JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Kādas likumdošanas prasības ir jāizpilda uzņēmuma, kas veic elektroiekārtu importu valstī? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Atbildot uz šo jautājumu, aplūkosim konkrētu piemēru, ar ko reālajā biznesa ikdienā varētu saskarties kā jauni, tā pieredzējuši uzņēmumi – gan vairumtirgotāji, gan mazumtirdzniecības veikali – pirmie, kas valsts teritorijā ieved elektriskās un elektroniskās iekārtas. Apskatīsim situāciju, ja uzņēmums savas saimnieciskās darbības vajadzībām ievedis Latvijā portatīvos datorus un plāno nākotnē atkārtoti veikt šādas darbības. Kas jādara uzņēmumam, kas Latvijā ieved elektroiekārtas? Konkrētajā situācijā uzņēmumam par attiecīgo laika periodu, kurā ir ievestas elektroierīces, ir jānomaksā DRN Valsts ieņēmumu dienestam, jo, atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā aprakstītajām DRN maksātāja pazīmēm, nodoklis jāmaksā visiem uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas valsts teritorijā ieved un pirmie realizē, vai izmanto savai saimnieciskajai darbībai elektriskās un elektroniskās iekārtas. Uzņēmumam arī ir jāuzrāda iepakojuma materiāls un...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes speciālisti sniedz šādas atbildes uz plz.lv jautājumiem par jaunajiem pārskatu sagatavošana noteikumiem. Vai jauno noteikumu stāšanās spēkā nozīmē, ka vairs nav obligāti Latvijas grāmatvedības standarti? Ar 2010.gada 30.septembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma „Par grāmatvedību” 15.panta pirmajā daļā (kas stājušies spēkā 2011.gada 1.jūlijā) tika izslēgts šajā likuma normā sniegtais deleģējums Ministru kabinetam noteikt obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus. Līdz ar to ir zaudējuši spēku Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.201 „Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem”. Tātad ar 2011.gada 1.jūliju stājās spēkā Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.481 „Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību” (turpmāk – MK 21.06.2011. noteikumi Nr.481) un Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK 21.06.2011. noteikumi Nr.488), kā arī, sākot ar šo brīdi, Latvijas grāmatvedības standarti vairāk nav obligāti piemērojami, sagatavojot finanšu pārskatu. Vai šie noteikumi ievieš būtiskas...

Jautājums : Kādu atbalstu var saņemt uzņēmēji? Uz jautājumu atbild biedrība Līdere LĪDERE ir uzsākusi jaunu iniciatīvu - informatīvā materiāla „Finanšu un nefinanšu atbalsts uzņēmējiem” veidošana un ir apkopojusi informāciju par to, kur meklēt atbalstu, ja vēlaties uzsākt savu uzņēmējdarbību, ja vēlaties piesaistīt finansējumu jauniem biznesa projektiem vai arī izmēģināt savus spēkus Eiropas Savienības finansējuma piesaistē. Biedrības LĪDERE sagatavotajā materiālā atradīsiet informāciju, kādos konkursos varat piedalīties ar savām biznesa idejām, kādas programmas tiek un tiks piedāvātas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektora atbalstam. Papildus tam, kas ne mazāk svarīgi, ir apkopota arī informācija par organizācijām, kurās meklēt padomu un atbalstu gan valsts līmenī, gan nevalstiskā sektora līmenī. Biedrības LĪDERE sagatavotajā materiālā apkopota aktuālā informācija par uzņēmējiem pieejamo finanšu un nefinanšu atbalstu, ņemot vērā informāciju, kas bija pieejama līdz 06.09.2011. Ar šo informāciju, kas regulāri tiek aktualizēta, Jūs varat iepazīties šeit.

Jautājums: Ja uzņēmums izmanto koka paletes produkcijas iepakošanai vairākkārt (katru reizi atgriežot tās ražotājam atkārtotai lietošanai), vai dabas resursu nodokli ( DRN) par izlietoto iepakojumu var maksāt tikai vienu reizi, vai tomēr ir nepieciešams maksāt DRN par katru paletes izmantošanas reizi? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Ja nodokļa maksātājs Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietotā iepakojumā, nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot. Nodoklis par vienu un to pašu iepakojumu ir jāmaksā tikai vienu reizi. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumam jāveic grāmatvedības uzskaite par atkārtoti lietojamo iepakojumu, pamatojot to ar dokumentiem - jāveic atsevišķa uzskaite par iepakojumu, kurš tiek izmantots vairākkārt.  

Jautājums: Ja uzņēmumam ir autonomā apkure, kuras ietvaros papīra un kartona iepakojums tiek sadedzināts kurtuvē vai krāsnīs, kā ir jārīkojas ar iepakojuma uzskaiti dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai šādā gadījumā? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Uzņēmumam iepakojuma uzskaite ir jāveic neatkarīgi no tā, kas tālāk tiek darīts ar izlietoto iepakojumu un kā tiek apsaimniekots izlietotais iepakojums. Nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt un veikt uzskaiti par pārskata periodā Latvijas Republikas teritorijā pirmo reizi : - realizēto preču un izstrādājumu iepakojumu, - savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantot uzsākto preču un izstrādājumu iepakojumu, -izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas rezultātā pievienoto iepakojumu, kas gala rezultātā nonāk pie gala patērētāja. Iepakojuma uzskaite nodokļa maksātājam ir jānodrošina arī tādā gadījumā, ja tiek piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas. Ja jautājums ir par kurtuvē vai krāsnīs sadedzinātā izlietotā iepakojuma uzskaiti, tad arī šīs darbības...

Jautājums: Kāpēc jāslēdz darba līgums un kāpēc tā slēgšana ir izdevīga gan darba devējam, gan darbiniekam? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Darba likums nosaka, ka darba tiesiskās attiecības apliecina darba līgums, tāpēc no likuma viedokļa darba līguma slēgšana ir obligāta un par šīs likuma normas neievērošanu un darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā darba devējam draud naudas sods. Sods – no 350 līdz 5000 latiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pants. “Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana”, cita starpā, nosaka, ka “par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā — uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem”. Tāpat Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pantā teikts, ka par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu — uzliek naudas sodu darba devējam —...

Jautājums: Kādi likumdošanā noteikti ierobežojumi jāņem vērā, veicot kandidātu atlasi? Uz jautājumu atbild: Ilze Boitmane, personāla atlases un novērtēšanas uzņēmuma SIA I-Work Latvia un SIA I-Work Group valdes locekle un projektu vadītāja. Joprojām aktuāla ir tēma par darba devēja aktivitātēm atbilstošu darbinieku meklējumos, kas saistīta ar Darba likumā noteiktām normām,- tiesībām, ierobežojumiem darba intervijās un kandidātu atlases procesā. Personāla atlases procesu un darba devēja uzvedības momentus var iedalīt trijos posmos, kas satur dažāda veida darba devēja pienākumus, ierobežojumus pretendentu atlases un izvēles gaitā. Kam obligāti jābūt darba sludinājumā Darba sludinājumā jābūt obligāti norādītam amata jeb vakances nosaukumam gan vīriešu, gan sieviešu dzimtē, kas izslēgtu norādi uz dzimumu diskrimināciju. Savukārt darba sludinājuma tekstā nedrīkst norādīt dzimumu, vecumu vai jebkādus citus diskriminējošos momentus, kā arī darba devējam ir obligāti jānorāda darba sludinājuma tekstā uzņēmuma nosaukums, adrese un uzņēmuma kontakti. Iepriekšminētos jeb diskriminējošos nosacījumus var neievērot tikai izņēmuma gadījumos, ja darba devējs var tiesiskā (tiesas)...

Lai arī jaunie Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi un noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību Ministru kabinetā tika akceptēti 21. jūnijā un spēkā stājās 1. jūlijā, grāmatvedības speciālisti tos uzskata par pilnveidojamiem un neatbalstāmiem. Uz nepilnībām šajos normatīvajos dokumentos LR Grāmatvežu asociācija norādīja jau šī dokumenta tapšanas laikā. Norāda uz būtiskiem trūkumiem Proti, šā gada 9. februārī Finanšu ministrijai par Ministru kabineta noteikumu projektu „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” LR Grāmatvežu asociācijas vārdā valdes priekšsēdētāja Ruta Šneidere sniedza šādu vērtējumu: “LR Grāmatvežu asociācija ir izskatījusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk projekts) un secina, ka tas izstrādāts nekvalitatīvi un satur virkni nepilnību. Projektā nav iekļautas tādas būtiskas pozīcijas kā noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanu, kaut gan Gada pārskatu likuma 5. panta sestā daļa to paredz. Tāpat projektā nav iekļauti noteikumi par krājumu...

Jautājums: Kādas ir preču zīmes reģistrēšanas iespējas? Uz jautājumu atbild: Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Preču zīmes reģistrēšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kādā persona (gan fiziska, gan juridiska) var iegūt likumisku pamatu, lai vērstos pret identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu lietošanu komercdarbībā no citu personu puses uz identiskām vai līdzīgām precēm un/vai pakalpojumiem, uz kurām ir reģistrēta preču zīme. Vairākas iespējas, kā reģistrēt preču zīmi Pastāv vairākas iespējas, kā reģistrēt preču zīmi, kas viena no otras galvenokārt atšķiras izmaksu ziņā, kā arī no tā, kādās teritorijās tiek aizsargāta konkrētās preču zīmes izmantošana. Sīkāk apskatīsim: (1) nacionālo procedūru, proti, preču zīmes reģistrāciju Latvijas Republikas Patentu valdē; (2) Eiropas Kopienas preču zīmes reģistrāciju un (3) starptautisko preču zīmes reģistrāciju Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā (World Intelecutal Property Organization – WIPO). Kādas ir izmaksas, reģistrējot preču zīmi Latvijā Ja preču zīmi ir plānots izmantot tikai Latvijā, tad preču zīmes reģistrācijas...

Jautājums: Cik liels dabas resursu nodoklis jāmaksā par ziedu iepakojumu? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Aplūkosim konkrētu piemēru. Cik liels ir nodoklis par puķu iepakojumu? Uzņēmums PUĶE ieved ziedus realizācijai LR teritorijā, kuri ir iepakoti plastmasas iepakojumā un kartona kastēs. Pamatojoties uz Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā aprakstītajām DRN maksātāja prasībām, uzņēmums pirmais Latvijas Republikas teritorijā realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), tādējādi uzņēmumam ir jāmaksā DRN par plastmasas iepakojumu 0.65 Ls/kg un kartona iepakojumu 0.15 Ls/kg. Ja uzņēmums PUĶE ceturksnī realizē 500 kg plastmasas iepakojuma un 250 kg kartona iepakojuma, tad uzņēmumam ir jāmaksā 362.50 Ls liels DRN. Kā saņemt atbrīvojumu no DRN Vēršam uzmanību, ka uzņēmuma PUĶE ir iespējas šo nodokli nomaksājamo summu būtiski samazināt. Proti, ja uzņēmums PUĶE noslēdz līgumu ar uzņēmumu,...

Jautājums: Kas notiek ar uzņēmuma avansa maksājumiem, ja uzņēmums aptur darbību vai bankrotē? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore: ja uzņēmums aptur darbību, tad tam varētu būt lietderīgi izvērtēt savu situāciju par iepriekš samaksātājiem avansa maksājumiem un, ja tas nolemj, ka uzņēmuma darbības apturēšanas laikā tas nevēlas turpināt veikt avansa maksājumus (kā tas ir pārsvarā gadījumu), tad uzņēmumam ar iesniegumu samazināt (apturēt) avansa maksājumus ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā. Šajā iesniegumā uzņēmums norāda, ka par periodu, kamēr uzņēmums apturējis savu saimniecisko darbību, tas vēlas samazināt (apturēt) avansa maksājumus, pamatojot to ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa” 23.panta 11daļu. Līdzīgi uzņēmumam vajadzētu rīkoties arī tad, ja uzņēmumam ir problēmas ar maksātspēju un uzņēmumam ir būtiski kritušies kādi saimnieciskās darbības radītāji, tad saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa” 23.pantu personai ir tiesības sniegt pamatotu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā par turpmāk maksājamo avansa maksājumu samazināšanu. Savukārt, ja persona, kurai...

Jautājums: Kas katram jāzina par šķīrējtiesas procesu? Uz jautājumu atbild Edgars Strautiņš, advokātu biroja Loze & Partneri jurists. Šķīrējtiesas process ir kā alternatīva tiesvedībai vispārējās jurisdikcijas tiesās, bet šķīrējtiesas nolēmums tāpat kā vispārējās jurisdikcijas tiesas (turpmāk - tiesas) nolēmums ir juridiski saistošs iesaistītajām pusēm. Kādus strīdus šķīrējtiesa izškirt nevar Tomēr šķīrējtiesā nevar izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu - Civilprocesa likums nosaka, ka šķīrējtiesā nevar tikt izšķirti strīdi: 1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece; 2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības; 3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu (par laulību, dzimšanu un miršanu) reģistrā; 4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm; 5) par lietu tiesību (piemēram, īpašuma tiesību) nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks...

Jautājums: Ja privātpersona kādu laiku strādājusi ārzemēs un guvusi ienākumus ārvalstu valūtā un attiecīgajā valstī nomaksājusi nodokļus, vai tai Latvijā jāmaksā IIN? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore: šobrīd likumdošana paredz, ka vispārīgā gadījumā personai, kas ir Latvijas rezidents, ir pienākums deklarēt arī ārvalstīs gūto ienākumu, no kura nodoklis ieturēts ārvalstī, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju. Latvijai ar ļoti daudz valstīm ir noslēgti un spēkā stājušie līgumi par nodokļu dubulto neaplikšanu, un minēti līgumi paredz, kā rīkoties, lai personas vienā līguma valstī gūtos ienākumus neapliktu ar ienākuma nodokļiem abās valstīs. Tādēļ ir svarīgi zināt, vai Latvijai ar ārvalsti, kurā persona strādā, ir noslēgts minētais līgums. Ja tā ir, tad ir svarīgi noskaidrot, kurai valstij ir tiesības aplikt minēto ienākumu un kā rīkoties, lai šo ienākumu neapliktu abās valstīs. Latvija galvenokārt algota darba ienākumu dubultai neaplikšanai ar nodokli izmanto tā saucamo kredīta metodi, kas, sniedzot deklarāciju un aprēķinot...

Jautājums: Cik liels dabas resursu nodoklis jāmaksā par vienreiz lietojamajiem traukiem? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Aplūkosim piemēru. Ēdināšanas uzņēmums ir iepircis plastmasas vienreiz lietojamos traukus, kuros uzņēmuma kafejnīcā ieliek ēdienu pircējiem līdzi ņemšanai. Cik liels nodoklis jāmaksā pa plastmasas traukiem? Dabas resursu nodokļa (DRN) likums paredz, ka uzņēmums kļūst par DRN maksātāju, ja Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas. Tādējādi uzņēmumam ir jāmaksā DRN par vienreiz lietojamiem galda traukiem, kas ir 0,65 Ls/kg par plastmasas traukiem. Kā saņemt atbrīvojumu no DRN Ja ēdināšanas uzņēmums noslēdz līgumu ar uzņēmumu, kas ir izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo trauku, galda piederumu, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs, ēdināšanas uzņēmumam...

Jautājums: Vai topošajam darbiniekam obligāti ir jāraksta iesniegums par pieņemšanu darbā? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Neviens likums nenosaka, ka ir jāraksta iesniegums par pieņemšanu darbā. Taču katrā organizācijā parasti ir sava rakstīta vai nerakstīta kārtība, un savas tradīcijas vai raksta vai neraksta iesniegumus par pieņemšanu darbā. Diezgan bieži šādus iesniegumus raksta.