0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASJURIDISKIE PADOMICik bieži kapitālsabiedrība var lemt par dividenžu izmaksu?

Cik bieži kapitālsabiedrība var lemt par dividenžu izmaksu?

Pēdējo nedēļu laikā izskanējusī informācija par dividenžu izmaksu un tālākām darbībām ar tām, saasinājusi sabiedrības uzmanību uz šo ienākumu gūšanas veidu. Tāpēc vērts atgādināt par dividenžu izmaksas regulējumu.Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā zvērināta advokāte Ieva Tillere-Tilnere, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece, atgādina, ka būtu jāņem vērā  tiesiskais regulējums attiecībā uz peļņas sadali. Rakstā viņa akcentē tos likuma noteikumus, kas valdei un dalībniekiem ir jāievēro, lemjot par dividenžu izmaksu.Sabiedrības dalībniekam (akcionāram) piederošā daļa dod dalībniekam (akcionāram) tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā (Komerclikuma 186. panta 3. punkts). Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

dividendesPēdējo nedēļu laikā izskanējusī informācija par dividenžu izmaksu un tālākām darbībām ar tām, saasinājusi sabiedrības uzmanību uz šo ienākumu gūšanas veidu. Tāpēc vērts atgādināt par dividenžu izmaksas regulējumu.

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā zvērināta advokāte Ieva Tillere-Tilnere, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītājas vietniece, atgādina, ka būtu jāņem vērā  tiesiskais regulējums attiecībā uz peļņas sadali. Rakstā viņa akcentē tos likuma noteikumus, kas valdei un dalībniekiem ir jāievēro, lemjot par dividenžu izmaksu.

Sabiedrības dalībniekam (akcionāram) piederošā daļa dod dalībniekam (akcionāram) tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā (Komerclikuma 186. panta 3. punkts). Dividendes nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu, un tās tiek izmaksātas naudā proporcionāli dalībniekam piederošo daļu nominālvērtībai. Līdz ar to ir ļoti būtiski, lai dalībnieku reģistrā tiktu laikus atspoguļots aktuālais daļu īpašumtiesību statuss un, gadījumā ja daļas tiek pārdotas vai citādi atsavinātas (piemēram, uzdāvinātas), par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts. Kamēr jaunais daļu īpašnieks nav ierakstīts dalībnieku reģistrā, tas nevar iegūt dalībnieka tiesības, tajā skaitā saņemt dividendes. Tāpat saskaņā ar likumu tiesības uz dividendēm nav sabiedrības iepriekšējiem dalībniekiem, pat ja dividendes tiek izmaksātas par laika periodu, kurā tiem piederēja sabiedrības daļas un sabiedrības komercdarbība bija to kontrolē, kā arī gadījumos, ja sabiedrībai ir izveidojusies nesadalītā peļņa, kas līdz daļu pārdošanai nav izmaksāta dividendēs. Daļu pārdošanas gadījumos minētais ir jāņem vērā, nosakot pārdošanas cenu.

Dividendes tiek aprēķinātas un izmaksātas par pilnībā apmaksātām sabiedrības daļām, un tās nedrīkst izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Dalībnieku sapulce lemj par peļņas sadali un dividenžu izmaksu pēc gada pārskata apstiprināšanas.

Pēc grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, vairs nepastāv ierobežojums tam, cik bieži dalībnieku sapulce var lemt par sabiedrības peļņas sadali. Atbilstoši Komerclikuma 180. panta 6. punktam, ja sabiedrībai ir ar gada pārskatu apstiprināta nesadalītā peļņa, dalībnieki jebkurā brīdī var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Tas nozīmē, ka sabiedrības dalībnieki lēmumus par nesadalītās peļņas vai tās daļas izmaksu dividendēs var pieņemt vairākkārtīgi pārskata gada laikā, kamēr vien sabiedrībai ir nesadalīta iepriekšējā gada pārskatā apstiprināta peļņa un nepastāv citi ierobežojumi dividenžu izmaksai. Līdz ar to sabiedrības valde var izvērtēt sabiedrības finanšu situāciju un, ja nepieciešams, ierosināt atlikt jautājumu par peļņas sadali, jo dalībniekiem nav jāpieņem lēmums par peļņas sadali vienlaikus  ar gada pārskata apstiprināšanu – to iespējams izdarīt ar atsevišķu lēmumu brīdī, kad sabiedrības finanšu stāvoklis un naudas plūsma to pieļauj.

Jānorāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem nodokļu sfēru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem fizisko personu saņemtās dividendes kā ienākums no kapitāla ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā. Par šāda ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad ienākums ir aprēķināts, t.i., pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu. Līdz ar to fiziskajām personām rodas pienākums deklarēt gūto ienākumu un nomaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli pēc lēmuma par dividenžu sadali pieņemšanas neatkarīgi no tā, vai faktiski dividendes tiek izmaksātas vai ne. Juridiskajām personām piekrītošās dividendes ar nodokli apliktas netiek. Gadījumā ja dividendes tiek izmaksātas juridiskajām vai fiziskajām personām, kas atrodas vai ir nodibinātas, vai izveidotas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu zonās, ir jāietur uzņēmuma ienākuma nodoklis 15% apmērā, bet, izmaksājot ārkārtas dividendes, – 30% apmērā.  Ieturējums izdarāms un ieskaitāms valsts budžetā veicot attiecīgo dividenžu izmaksu.

Visu rakstu, kurā apskatīti arī tādi jautājumi kā lēmuma pieņemšana par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu izmaksu un ārkārtas dividenžu izmaksu lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā. Abonentiem iespēja lasīt arī žurnāla numuru elektronisko arhīvu.

Vairāk informācijas www.juridiskiepadomi.lv.

Abonēt tiešsaistē šeit.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: