0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESNoteikts lombardu un patērētāju kreditētāju pamatkapitāls

Noteikts lombardu un patērētāju kreditētāju pamatkapitāls

Saeima 8.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nosakot, ka patērētāja kreditēšanas uzņēmumiem apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 300 000 latu, informē Saeimas Preses dienests. Kapitālsabiedrībai, kura sniedz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu, līdz speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma iesniegšanai, bet ne vēlāk kā līdz šī gada 1.novembrim jānodrošina, lai pamatkapitāls sasniedz vismaz 300 tūkstošus latu. Minimālā apmaksātā pamatkapitāla apmēra noteikšana veicinās ilgtermiņā stabila un patērētājiem uzticama nebanku kreditēšanas tirgus izveidi, aizsargājot patērētājus no kredītu devējiem, kuriem tirgū ir tikai īstermiņa darbības mērķi, norāda likumprojekta autori. Šī prasība neattieksies uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzējiem, kas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeima 8.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nosakot, ka patērētāja kreditēšanas uzņēmumiem apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 300 000 latu, informē Saeimas Preses dienests. Kapitālsabiedrībai, kura sniedz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu, līdz speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma iesniegšanai, bet ne vēlāk kā līdz šī gada 1.novembrim jānodrošina, lai pamatkapitāls sasniedz vismaz 300 tūkstošus latu. Minimālā apmaksātā pamatkapitāla apmēra noteikšana veicinās ilgtermiņā stabila un patērētājiem uzticama nebanku kreditēšanas tirgus izveidi, aizsargājot patērētājus no kredītu devējiem, kuriem tirgū ir tikai īstermiņa darbības mērķi, norāda likumprojekta autori. Šī prasība neattieksies uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzējiem, kas piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu. Tāpat prasība neattieksies uz komersantiem, kuri saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču vai pakalpojumu iegādei piedāvā slēgt tikai tādus patērētāja kreditēšanas līgumus, saskaņā ar kuriem netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi. Likumā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.maijam sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par patērētāju kreditēšanu, kurā nosaka to kapitālsabiedrību apmaksājamā pamatkapitāla minimālo lielumu, kuras sniedz patērētāja kreditēšanas pakalpojumus. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.