Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēlis citā dimensijā. Mēs bijām spiesti dažu dienu laikā pielāgoties pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem:

• attālināts darbs, 
• mākoņpakalpojumi, 
• tiešraides tīkli,
• tiešsaistes datu apmaiņa,
• dokumentu digitalizācija u.c.

Mēs iemācījāmies to, ko, visticamāk, nebūtu centušies apgūt, uzskatot par nevajadzīgu un sarežģītu.

Atpakaļceļa vairs nav

Attīstoties civilizācijai, attīstās tehnoloģijas, un, attīstoties tehnoloģijām, būtiski mainās arī grāmatveža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tendencēm: mākoņrisinājumi, digitalizācija, mākslīgā intelekta risinājumi, darba vides maiņa no biroja uz digitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstīšana. 

Un rodas jautājumi:

• Kā digitalizācija un automatizācija ietekmēs grāmatveža darbu?
• Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? 

Kad, kurā dienā un gadā radusies grāmatvedības uzskaite, grūti atbildēt, jo grāmatvedības definīcija nav viennozīmīga, un laika gaitā šis jēdziens mainījies un turpina mainīties joprojām. Arī grāmatveža darbs mainījies gadsimtu gaitā — no vienkārša uzskaitveža līdz finanšu procesu analītiķim.

Vai pirmatnējam cilvēkam vajadzēja kārtot grāmatvedības uzskaiti? Visticamāk, ne, jo visa viņa saimniecība bija gana niecīga un galvā paturama. Lai gan, analizējot senos alu zīmējumus, rodas iespaids, ka pirmatnējais cilvēks tomēr ir šo to uzskaitījis, nomedītos zvērus atzīmējot ar svītriņām uz alu sienām. 

Lai to izdarītu — ir jābūt nepieciešamajiem darbarīkiem, noteiktām prasmēm un kompetencēm, lai strādātu ar šiem darbarīkiem.

Pirmatnējā cilvēka darbarīks — viņa desmit pirksti (no pirkstu rēķiniem cēlušās piecnieku un desmitnieku skaitīšanas sistēmas), bet vēlāk tā pati ogle, šķemba, vēl vēlākos laikos nazis, spalva, tinte...

Jo vairāk attīstījās civilizācija, jo lielākas kļuva saimniecības, cilvēkam sāka piederēt dažādas materiālās vērtības. Un cilvēks saprata, ka, ja ir materiālās vērtības, tās ir jāuzskaita, un tas nozīmē, ka sāka veidoties izpratne par uzskaites nepieciešamību un nozīmību. 

Jo lielāka saimniecība, jo vairāk uzskaitāmo objektu, un cilvēks saprata, ka nepietiek ar pirkstiem, akmentiņiem, mezgliņiem un…. izgudroja skaitāmos kauliņus — pirmo automatizācijas rīku! Skaitāmie kauliņi (abakus) parādījās aptuveni pirms 4500 gadiem. Tos izmantoja senie šumeri Mezopotāmijā. Mūsdienu skaitāmo kauliņu analogs radies Ķīnā (suaņpaņ) vai Japānā (soroban). 2005. gadā žurnāls Forbes skaitāmos kauliņus atzina kā otru nozīmīgāko laikmeta atklājumu, kas visvairāk ietekmēja civilizācijas attīstību visas cilvēces vēsturē.

Laiks ritēja, cilvēka saprāts attīstījās, viņš iemācījās daudz jaunu darbu, ieguva jaunas prasmes, atklāja jaunus dabas likumus, izgudroja arvien jaunus mehānismus un aizvien biežāk saskārās ar nepieciešamību daudz un ātri skaitīt, un saprata, ka uzskaite ir jāatvieglo, jāpadara precīzāka.

Radās ideja — izveidot mehānismu, ar ko varētu veikt visdažādākos aprēķinus. 

1642. gadā matemātiķis un filozofs Blēzs Paskāls uzbūvēja pirmo mehānisko skaitļojamo mašīnu "paskalinu", ar kuru varēja veikt saskaitīšanas un atņemšanas darbības. 

Kopš pirmās mehāniskās skaitīšanas mašīnas izgudrošanas tehnoloģiskais progress sāka augšupeju milzīgos ātrumos. Vairs nebija nekādu šaubu par tehnoloģiju ārkārtīgi lielo nozīmi uzskaitē.

Attīstot tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus, kļuva skaidrs, ka automatizētie procesi var radīt vērtības pieaugumu, kā arī racionalizēt darba plūsmu.

1941. gadā vācu inženieris Kon≠rāds Cūze izveidoja skaitļotāju Z3, kuram piemita visas mūsdienu datora īpašības.

1976. gadā Stīvs Vozņaks ASV izgatavoja pirmo personālo datoru Apple I.

Līdz ar pirmā datora izgatavošanu datoru ēru var uzskatīt par atklātu! Datoru attīstība uz priekšu devās milzu soļiem.

Kādas būs nākotnes tehnoloģijas, mēs nezinām, mēs varam tikai minēt, iedomāties, izfantazēt — datori būs kļuvuši neredzami, jo tie atradīsies visur. Tieši tāpat kā tagad elektrība: sienā, griestos, grīdā būs paslēpti miljoniem čipu. Būs parādījušās arī vienreizējas lietošanas datoriekārtas. Nepieciešamos failus automātiski ierakstīs portatīvajās mikroshēmās, kas, iespējams, būs implantētas tieši ķermenī.

Ir jāsaprot, ka, mainoties tehnoloģijām, mainās arī grāmatvedības pasaule: vide, darbs, kompetences…

Pirmsākumos "grāmatvedim" vienīgā prasme bija skaisti zīmēt uz alu sienām, jo visa uzskaite — uz sienām uzzīmēt nomedītos zvērus.

Gadsimtu gaitā izveidojās rakstība, cilvēks iemācījās izgatavot papirusu, vēlāk — papīru. Uzskaitei tika izmantoti gan papirusa ruļļi, gan kantora grāmatas. Un tas viss nozīmē, ka kurš katrs ar uzskaiti nodarboties nevarēja, jo grāmatvedim bija jāprot jau pavisam citas lietas, ar zīmēšanu vai mezgliņu iesiešanu nepietika, bija jāprot rakstīt un skaitīt ar skaitāmiem kauliņiem. Tātad — attīstoties civilizācijai un tehnoloģijām, līdztekus izveidojās un attīstījās aizvien jaunas un jaunas prasmes.

Grāmatvedības pasaule – kāda tā bija, mēs zinām, bet kāda tā būs?

Atskatoties vēsturē, mēs redzam, ka tehnoloģiju (darbarīki, instrumenti) un civilizācijas attīstība iet rokrokā. Tas ir nepārtraukts process. Tehnoloģijas veido cilvēks, un pats tam visu laiku pielāgojas. 

Katras jaunas tehnoloģijas, katras pārmaiņas ierastā darba vidē, procesā rada bijību un bailes no nezināmā, no nesaprotamā un pat psiholoģisku pretestību pret pārmaiņām. Visu to, ko iesākumā cilvēks ir noliedzis vai pret ko pretojies, vēlāk uztvert kā pašu par sevi saprotamu.

Visā pasaulē notiek digitālā transformācija — tiek veidota labvēlīga un moderna dzīves telpa, kas ir balstīta mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā.

Digitālā transformācija

Digitālā transformācija nozīmē:

• darba vides optimizāciju, lai samazinātu nelietderīgās darbības;
• objektīvus datus (pareizi, reālā laika, integrēti, pieejami, sakārtotām īpašumtiesībām);
• digitālo infrastruktūru (tīkli, valsts un pašvaldību portāli, datubāzes, kur visu var glabāt, attīstīt blokķēdes, outsorcingu — soft un hard);
• drošību un uzticību (kiberdrošība, digitālā drošība, informācijas drošības, personas, komercdatu, īpašuma aizsardzība);
• uzticību digitālajam pakalpojumam, patērētāju aizsardzībai digitālajā līmenī.

Digitālās transformācijas galvenie principi un pieejas izpaužas rīcības virzienu definējumā:

• visa sabiedrība izprot, orientējas un paļaujas uz digitālo iespēju telpu; 
• uzticamība un drošība digitālajā telpā;
• inovatīvi, izmantojot jaunākos IKT sasniegumus un tos attīstot. 

Eiropas Komisija 2015. gadā pieņēma Digitālo vienotā tirgus stratēģiju Eiropai, to izceļot kā vienu no tās politiskajām prioritātēm. Šī stratēģija var radīt digitālas iespējas, un tās mērķis ir: 

• nostiprināt ES kā pasaules digitālās ekonomikas līdera pozīciju;
• palielināt piekļuvi informācijai; 
• rast darbu cilvēkiem ar digitālajām prasmēm un 
• pārveidot sabiedriskos pakalpojumus.

Latvijā notiek digitālo pamatnostādņu izstrāde.

Digitālās tehnoloģijas ir īpašas ar ātrumu, ar kādu tās ir ienākušas mūsu sabiedrībā.

Digitalizācija ir kļuvusi par pēdējo gadu aktuālāko tēmu, un nu jau droši varam teikt — digitālais laikmets ir iestājies!

Tehnoloģiju izmantošana

Tehnoloģijas nav tikai datori. Tehnoloģijas pēc savas būtības nozīmē atbilstošus instrumentus un darbarīkus katrā civilizācijas attīstības posmā. Kā jau iepriekš minēju — ogle, nazītis, papīrs, tinte, iekārtas... Mūsu dzīve vairs nav iedomājama bez automatizētām iekārtām, datoriem, mobilajām ierīcēm, mākslīgā intelekta.

Straujais dzīves temps, jaunākās tehnoloģijas mums diktē citu darba ritmu. Mūsdienīga grāmatvedība ir citāda, nekā tā bija pirms gadiem pieciem, nemaz nerunājot par grāmatvedību pirms gadiem divsimt.

Tehnoloģijas rada nebijušas iespējas sazināties un sadarboties, radīt kaut ko kopīgi, neskatoties uz atrašanās vietu, laika joslām un citiem faktoriem, kas agrāk bijuši nepārvarami šķēršļi.

Ja tehnoloģija pastāv, tad agrāk vai vēlāk tā tiks izmantota. Tehnoloģiju attīstība vienmēr ir priekšā lietotāju un uzņēmumu spējai pielāgoties. Raksturīgi, ka, ieviešot jaunu tehnoloģiju, klienti to sākumā izmanto "saudzīgi". Kad ir sasniegta kritiskā lietotāju masa, adaptācija strauji paplašinās. Iemesls tam ir vienkāršs: mēs parasti daudz vairāk darām to, ko dara arī mūsu līdzcilvēki. Tehnoloģiju attīstību ietekmē tirgus, un tirgu ietekmē tehnoloģiju attīstība. 

Vienmēr ir cilvēki un uzņēmumi, kas jaunai tirgus videi nespēj pielāgoties nemaz vai to dara ļoti lēnām, tādējādi kaitējot paši sev. Iemesli tam var būt dažādi: piemēram, trūkst tirgus analīzes, trūkst gribas mainīt, trūkst izmaiņu vadības līdz stoiskai attieksmei "mēs vienmēr tā esam strādājuši, un viss bijis kārtībā".

Atskats uz cilvēces ātro dzīves ritmu parāda mums, ka nekad nav bijis tāda brīža, kad tirgus vide nebūtu strauji un arī neatgriezeniski mainījusies. Uzņēmumi un arī cilvēki, kas nespēj laikus pielāgoties, agrāk vai vēlāk izstāsies no tirgus. Ir jāmaina uzskati, produkti, biznesa modeļi tā, lai piedāvājums atbilstu klientu (lietotāju) vajadzībām. Lietotājs un viņa uzvedība ir uzmanības centrā, nevis, piemēram, uzņēmumam pieejamā tehnoloģija, lietotājs un viņa uzvedība ir absolūts tirgus spēles mainītājs un izšķirīgs panākumu gūšanai. 

Attiecībā pret prasībām grāmatveža darba stilam un prasmēm tirgus galvenais spēlētājs ir uzņēmējs — vai tas ir darba devējs vai pakalpojumu ņēmējs, nav izšķirīgās nozīmes. Svarīgi ir zināt un saprast, ko vēlas "pasūtītājs".

Kas ir raksturīgs mūsdienu grāmatvedībai?

Mūsdienu grāmatvedība (runājot, gan par pašu uzskaiti, gan grāmatveža darbu un prasmēm kopumā) iet rokrokā ar tehnoloģiju un tirgus attīstību. Tā nedrīkst atpalikt.

• ātrums un zibenīgums visā — vai tā ir informācija vai datu apmaiņa un apstrāde;
• mobilitāte — piekļuve datiem 24/7;
• mūsdienīgas tehnoloģijas un risinājumi — mākoņrisinājumi, automatizēti procesi, mākslīgā intelekta integrācija sistēmās;
• biznesa inteliģence;
• datu drošība;
• resursu pārdale — IT un cilvēk≠resursu pilnvērtīga izmantošana;
• grāmatvedis — cits darba stils un daudz plašākas prasmes.

Darba devēju pieprasījums grāmatveža (un ne tikai) nākotnes prasmēm un kompetencēm atšķiras no līdzšinējām prasībām.

Pēc pētījumiem gan tepat Latvijā (EM), gan pasaulē, secināts, ka aizvien svarīgāk darbiniekam ir:

• tehnoloģiju zināšanas jeb digitālās prasmes;
• kvalifikācija un zināšanas;
• attiecību veidošanas prasmes;
• uzņēmējdarbības konsultāciju prasmes; 
• nozares pārzināšana;
• projektu vadība;
• spēja mācīties arvien jaunas lietas;
• kritiskā domāšana, zināšanu sintēze — jo apkārt esošais informācijas apjoms katru gadu dubultojas;
• pašiniciatīva;
• pašdisciplīna, pašmotivācija — vai tas, ko es daru, ir tas, ko es gribu darīt, tāpēc vienmēr jāspēj kritiski no dažādiem skatpunktiem paskatīties uz to, ko es daru, izvirzīt mērķus un saskatīt savu lomu un ieguldījumu tajā, ko gribu sa≠sniegt;
• sadarbība, sociālās prasmes — spēja aktīvi un kvalitatīvi komunicēt ar uzņēmuma vadību, klientiem;
• jaunrade, radošums — no darbinieka sagaida vairāk radošā ieguldījuma — kā kaut ko var darīt citādi, izmantot tehnoloģijas jaunā veidā;
• palielinās pieprasījums pēc speciālistiem ar saziņas prasmēm, tehnoloģiju izmantošanas un pielietošanas prasmēm, kā arī speciālistiem, kas spēj patstāvīgi rast risinājumus un pieņemt lēmumus. 

Tas viss vēlreiz norāda uz nozares pārmaiņām, kuru rezultātā grāmatvežiem arvien vairāk jāiesaistās savu klientu biznesā.

Grāmatvežiem uzņēmumos jākļūst par konsultantiem gan iekšējiem, gan ārējiem klientiem.

Jau šobrīd savos uzņēmumos grāmatveži sniedz uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus.

Tas ir pierādījums tam, ka grāmatvežu profesija mainās un nākamajos gados līdz ar lielāku tehnoloģiju izmantošanu grāmatvežiem jāattīsta arī attiecību veidošanas prasmes. Uzņēmuma panākumus veicinās sadarbība un attiecību veidošana ar klientiem.

Automatizācija 

Automatizācija — pirmais, kas tiek ieviests!

Daudzi uzņēmumi jau ievieš automatizētas sistēmas, kas pārņem laikietilpīgus rutīnas darbus un izslēdz sākuma līmeņa grāmatvedības uzdevumus, lai grāmatveži varētu pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības attīstībai un mārketingam. Tādējādi uzņēmumi var novirzīt darbaspēku virzienos, kur nepieciešama domāšana un radošums, nevis uzdot primitīvus datu ievades vai apstrādāšanas uzdevumus.

Ir trīs automatizācijas veidi — pirmajā gadījumā mašīnas aizstāja cilvēka manuālo darbu rūpnīcās, tehnikā. Otrajā — darbinieki tiek atbrīvoti no rutīnas darba, piemēram, datu ievadīšanas. Trešais — notiek inteliģences automatizācija — to  uzdevumu datorizācija, par kuriem agrāk tika uzskatīts, ka tie prasa cilvēcisku spriedumu.

Mākoņpakalpojumi 

Attīstoties mākoņpakalpojumiem, arī grāmatvedība mākonī ir kļuvusi par ikdienu. Grāmatvedības datu izvietošana mākonī dod iespēju datiem piekļūt no jebkuras vietas pasaulē ar interneta pieslēgumu, ir iespējams veidot risinājumus, kas datus atspoguļo tīmekļa pārlūkā vai viedtālrunī. Mākoņpakalpojumi dod iespējas veidot risinājumus, kas balstīti uz mobilajām tehnoloģijām. Mākoņpakalpojumi paver iespējas veidot mobilās lietotnes, kas risina kādu konkrētu grāmatvedības vai biznesa vadības uzdevumu. Mobilās lietotnes var ērti lietot viedtālrunī jebkurā laikā un vietā. 

Tāpat kā privātām vajadzībām, arī uzņēmuma vajadzībām ir izstrādāts ļoti daudz dažādu mobilo lietotņu. Tikai daži piemēri:

• Mobilā lietotne uzņēmuma vadītājiem, lai sekotu līdzi uzņēmuma peļņai, apgrozījumam, naudas plūsmai u.c. finanšu rādītājiem.
• Lietotne, kas attēlo jūsu darījumu partneru informāciju un darījumu vēsturi.
• Laika uzskaites lietotne, kurā uzņēmuma darbinieki var norādīt savas nostrādātās stundas, dienas vai padarītos darbus.
• Lietotne pārdošanas aģentiem, kurā iespējams izrakstīt pavadzīmes un pārlūkot preču atlikumus noliktavās.

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos.

Mākslīgā intelekta pētniecībai un inovācijai atvēlētais ES finansējums ir sasniedzis 1,5 miljardus eiro (70% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo laikposmu). Nākamajā desmitgadē investīcijām mākslīgajā intelektā Eiropā ir paredzēts piesaistīt vairāk nekā 20 miljardu eiro gadā.

Notiek mākslīgā intelekta dziļāka integrēšana ikdienas uzņēmējdarbības operācijās, galvenokārt datu analīžu rīkos. Mašīna aizstāj mūsu darbu vietās, kur mēs nevaram vai negribam to darīt paši. 

Aizvien biežāk saskaramies ar terminu "lielie dati". 

Termins "lielie dati" attiecas uz lielu apjomu dažādu veidu datu, kas iegūti no dažādiem avotiem, piemēram, cilvēkiem, iekārtām vai sensoriem. Tā var būt informācija par klimatu, satelīta attēli, digitāli attēli un video, atrašanās vietas ieraksti un GPS signāli. Lielie dati var ietvert personas datus, proti, jebkuru informāciju, kas saistīta ar personu, tas var būt vārds, fotoattēls, e–pasta adrese, bankas informācija, paziņojumi sociālās tīklošanas vietnēs, medicīniskā informācija vai datora IP adrese.

Arī uzņēmumi strādā ar aizvien lielākiem datu apjomiem, kas manuāli ir sarežģīti strukturējami, tādēļ šeit paveras darba lauks mākslīgajam intelektam, lai apkopotu un salīdzinātu datus, meklējot likumsakarības un tendences.

Lielie dati kļuvuši par vienu no nezināmās nākotnes atslēgvārdiem. 

Ir divu veidu intelekti — ir vienkāršas sistēmas, kurām cilvēks ir precīzi iemācījis, kā darīt (piemēram, robots, kurš pieņem picu pasūtījumus ar skaidri uzrakstītu scenāriju. Robots savā ziņā veic intelektuālu darbu. Ja šīs mašīnas vietā sēdētu cilvēks, viņš darbā ieliktu savu intelektu), un ir tādi mākslīgie intelekti, kas mācās paši un strādā pat labāk nekā cilvēks. Te var minēt piemērus par dažādām datorprogrammām, kas sacentušās ar atsevišķu spēļu (šahs, "Go") lietpratējiem un ir uzvarējušas — tātad skaidrs, ka mākslīgais intelekts ir labāks par jebkuru gudrāko cilvēku.

Ja jau mašīnas var atsevišķus darbus veikt labāk par cilvēku, ir zināms pamats arī bažām par to, ka mākslīgā intelekta dēļ varētu zust darba vietas. Jau tagad redzam, ka klientu apkalpošanas centros daudzviet personālu aizvieto boti jeb tērzēšanas roboti (virtuālie asistenti). Tomēr vienlaikus parādās arī jauns darbs — robotu pieskatīšana, un to veic cilvēki, kas palīdz programmām mācīties.

Darba veicējam zināmā veidā ir iespēja kļūt par priekšnieku saviem padotajiem darbiniekiem — robotiem.

Raksta turpinājums tiks publicēts Bilances 2020. gada Nr. 8 (464)

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā