0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIDarba devēji un arodbiedrības neapmierināti ar valdības pretimnākšanu darbā pie valsts budžeta

Darba devēji un arodbiedrības neapmierināti ar valdības pretimnākšanu darbā pie valsts budžeta

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku. Arodbiedrības kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni. Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku.

Arodbiedrības kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni.

Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī.

Tomēr šajā jautājumā līdz šim neesot izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot darbu pie jaunu NM parametru noteikšanas 2024. gadā, paralēli kopējās nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei.

LBAS uzsver, ka nav pieļaujama šī jautājuma stagnācija, jo Baltijas valstu kaimiņi NM un minimālo algu pārskata regulāri, un Latvija vēl papildus zaudē darba samaksas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Arī 2024. gadam gan Lietuvā, gan Igaunijā jau ir iezīmēts jauns maksimālais NM līmenis, to nosakot attiecīgi – 747 eiro un 654 eiro līmenī, kamēr Latvijā tas saglabāsies 500 eiro līmenī trešo gadu pēc kārtas.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns:  “Astoņu gadu laikā ( no 2015.- līdz 2022. gadam) Latvija vidēji gadā ir pietuvinājusies ES -27 valstu vidējam līmenim par darbaspēka izmaksām tikai par 1.25 eiro centiem stundā, bet atšķirība vienai šādai darba stundai bija 30,5 eiro ES-27 valstīs , bet Latvijā – 12,2 eiro stundā, tas ir 40% no ES-27. Ja ar tik mazu soli mēs tuvosimies ES -27 līmenim un šos rādītājus neuzlabosim, tad, ņemot vērā arī šo valstu pieauguma tempu, mēs sasniegtu ES-27 vidējo līmeni pēc 1464 gadiem, bet noteikti nesasniegtu ne Vācijas, ne Somijas rezultātus. Tieši tāpēc ir jāveic nopietns darbs nodokļu politikas grupā, lai rastu izeju no šī strupceļa, panākot konkurētspējīgu darba samaksu un uzņēmējdarbību vismaz Baltijas valstīs.”

LBAS norāda, ka nav izmantots arī koplīgumu  potenciāls, kas pie samērīgas sociālā dialoga politikas būtu iespējams, atbalstot godprātīgu uzņēmējdarbību un konkurenci, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanu. Ieviestie uz koplīgumiem attiecināmie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi šobrīd veiksmīgi strādā tikai daļēji, jo no 2014.gada nav mainīts atvieglojumu līmenis (tas joprojām ir 480 eiro gadā). LBAS stingri iestājas par šo atvieglojumu attiecināšanu arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēc sanāksmes uzsver, ka sanāksme uzskatāma par formalitāti, kas neveicina demokrātijas kvalitāti un uzticēšanos valdībai, jo  2024. gada valsts budžeta projekts pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā nav ticis izskatīts nedz NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomē, nedz NTSP sēdē.

Tomēr esot izdevies panākt, ka budžeta paketē ir iekļautas trīs LDDK rosinātas iniciatīvas:

  • atbrīvojums no IIN par darba devēja apmaksātu sava darbinieka studiju maksu;
  • paaugstināts veselības apdrošināšanas slieksnis
  • kompensācija attālinātajam darbam.

LDDK atbalsta, ka ir jāatrod finansējums veselībai, izglītībai un drošībai, tomēr nedrīkst aizmirst par Latvijas ekonomikas konkurētspēju veicinošiem pasākumiem. Šīs lietas nav viena otru izslēdzošas, bet tieši papildinošas - jāievieš un jāīsteno ambiciozs ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, lai atgūtu pēc VID aplēsēm identificētos 992 milj. eiro  (2,95% no IKP),  un jāmazina birokrātija slogs, tādējādi atrodot līdzekļus, kurus ieguldīt paredzētajos veselību, izglītību un valsts drošību attīstošos pasākumos.

Lasiet arī: