Valdības sēdē 24. martā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas stājās spēkā 25. martā, paredz noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali.
Tas nozīmē, ka citu preču veikaliem, kas atrodas tirdzniecības centros, šajās dienās jābūt slēgtiem un darbinieki netiek nodarbināti.
Tāpat grozījumi paredz, ka uzņēmumiem primāri būs nodrošināt pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām.
Valsts darba inspekcija sniegusi atbildi uz jautājumu, kā nodrošināt minimālo darba stundu skaitu, lai nebūtu dīkstāves? Vai šajā gadījumā nav jāapmaksā stundas (kā dīkstāves), kas šo ierobežojumu dēļ nevar tikt nodrošinātas?
Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar darba veikšanu atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam. Saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanu, kas ietekmē darbu izpildi, darba devējam ir nepieciešams rast risinājumu, lai darbinieks varētu izpildīt savu saistību. Šie risinājumi var izpausties gan kā darba laika pielāgojumi, gan arī kā darba izpildes vietas pielāgojumi.
Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa (Darba likuma 74.panta otrā, trešā daļa). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.
Situācija, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei, darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Atbilstoši Darba likuma 57.panta noteikumiem darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.
