Eiropadome izvirza Žanu Klodu Junkeru EK priekšsēdētāja amatam

Pagājušonedēļ notikušajā Eiropadomē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi Iprā un Briselē vienojās par priekšlikumiem jaunās Eiropas Komisijas (EK) darbam, kā arī izvirzīja kandidātu EK priekšsēdētāja amatam. Latviju Eiropadomē pārstāvēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Eiropadome nolēma par EK priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīt Žanu Klodu Junkeru, par kura apstiprināšanu tālāk lems Eiropas Parlaments (EP).

„Ž.K.Junkeram ir liela pieredze, vadot Luksemburgas valdību un vadot Eirogrupu. Līdz ar to viņš patiešām ir laba kandidatūra šim amatam gan profesionalitātes, gan pieredzes ziņā, turklāt viņš pārstāv tikko ievēlētā Eiropas Parlamenta lielāko politisko grupu,” atzīmēja Ministru prezidente.

Eiropadome vienojās par galvenajām ES prioritātēm turpmākiem pieciem gadiem. Kā būtiskākos virzienus ES līderi atzīmēja nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas veicināšanu, ES iedzīvotāju drošumspēju, enerģētikas savienības veidošanu, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību, kā arī ES ietekmes pasaulē stiprināšanu.

Eiropadome atzinīgi novērtēja EK izstrādāto Eiropas Enerģētiskās drošības stratēģiju un atbalstīja pasākumu kopumu, kas stiprinās Eiropas, jo īpaši Latvijas un pārējo Baltijas valstu energodrošību.

Eiropadome apsveica Lietuvu ar pozitīvu konverģences ziņojumu un apstiprināja ES Padomes priekšlikumu par eiro ieviešanu Lietuvā no 2015.gada 1.janvāra.

Tāpat Eiropadomes laikā tika parakstīti Asociācijas līgumi ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kas padziļinās ES politiskās attiecības ar šīm valstīm un veicinās to ekonomisko integrāciju.

Apspriežot situāciju Ukrainā, ES valstu līderi izteica atbalstu Ukrainas prezidenta Petro Porošenko piedāvātajam miera plānam, kā arī pauda nožēlu, ka pamiera ievērošana notiek tikai no Ukrainas puses un mudināja Krievijas Federāciju izmantot savu ietekmi pār kriminālajiem grupējumiem un pārtraukt ieroču plūsmu uz Ukrainu. Šajā ziņā Eiropadome sagaida, ka līdz 30.jūnijam tiks veikta virkne pasākumu attiecībā uz pamiera pārraudzīšanu, robežas kontroles atjaunošanu un ķīlnieku atbrīvošanu. Tika nolemts, ka ES izvērtēs situāciju un, ja būs nepieciešams, pieņems vajadzīgos lēmumus. ES valstu un valdību vadītāji arī stingri norādīja, ka ES ir veikusi sagatavošanās darbus attiecībā uz mērķtiecīgiem pasākumiem, lai nekavējoties varētu spert turpmākus soļus.

Eiropadome atzinīgi novērtēja EK lēmumu sniegt finanšu palīdzību Ukrainai 750 miljonu eiro apmērā un lēmumu aizliegt preču importu no Krimas un Sevastopoles, ja tām nav Ukrainas izsniegta sertifikāta.