D. Reizniece-Ozola: Nodokļu reforma nākusi par labu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušā gada nogalē izplatītā paziņojumā vērtē, ka 2018. gadā īstenotā nodokļu reforma esot sniegusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Tās rezultātā esot samazinājies darbaspēka nodokļu slogs, paaugstināta Latvijas konkurētspēja, kā arī uzlabota uzņēmējdarbības vide. "Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pagājušā gada nogalē izplatītā paziņojumā vērtē, ka 2018. gadā īstenotā nodokļu reforma esot sniegusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Tās rezultātā esot samazinājies darbaspēka nodokļu slogs, paaugstināta Latvijas konkurētspēja, kā arī uzlabota uzņēmējdarbības vide.
"Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši ES prasībām veido 15 nodokļi, ko nosacīti varam iedalīt trīs grupās – darbaspēka nodokļi, kapitāla un īpašuma nodokļi un patēriņa un vides nodokļi. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020. gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017. gadā uz 39,1% 2020. gadā," raksta finanšu ministre.
"Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī. Lai nodrošinātu reformas pasākumu ieviešanu, vienlaikus tika īstenoti kompensējošie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt nodokļa ieņēmumus, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem. Tāpat, lai uzlabotu nodokļu nomaksu un iekasēšanu, ir ieviesta virkne ēnu ekonomikas mazināšanas un apkarošanas pasākumu.
Nodokļu reforma padara Latviju konkurētspējīgu starp pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, no 380 eiro uz 430 eiro mēnesī ir palielināta minimālā mēneša darba alga. Minimālās mēneša darba samaksas palielināšana Latvijai ļāvusi pietuvoties Igaunijas minimālās mēneša darba samaksas līmenim (500 eiro mēnesī) un apsteigt Lietuvas minimālo mēneša darba samaksu (400 eiro mēnesī). Turklāt līdz ar reformu Latvijā ir lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm," uzsver D. Reizniece-Ozola.
Tāpat ministre atgādina, ka "šogad Latvija Pasaules Bankas Doing Business 2019 reitingā saglabā augsto 19. vietu 190 valstu konkurencē. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā ES dalībvalstu vidū, kas ir par vienu pozīciju augstāk nekā iepriekšējā gadā. Tāpat Latvija saglabā 13. vietu pēc nodokļu maksāšanas rādītāja. Pēc Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksa 2018 Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū. Pēc veiksmīgas nodokļu reformas esam pakāpušies par vienu vietu – no 3. vietas 2017. gadā. Pasaules Bankas un PwC ziņojumā par nodokļu maksāšanu (Paying taxes 2018) Latvija pēc kopējā nodokļu apmēra ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu vidū ir ierindota 12. vietā, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm (Lietuvai – 19. vieta, Igaunijai – 24. vieta). Turklāt Latvija ir saglabājusi augsto 3. vietu, būtiski apsteidzot kaimiņus (Lietuvai 22. vieta, Igaunijai 6. vieta) pēc kopējā nodokļu maksājumu skaita".
Par sekmīgu nodokļu reformas ieviešanu liecinot arī "nodokļu ieņēmumu izpilde, kas 2018. gada 11 mēnešos sasniedza 100,5%. Nodokļu ieņēmumi ir sasnieguši augstu pieauguma tempu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugot par 8,4%. Tiek prognozēts, ka, noslēdzoties 2018. gadam, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde saglabās pozitīvu tendenci, pārsniedzot plānotos apmērus".
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.