Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 9. oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 670010923, SKA–931/2023

Vai strīdi par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar akadēmisko personālu skatāmi administratīvā procesa kārtībā vai tomēr Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā?

Lietas faktiskie apstākļi

Pieteicējas ieskatā augstskola nebija ievērojusi Augstskolu likuma 35.¹ panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību, kādā tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar asociēto profesoru, nebija pieņēmusi lēmumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un nebija informējusi pieteicēju par attiecīgā zinātniskā virziena turpināšanu, līdz ar to starp Ventspils Augstskolu un pieteicēju kā asociēto profesori noslēgtais darba līgums esot nepamatoti izbeigts ar termiņa izbeigšanos.

Pirmās instances tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu un lēmumā norādīja, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauts iestādes izdots administratīvais akts un faktiskā rīcība, nevis personu starpā radušies civiltiesiskie strīdi. Darba tiesiskās attiecības ir civiltiesiskas attiecības, un visi strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir izskatāmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā starp pieteicēju un darba devēju pastāvēja uz darba līguma pamata nodibinātas darba tiesiskās attiecības, strīds, kas izriet no šīm attiecībām, nav risināms administratīvā procesa kārtībā.

Par tiesneša lēmumu pieteicēja iesniedza blakussūdzību.

Senāta atziņas

Senāts atzina, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā, ar rīcības sēdes lēmumu atteica izskatīt blakussūdzību un izteica šādas atziņas.

1 Piemēram, Senāta 2019. gada 15. jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA–1458/2019, 680033919, 3. punkts un tajā minētais nolēmums.

Lai arī Augstskolu likums paredz īpašu akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, darba tiesisko attiecību izbeigšanas iemesli ir darba tiesisko attiecību jautājums. Kā pareizi norādīts tiesneša lēmumā, darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas attiecības. Tāpēc strīdi par tām nav skatāmi administratīvā procesa kārtībā, bet ir risināmi civilprocesuālā kārtībā, iesniedzot prasības pieteikumu vispārējā tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas, kā arī ievērojot procesuālās prasības.¹

To, vai konkrētais pieteikums ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā, tiesnesim nebija šķēršļu noskaidrot jau pieteikuma pieļaujamības stadijā. Šajā stadijā konstatējot, ka pieteikums nav pieļaujams, jo nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā, tiesnesim tas bija jāatsaka pieņemt. Šādu kārtību noteic Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punkts, ar kuru arī pamatots pārsūdzētais tiesneša lēmums.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada aprīļa (130.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS