
  • no 2023. gada — 250 eiro gadā.

Nodoklis — arī par kūdru

Ar grozījumiem no 2021. gada ir atcelts atbrīvojums no DRN maksājuma par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, ja par kurināmo stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās izmanto kūdru. Līdz likuma izmaiņām par kūdras izmantošanu bija noteikts atbrīvojums, bet, tā kā kūdra nav atjaunojamais energoresurss, līdzšinējais nodokļa atbrīvojums bija pretrunā mērķiem par siltumnīc≠efekta gāzu emisiju samazināšanu.

Atgādinām, ka atjaunojamie energoresursi ir vējš, ūdens, saules starojums, biomasa, zemes siltums. 

Sadzīves atkritumu apglabāšana

No 2021. gada tiek paaugstinātas likmes par sadzīves — mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanā radušos (papīrs, kartons, stikls, pārtika) — atkritumu apglabāšanu. Jāatgādina, ka 2020. gadā likme bija 50 eiro par tonnu.

Sadzīves atkritumu apglabāšanas DRN likmes:

  • 2021. gadā — 65 eiro;
  • 2022. gadā — 80 eiro;
  • 2023. gadā — 95 eiro.

Bīstamo atkritumu apglabāšana

Tāpat pakāpeniski no 60 eiro līdz 100 eiro tiek paaugstinātas likmes par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Tie ir atkritumi, kas padara tos bīstamus cilvēku veselībai vai videi. Sadzīves ķīmija, krāsvielas, elektropreces var saturēt vielas, kas klasificējas kā bīstamas.

Bīstamo atkritumu apglabāšanas likmes (2020. gadā — 60 eiro par tonnu):

  • 2021. gadā — 70 eiro;
  • 2022. gadā — 85 eiro;
  • 2023. gadā — 100 eiro.

Sadalījums budžetā

Vietējām pašvaldībām, sākot ar 2021. gadu, tiek paredzēti papildu pasākumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā — būs jānodrošina bioloģisko, tekstilatkritumu dalītā vākšana. Līdz ar to būs nepieciešami papildu ieguldījumi infrastruktūrā un iedzīvotāju informēšanas kampaņā.

No 2022. gada ir mainīts DRN maksājuma par atkritumu apglabāšanu proporcionālais sadalījums ieskaitīšanai valsts vai pašvaldības budžetā. Līdz šim gan par sadzīves, gan bīstamo atkritumu maksātais DRN 100% nonāca valsts pamatbudžetā.

2022. gadā 90% no nodokļa par sadzīves atkritumu apglabāšanu nonāks valsts pamatbudžetā, bet 2023. gadā — 85%. Attiecīgi pašvaldības budžetā 2022. un 2023. gadā nonāks 10% un 15% iekasētā DRN.

DRN par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu no 2021. gada tiks sadalīts šādi: 20% — pašvaldības, 80% — valsts budžetā.

Lielāks nodoklis par gaisa piesārņošanu

No 2021. gada triju gadu periodam ir noteiktas lielākas DRN likmes par gaisa piesārņošanu atsevišķiem piesārņojuma veidiem.

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu, eiro par tonnu

2020. 2021. 2022. 2023.
CO2 9 12 15 15
PM10 75 105 120 135
NH3/H2S 18,50 50 70 90
SO2, NO 85,37 125 140 160

SIA Ernst & Young Baltic pētījumā “Dabas resursu nodokļa likmju piemērošanas efektivitātes izvērtēšana” izvērtēja, cik efektīvas ir DRN likmes par gaisa piesārņošanu, kā arī, ņemot vērā emisijas samazināšanas mērķus līdz 2030. gadam, izstrādāja priekšlikumus nepieciešamajām likmju izmaiņām.

Līdz ar to no 2021. gada paredzēts pakāpeniski paaugstināt DRN likmes par oglekļa dioksīda, PM10 daļiņu, sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu, amonjaka (NH3), sērūdeņraža (H2S) un pārējo neorganisko savienojumu emisijām gaisā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: