0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIČeks vai kvīts, biļete...

Čeks vai kvīts, biļete…

Antons Fomiškins, IT problēmu vadītājs telekomunikāciju nozarē

Kad nodokļu un citus maksājumus var reģistrēt bez nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai ierīces? Kādi speciāli noteikumi tam ir piemērojami? Praksē nereti saskaramies ar to, ka pierastā elektroniski izdrukāta kases aparāta čeka vietā saņemam ar roku rakstītu dokumentu, ko tautā sauc par stingrās uzskaites kvīti. Šajā rakstā par to, kādos gadījumos šāda kvīts var tikt izsniegta un kādi speciāli nosacījumi tiek izvirzīti tieši šādam maksājumu apliecinošam dokumentam. Galvenais normatīvais akts, kas regulē…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Čeks, kvīts, biļete
Ilustrācija: Arvis Villa, izmantojot © Good Studio – stock.adobe.com

Antons Fomiškins, IT problēmu vadītājs telekomunikāciju nozarē
Antons Fomiškins,
IT problēmu vadītājs telekomunikāciju nozarē
Foto: Aivars Siliņš

Kad nodokļu un citus maksājumus var reģistrēt bez nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai ierīces? Kādi speciāli noteikumi tam ir piemērojami?

Praksē nereti saskaramies ar to, ka pierastā elektroniski izdrukāta kases aparāta čeka vietā saņemam ar roku rakstītu dokumentu, ko tautā sauc par stingrās uzskaites kvīti. Šajā rakstā par to, kādos gadījumos šāda kvīts var tikt izsniegta un kādi speciāli nosacījumi tiek izvirzīti tieši šādam maksājumu apliecinošam dokumentam.

Galvenais normatīvais akts, kas regulē maksājumu apliecinoša dokumenta formu, ir Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk — 96. noteikumi). Speciālu “kvīšu noteikumu” nav, kaut gan daudzi iesācēji — saimnieciskās darbības veicēji — un ar šo maksājumu apliecinošo veidu maz saskārušies profesionāļi parasti sāk meklējumus tieši ar šo atslēgvārdu kādā populārā interneta meklētājā vai pat populārajā Latvijas grāmatvežu interneta forumā. 

Gadu gaitā Latvijā ir izveidojusies normatīvā bāze, kas paredz, ka standarta kārtība visu maksājumu reģistrēšanai ir izmantot dažādas elektroniskās ierīces: kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas vai citas specializētās ierīces vai iekārtas. Tomēr jau iepriekš minētie 96. noteikumi paredz vairākus izņēmumus, kad saskarsimies ar šiem speciālajiem maksājumu reģistrēšanas dokumentiem.

Lai gan iepriekš tika runāts par kvītīm, tās nav vienīgais dokumenta veids, kas aizstāj elektroniskās ierīces izveidotu dokumentu. Tāpat arī 96. noteikumu kvītis mēdz būt divu veidu. Kopumā šajā rakstā aplūkosim: 

  1. numurētas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētas kvītis; 
  2. elektroniski sagatavotu kvīti ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ģenerētu numuru; 
  3. numurētas VID reģistrētas biļetes. 

Tātad līdzās plaši lietotām un dzirdētām kvītīm šie paši MK noteikumi regulē arī praksē retāk sastopamos maksājumu apliecinošos dokumentus — biļetes. Svarīga piebilde par biļetēm: ļoti bieži teātros vai kinoteātros autors ir saskāries ar to, ka līdz ar “biļeti” tam iedod arī EKA čeku, tātad acīmredzami, ka šī biļete nav kā maksājumu apliecinošais dokuments, bet gan tikai ieejas karte konkrētā pasākuma norises vietā. Šī būtu arī svarīga piebilde, ja ir vēlme ar šādu dokumentu piedalīties Čeku loterijā, ko jau vairāk nekā gadu valsts rīko ēnu ekonomikas apkarošanai. Čeku loterijai būtu iesniedzams tikai tāds dokuments, kas atbilst šeit iztirzājamajiem 96. noteikumiem, iepriekš minētās ieejas kartes neder.

Rakstā aplūkotais pakārtots 96. noteikumu struktūrai, un, lai pareizi piemērotu šos noteikumus, ir jāizlasa šie noteikumi vai šis raksts, kā sākotnējās formālās prasības pret kvīti vai biļeti, tā arī nobeigumā esošās izņēmuma stāvokli noteicošās prasības no 82. punkta.

Tātad viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem kvīšu vai biļešu izmantošanai ir to reģistrācija VID. Normatīvais ietvars joprojām paredz divas iespējas, kā reģistrēties: gan iesniedzot atsevišķu iesniegumu (tātad, prezumējams, arī klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā), gan arī plaši izmantojamajā EDS. Izmantojot pirmo veidu, iesniegums iesniedzams divos eksemplāros, bet EDS nepieciešamie dokumenti, ja iesniedzami no veidlapas, atrodami dokumentu grupā “Darījumu apliecinošie dokumenti”. Tāpat, par nožēlu, EDS kvīšu vai biļešu reģistrācijas iesniegumi nav iesniedzami no faila, jo arī VID mājaslapā nav publicēts attiecīgais elektronisko dokumentu formāts ar tā XSD shēmu.

Reģistrējot kvītis vai biļetes, jau jābūt zināmām atbildēm, ar ko aizpildīt noteikumos pieprasītos reģistrācijas datus. Abiem dokumentu veidiem reģistrācijas laikā tiek izvirzītas vienādas prasības, ka jānorāda (kaut gan EDS daudzus laukus jau ielasa automātiski):

  • nodokļu maksātāja nosaukums (fiziskai personai — vārds, uzvārds);
  • nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai — VID piešķirtais ar PVN apliekamās personas numurs);
  • juridiskā adrese (fiziskai personai — deklarētā dzīvesvieta);
  • grāmatiņā esošo kvīšu vai biļešu skaits, sērija un numuri (no — līdz);
  • kvīšu vai biļešu reģistrācijas datums VID.

Biļetēm papildus jānorāda vienas biļetes cena un grāmatiņā esošo biļešu vērtības kopsumma.

Iepriekšējā uzskaitījumā tiešām ir lietota novecojusi terminoloģija, kā “ar PVN apliekama persona”, nevis mūsdienu jau gandrīz astoņus gadus spēkā esošajam PVN likumam atbilstoša, jo tāda arī ir lietota 96. noteikumos.

Speciāli veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un pasta komersantiem ar nesenajiem grozījumiem ir ieviesta arī sevišķā kārtība, ka kvīšu numuri var tikt ģenerēti arī VID EDS. Ja lasītājs darbojas šajās jomās, kvītis izsniedz elektroniski un izvēlas šādus numurus, tad arī jānodrošina papildus kontrolsummas aprēķina algoritms, kurš ir pārbaudāms un atkārtojams (plašāk šo kontrolsummu apskata MK 11.02.2014. noteikumi Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”).

VID nereģistrē jaunas kvītis vai biļetes, ja nav iesniegts pārskats par reģistrēto kvīšu vai reģistrēto biļešu izlietojumu par iepriekšējo periodu. Jautājumu par šo pārskatu izskatīsim raksta nobeiguma daļā.

Parasti papīra dokumenta formā izrakstāmās kā kvītis, tā arī biļetes tiek brošētas grāmatiņās, tomēr tā vairs nav obligāta prasība. Ja kvītis vai biļetes tomēr tiek sabrošētas grāmatiņās, tad uz tādas grāmatiņas vāka parādās jau jauns rekvizīts, ka “reģistrāciju ar parakstu un zīmogu apliecina Valsts ieņēmumu dienesta atbildīgā amatpersona vai nodokļu maksātāja atbildīgā persona, ja grāmatiņās brošētās biļetes reģistrētas, izmantojot VID EDS”. Tāpat vairs nav obligāta prasība pēc noteikta skaita dokumentu brošēšanas grāmatiņā, līdzīgi tam kā agrāk bija spēkā imperatīvā norma par to, ka vienā grāmatiņā ir jābūt 100 biļetēm.

Uz vāka arī bieži lieto formulu, kas arī vēsturiski kādreiz bija noteikta kā vienīgā pareizā: “Kvītis/Biļetes ___ gab. [ar cenu EUR ___, kopsummā par EUR ___], sērija Nr.___ no ___ līdz ___ reģistrētas ___. gada ______.” Ja brošējuma nav, tad ikvienā kvītī un biļetē jānorāda reģistrācijas datums VID.

Par tehniskajām prasībām kvītīm un biļetēm ir jāmin arī tas, ka kvītis tiek noformētas trijos eksemplāros, bet biļetes tikai vienā eksemplārā.

Kvīts parasti sadalās trīs eksemplāros:

  • pirmais eksemplārs — tiek izsniegts pircējam vai pakalpojuma saņēmējam;
  • otrais eksemplārs — paliek pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam;
  • trešais eksemplārs — paliek vai nu brošētajā grāmatiņā, vai katra ceturkšņa beigās (vai agrāk, pēc nepieciešamības) tiek sabrošēts kopā ar citiem līdzīgiem dokumentiem.

Praksē bieži kvītis tiek izveidotas kā paškopējošu dokumentu bloks, tomēr tā nav obligāta prasība. Tāpat normatīvajā aktā nav atrunāts papīra formāts, kādā noformējama kvīts. Ir redzētas kā tik mazas kvītis kā A7 formāta lapas, tā arī A5 formāta lapa. Neviens normatīvais akts neaizliegtu arī izmantot A4 formātu, tomēr jautājums ir par lietderību un šādas kvīts lietošanas ērtību. Neskatoties uz kvīšu noformēšanas īpatnībām, biļetēm izvirza citādas prasības.

Biļetes

Pēc iepriekš apskatītajām prasībām kvītīm un to eksemplāriem biļetēm ir šķietami vieglākas prasības, jo tās, kā iepriekš minēts, sastāv no viena eksemplāra, bet divām daļām: noplēšamās daļas un pasakņa. Praksē ir sastopamas biļetes visvisādos formātos, un kultūras iestādēs vēsturiski satur arī tā saucamo kontroles pasakni, kuru noplēš pie ieejas pasākumā. Tomēr šis ir tikai papildu rekvizīts, kas nav obligāts (turpmāk vēl par visiem obligātajiem rekvizītiem). Kā maksājumu apliecinoša dokumenta pasaknis ir saprotama tāda daļa no biļetes, kas satur biļetes numuru, pārdošanas datumu un citu nepieciešamo informāciju pie jau vairākkārtīgi minētā brošēšanas nosacījuma. Ja biļetes nav brošētas, tad vēl papildus pasaknī jānorāda, kad attiecīgais biļetes numurs reģistrēts VID, biļetes cena vai kopējā summa (īpaši, ja darījums ir apliekams ar PVN).

Obligātie rekvizīti

Tagad nonākam pie obligātajiem rekvizītiem, kas ir ikvienā pareizi noformētā kvītī vai biļetē:

  • numurs;
  • preču pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vai biļetes pārdevēja vai pasākuma organizētāja nosaukums (fiziskai personai — vārds, uzvārds);
  • nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar PVN apliekamai personai — VID piešķirtais ar PVN apliekamās personas numurs) un 
  • juridiskā adrese (fiziskai personai — deklarētā dzīvesvieta vai noteiktos gadījumos — prakses vieta);
  • darījuma kopējā summa (skaitļiem un vārdiem);
  • maksājumu apliecinošā dokumenta (kvīts vai biļetes) numura reģistrēšanas datums Valsts ieņēmumu dienestā, ja nav brošētas grāmatiņās;
  • pārdotās preces vai sniegtā pakalpojuma nosaukums un veids;
  • PVN likme un summa, ja darījums apliekams ar PVN;
  • darījuma kopējā summa;
  • jebkāda cita nepieciešamā papildu informācija.

Tikai kvītīs savukārt ir:

  • izrakstīšanas datums;
  • preču pircēja vai pakalpojuma saņēmēja nosaukums (fiziskai personai — vārds, uzvārds), 
  • nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar PVN apliekamai personai — Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar PVN apliekamās personas numurs) un
  • juridiskā adrese (fiziskai personai — deklarētā dzīvesvieta). Tiesa, jāatzīmē, ka pastāv speciālā tiesību norma, ka ir pieļaujams nenorādīt iepriekšminētos pircēja datus, ja tas neveic saimniecisko darbību un nepieprasa norādīt pēc tās pieprasījuma;
  • pārdotās preces daudzums vai sniegtā pakalpojuma apjoms, cena un vērtība (biļetē būs tikai vienas biļetes cena);
  • piešķirtās atlaides, ja tādas ir;
  • preču pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja paraksts. Šī rekvizīta aizstāšanas prasības elektroniskajā laikmetā gan ir specifiskas un ļoti jāskata kontekstā ar likuma “Par grāmatvedību” 7.1 panta prasībām — elektroniski sagatavotajā reģistrētajā kvītī šo rekvizītu norāda atbilstoši prasībām par dokumentos norādāmajām kontrolsummām, kuras noteiktas normatīvajā aktā par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām (šī raksta rakstīšanas laikā — MK 11.02.2014. noteikumi Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”).

Vispārējās prasības

Kopumā 96. noteikumi izvirza speciālas prasības ne tikai paraksta aizstāšanai, bet arī vairākiem citiem kvīšu rekvizītiem. Šīs prasības (speciālās prasības) noteikti būs arī tiesību normu hierarhijā augstākas pār jebkura dokumenta izstrādes un noformēšanas pamatprasībām (vispārējām prasībām) — MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”.

Numurs — tiek veidots ar diviem latīņu alfabēta burtiem, apzīmēta sērija un ne vairāk kā sešu zīmju kārtas numerācija. Praksē ir redzētas gan kvītis tikai, neskaitot sēriju, ar piecu ciparu numerāciju, gan arī ar sēriju, kas satur burtu O, kurš konkrētajā fontā gandrīz neatšķiras no cipara 0.

Izrakstīšanas datums — datumā mēneša nosaukums obligāti rakstāms vārdiem. Iepriekš minētā dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība paredz divus veidus: tekstuālo un skaitlisko veidu. Ja apskata abas tiesību normas kopsakarā, tad paliek, ka kvītij drīkst būt tikai viens veids — tekstuālais: “Secīgi raksta gada kārtas skaitli ar arābu cipariem, tad vārdu “gada”, mēneša dienas kārtas skaitli ar arābu cipariem un mēneša nosaukumu.” Praksē gan ir nācies saskarties ar kvītīm, kurās datuma vietā iespiež spiedogu ar pavisam jocīgu formātu “01 –DEC– 2020”. Vai šāds mēnesis ir uzrakstīts vārdiem — tā ir atsevišķa diskusija lietvežiem. Tāpat par gadījumiem no prakses — visai bieži kvīšu rakstītāji datumu mēdz norādīt ar romiešu cipariem. Šis, pēc autora domām, gan būtu aplams un neatbilstošs datuma pieraksts.

Pakalpojumu sniedzēja — fiziskās personas — deklarētās dzīvesvietas aizstāšana ar prakses vietas norādīšanu. Praksē šis ticis novērots notāriem un ģimenes ārstiem, tomēr speciālās tiesību normas šiem gadījumiem ir pietiekami dziļi noslēptas vēl dziļākos normatīvo aktu labirintos.

Kopējā summa — norādāma kā skaitļiem, tā arī vārdiem. Praksē ļoti bieži ar “summa vārdiem” saprot tikai daļēju pierakstu, kad valūtas decimāldaļas tiek tomēr norādītas ar cipariem, piemēram, “desmit euro un 42 centi”. Pēdējos gados autoram nav nācies saskarties ar pilnu pierakstu “desmit euro un četrdesmit divi centi”. Tāpat autoram liekas svarīgi atgādināt, ka eiro nosaukums jebkuros dokumentos rakstāms kā “euro” un datorrakstā pie tehniskām iespējām arī slīprakstā. “Eiro” ir runājams tikai “tautas valodā”, bet ne lietišķajos rakstos. Arī vēl viena svarīga piebilde pie šī rekvizīta pareizrakstības būtu minama, kuros gadījumos aiz centiem rakstāms “centi” vai kuros gadījumos “centu”. Lielākajā daļā gadījumu, no valodas normām skatoties, ir pieļaujams rakstīt “centi”, tomēr, lai uzsvērtu centu daudzuma “apaļumu”, ja centu skaits dalās ar 10, tad rakstāms būtu arī “centu”. Atcerēsimies, kā bija rakstīts uz atjaunotā Latvijas lata santīmu monētām: “pieci santīmi”, bet “desmit santīmu”.

Tāpat 96. noteikumos pastāv trīs īpaši specifiskas prasības, kas tiek izvirzītas elektroniski sagatavotajām kvītīm. Pirmā — pie tehniskām iespējām — šādu kvīti nosūta uz darījumu partnera norādīto elektroniskās saziņas līdzekli. Praksē parasti kalpo šīs tiesību normas otrā daļa: “Elektroniski sagatavotu reģistrēto kvīti izsniedz darījumu partnerim elektroniski sagatavotās reģistrētās kvīts izdrukātu kopiju papīra formā.” Otrā svarīgā prasība — šādas kvītis uzglabā elektroniskā formātā datubāzē, nodrošinot, ka tās netiek mainītas (labotas) un dzēstas (iznīcinātas). Tātad jebkuram izstrādātājam būs speciāli jāpārdomā, kā sadalīt lietotāju tiesības un pienākumus uz datubāzes tabulu, kurā tad arī glabāsies kvītis. Trešā vissvarīgākā prasība minēta 96. noteikumu 75.3 punktā: “Elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu glabāšanas laiks ir trīs gadi. Nodokļu maksātājs, izmantojot VID EDS, informē VID par elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu datubāzes fizisko atrašanās vietu. Nodokļu maksātājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieprasījuma nodrošina piekļuvi elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu datiem. Nodokļu maksātājs informāciju par elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu datu glabāšanas vietu VID sniedz triju darbdienu laikā pēc datu glabāšanas uzsākšanas un, ja tiek mainīta datu glabāšanas vieta, triju darbdienu laikā pēc datu glabāšanas vietas maiņas.” Šīs būtu ļoti svarīgas prasības, plānojot datubāzes un pārējās IT infrastruktūras ģeogrāfisko sadalījumu.

Informācijas sniegšana VID

Kad beidzot esam tikuši pāri tehniskajām un vispārējām organizatoriskajām prasībām par kvītīm un biļetēm, paliek ne mazāk svarīgā daļa par to, ka pēc kvīšu reģistrācijas ir jāsniedz arī informatīvais pārskats VID ik ceturksni par katru kalendāra gada ceturksni līdz nākamā mēneša 25. datumam. Šāds pārskats ir jāiesniedz, ja ir izlietota vismaz viena kvīts vai biļete, kas reģistrēta VID. Kvītīm un biļetēm VID EDS ir paredzēti divi dažādi pārskati grupā “Darījumu apliecinošie dokumenti”. Tas ir saistīts ar nedaudz atšķirīgām prasībām kvīšu vai biļešu pārskatam. Tātad pārskatā ir jāgatavojas iesniegt šādas ziņas VID:

  • pārskata periods;
  • nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai — reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā);
  • nodokļu maksātāja nosaukums (fiziskai personai — vārds, uzvārds);
  • izlietojuma un anulējuma statuss (“I” kā izlietots, “A” kā anulēts);
  • reģistrēšanas datums VID, 
  • sērija, numuri (no — līdz);
  • izlietojumu skaits;
  • tikai kvītīm — darījumu summa, kas norādīta izlietotajās un anulētajās kvītīs, vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem papildus vēl par katru kvīti jānorāda informācija par elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīti atbilstoši rekvizītiem, kuri apskatīti iepriekš vai noteikti 96. noteikumu 71. punktā;
  • nodokļu maksātāja amatpersonas amats, vārds, uzvārds un tālruņa numurs;
  • pārskata sagatavošanas datums.

Pēc tam kad esam iepazinušies ar priekšnoteikumiem darbam ar kvītīm vai biļetēm, kā arī ar veselu gūzmu tehnisko prasību šāda veida attaisnojuma dokumentiem, ir jāapskata, kad šāda veida dokuments var tikt izsniegts. 

Iesniegšanas datums

Iepriekš šādus noteikumus regulēja speciāli VID rīkojumi, tāpēc joprojām daudzās tipogrāfiski iespiestajās kvītīs ir palicis rekvizīts “Atļauts veikt darījumus, neizmantojot EKA, pēc ___.___.______. VID rīkojuma Nr. ____”. Šāds rekvizīts būtu aizstājams ar atsauci uz 96. noteikumiem un atbilstošo 82.–85. punkta apakšpunktu. Svarīgākās un populārākās atsauces autora ieskatā būtu dotas tālāk, tomēr lasītājam iesakām izlasīt pilnu MK noteikumu tekstu. 

Kādu dokumentu izsniegt*

82. Nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus,
kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas šādos gadījumos:

82.1. darījumu apliecinot (..) noformētu reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma:

82.1.1. par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem;

82.1.2. par pašu iegūtu vai ražotu preču pārdošanu to ražošanas vietā (izņemot ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas) vai piegādi pircējiem uz vietas, vai šo preču remontu;

82.1.3. par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas;

82.1.4. ja nodokļu maksātājs ir persona, kura nav reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, — par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības), tirgū un ielu tirdzniecības vietās pārdotajām precēm mazumtirdzniecībā;

82.1.5. ja nodokļu maksātājs ir persona, kura reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, — par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības), tirgū un ielu tirdzniecības vietās pārdotajām pašu iegūtām vai ražotām precēm mazumtirdzniecībā;

82.1.10. par biedrību, nodibinājumu, reliģisko organizāciju un politisko organizāciju (partiju) saņemtajiem ziedojumiem;

82.1.12. par ēdināšanas pakalpojumiem izglītības iestādēs. Ja samaksa tiek saņemta avansā saskaņā ar skolēnu sarakstu, kvīti izsniedz personai, kas veic maksājumu;

82.1.15. ja nodokļu maksātājs ir patentmaksas maksātājs;

82.3.4. par autostāvvietu pakalpojumiem ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības);

82.3.5. par maksas tualešu pakalpojumiem.

82.1 Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, (..), darījumu apliecinot ar elektroniski sagatavotu reģistrēto kvīti, kuras numurs ir saņemts VID EDS.

84. Kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot:

84.6. personas par starptautiskajiem pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem ar autotransportu, samaksu saņemot transportlīdzeklī un izsniedzot biļeti, kas noformēta normatīvajos aktos par pasažieru pārvadāšanu noteiktajā kārtībā;

84.7. personas par dzelzceļa pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem, samaksu saņemot transportlīdzeklī vai biļešu tirdzniecības vietā un izsniedzot biļeti vai par maksu pārvadājamās bagāžas kvīti normatīvajos aktos par dzelzceļa pārvadājumiem noteiktajā kārtībā;

84.12. personas, kuras vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, saņemot samaksu par darījumiem ar maksājumu kartēm un noformējot attiecīgu preču piegādes dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (..)

* Autors ir speciāli izlaidis atsauces, piemēram, uz dažām valsts aģentūrām un iestādēm, kā Nacionālā bibliotēka, “Latvijas pasts”, Ceļu satiksmes drošības direkcija utt.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: