Darba devēji saredz, kā atveseļot ekonomiku ar ES fondu finansējuma palīdzību

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijainformācijas

(0)
LDDK
Foto: LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādi un ES fondu iekšējām pārdalēm COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai pēc krīzes noritētu veiksmīga ekonomikas atveseļošanās, prioritāri jānodrošina veselības aizsardzības sistēmas un infekcijas prevencijas pasākumi strādājošajiem, jāizveido uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta sistēma. Pats būtiskākais uzdevums ir nodrošināt sociālo mieru. Tādēļ  mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas un nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību un tautsaimniecības attīstību.”

Kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019.gada nogalē – pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo – ne vairāk par 5 000 (situācija 2018.gadā).

Nekavējoties ir jāsniedz atbalsts strādājošajiem uzņēmumos veselības drošības aizsardzības pasākumu ieviešanai: finansiālais atbalsts individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, dezinfekcijas līdzekļiem, drošības aprīkojumam kā dezinfekcijas sieti un aizsardzības stikli, kā arī jānodrošina pēc pieprasījuma konsultācijas uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm par aizsardzības līdzekļu un pasākumu atbilstošu izmantošanu praksē.

Jau šobrīd jāstrādā pie mērķtiecīgas nodarbinātības politikas, kas risinātu bezdarba jautājumus gan atlaistajiem darbiniekiem, gan personām, kuras atrodas dīkstāvē. LDDK kā vienu no risinājumiem piedāvā īslaicīgu bezdarba sistēmas ieviešanu. Tāpat laikus jānodrošina dažādi pārkvalifikācijas un kvalifikācijas pilnveides pasākumi, lai sagatavotu uzņēmumu profilam un attīstības vajadzībām nepieciešamo darbaspēku.

Darba devēji uzsver, ka ir nepieciešama piekļuve apgrozāmajiem līdzekļiem un tādēļ ir nepieciešams atvieglot nosacījumus grantu un aizdevumu saņemšanai, lai uzņēmumu modernizēšanai un attīstībai atbalstu varētu saņemt plašāks komersantu loks. 

Savukārt, ar valsts pasūtījumiem un publiskās infrastruktūras projektiem jāveicina ekonomiskā aktivitāte, jārada pieprasījums uzņēmējdarbības un nodarbinātības infrastruktūras izveidei: ielu un ceļu projekti ražošanas un pakalpojumu sniegšanas vietu sasniedzamībai, ražošanas ēku un pakalpojumu sniedzēju elektropieslēgumu uzlabošana. Ar valsts pasūtījumu un publisko iepirkumu vienlaikus ir jāsekmē arī tā saucamā Eiropas zaļā kursa (angļu val. European Green Deal) mērķu un uzdevumu īstenošanu, piemēram, ieviešot zem-emisiju transporta segmenta atbalsta programmu pārejai uz videi draudzīgām tehnoloģijām. 

Būtiska nozīme ekonomikas izaugsmē ir produktivitātes veicināšanai un pētniecības attīstībai. Lai eksportspējoši uzņēmumi spētu radīt augstas pievienotās vērtības produktus, nepieciešams valsts atbalsts jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādei, tādējādi palielinot uzņēmumu ražošanas efektivitāti, eksportu, kā arī saglabājot esošās un radot jaunas darba vietas.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)