0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASTIESU PRAKSEDarba strīdus, kas nav saistīti ar amatpersonu, jāskata civilprocesuālajā kārtībā

Darba strīdus, kas nav saistīti ar amatpersonu, jāskata civilprocesuālajā kārtībā

(0)
Foto: Pexels.com

Izšķirot jautājumu par valsts iestādes darbinieka un darba devēja strīda izskatīšanu administratīvajā vai civilprocesuālajā kārtībā, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, norāda Latvijas Republikas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izšķirot jautājumu par šādu lietu piekritību (skat. Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu).

Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai.

Izšķirt jautājumu par lietas pakļautību Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija lūdzis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteikumu par Valsts kontroles rīkojumu, ar kuriem negrozīts rīkojums par rājiena izteikšanu darbiniecei, atcelšanu, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai.

Pieteicēja bija cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, jo tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā.

Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteicējas pieteikumu, konstatēja, ka strīds izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tāpēc Administratīvā rajona tiesa nav kompetentā tiesa šāda strīda izšķiršanai.

Departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumā norādīts – administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas disciplināro sodīšanu, savukārt amatpersonas jēdziens nav attiecināms uz iestādes darbinieku, ar kuru dibināmas darba tiesiskās attiecības. Izskatāmajā gadījumā starp Valsts kontroli un pieteicēju pastāv darba tiesiskās attiecības uz darba līguma pamata. Tādējādi strīdus rīkojumi nav administratīvie akti un prasījums par rīkojumu atcelšanu nav pakļauts administratīvajai tiesai. Departamentu priekšsēdētāji atzina, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis kļūdaini ir atteicies pieņemt prasības pieteikumu.

Tā kā prasījums ir izskatāms civilprocesuālā kārtībā, pieteicējai būtu jāvēršas ar prasības pieteikumu priekšpilsētas tiesā. Taču, ņemot vērā, ka pieteicējai vairs nav iespējams iesniegt prasības pieteikumu kompetentajā tiesā, lai nodrošinātu pieteicējas tiesības uz pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību, Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde atzina, ka konkrētā lieta darba strīdā par pieteicējai piemērotajiem disciplinārsodiem ir jāizskata administratīvajai tiesai.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pexels.com

Izšķirot jautājumu par valsts iestādes darbinieka un darba devēja strīda izskatīšanu administratīvajā vai civilprocesuālajā kārtībā, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, norāda Latvijas Republikas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izšķirot jautājumu par šādu lietu piekritību (skat. Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu).

Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai.

Izšķirt jautājumu par lietas pakļautību Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija lūdzis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteikumu par Valsts kontroles rīkojumu, ar kuriem negrozīts rīkojums par rājiena izteikšanu darbiniecei, atcelšanu, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai.

Pieteicēja bija cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, jo tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā.

Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteicējas pieteikumu, konstatēja, ka strīds izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tāpēc Administratīvā rajona tiesa nav kompetentā tiesa šāda strīda izšķiršanai.

Departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumā norādīts – administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas disciplināro sodīšanu, savukārt amatpersonas jēdziens nav attiecināms uz iestādes darbinieku, ar kuru dibināmas darba tiesiskās attiecības. Izskatāmajā gadījumā starp Valsts kontroli un pieteicēju pastāv darba tiesiskās attiecības uz darba līguma pamata. Tādējādi strīdus rīkojumi nav administratīvie akti un prasījums par rīkojumu atcelšanu nav pakļauts administratīvajai tiesai. Departamentu priekšsēdētāji atzina, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis kļūdaini ir atteicies pieņemt prasības pieteikumu.

Tā kā prasījums ir izskatāms civilprocesuālā kārtībā, pieteicējai būtu jāvēršas ar prasības pieteikumu priekšpilsētas tiesā. Taču, ņemot vērā, ka pieteicējai vairs nav iespējams iesniegt prasības pieteikumu kompetentajā tiesā, lai nodrošinātu pieteicējas tiesības uz pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību, Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde atzina, ka konkrētā lieta darba strīdā par pieteicējai piemērotajiem disciplinārsodiem ir jāizskata administratīvajai tiesai.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: