JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: 2011. gada 21. jūnija MK noteikumi nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 105. p. paredz, ka “aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par uzkrāto atvaļinājumu apmaksu postenī "Uzkrātās saistības" var iekļaut tikai tad, ja ir skaidri zināms maksājuma datums vai šo izmaksu apjoms, kas būs vienāds ar nākotnē izmaksājamām summām par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotā atvaļinājuma dienām. Ja izmaksu apjoms vai maksājuma datums nav skaidri zināms, veidojami attiecīgi uzkrājumi šo noteikumu 6.1.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.” Savukārt Latvijas grāmatvedības stadarta nr.8 "Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi" 2. pielikumā teikts: “Pastāv saistības veikt samaksu par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, ja iepriekš samaksa nav veikta, nav izrakstīts rēķins vai nav noslēgta oficiāla vienošanās ar piegādātāju, vai arī pastāv saistības norēķināties par darbiniekiem izmaksājamajām summām (piemēram, uzkrāto atvaļinājumu summām). Lai gan reizēm šādu saistību summa vai laiks ir jānovērtē, pamatojoties uz pieņēmumiem, nenoteiktība parasti ir daudz mazāka nekā uzkrājumu gadījumā. Uzkrājums netiek atzīts. Tiek...

Par kādu periodu pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. Bieži vien ilggadēji darbinieki (piemēram, augsta līmeņa vadītāji) vairākus gadus nav bijuši atvaļinājumā vai arī ir bijuši, taču piemirsuši šo faktu atbilstoši noformēt. Atbilstoši Darba likumam un tiesu praksei, ja darbiniekam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, izveidojies apmaksātā atvaļinājuma uzkrājums, tas jākompensē naudā. Līdz ar to, no algu grāmatvežiem nereti tiek saņemts jautājams – par kādu periodu tad īsti pienākas kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu? Kas notiek ar iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem? Darba likums tiešā veidā atbildi uz šo jautājumu nedod. Saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām. Pēc būtības, atvaļinājuma mērķis ir darbinieka atpūtas nodrošināšana viņa darba spēju atjaunošanai un drošu darba apstākļu radīšanai. Savukārt, Darba likuma 149.panta trešā daļa nosaka, ka izņēmuma gadījumos,...

Jautājums: Vai, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.488, tagad bilancē būtu neizmantotā atvaļinājuma summas (summas nevar noteikt ļoti precīzi) no "Uzkrātām saistībām" jāpārliek uz "Uzkrājumiem" (neizmantotais atvaļinājums tomēr ir īstermiņa saistības)? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Man, izlasot 488. MK noteikumu 105.punktu un LGS Nr.8 2.pielikumu nerodas priekšstats, ka te būtu kādas pretrunas. Gan MK noteikumi, gan LGS saka ļoti konkrēti: uz „Uzkrājumiem” mēs liekam tikai tās saistības, kas attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem, un gada pārskata sastādīšanas laikā ir paredzamas vai zināmas, un kuru apjoms vai saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms. Nav saprotams, kāpēc varētu nebūt zināms atvaļinājumu rašanās laiks, ja pat Darba likums nosaka, ka par katru nostrādāto gadu (mēnesi) darbiniekam pienākas atvaļinājums. Pie tam atvaļinājums pienākas nevis kaut kad nezināmā nākotnē, bet ir attiecināms uz īstermiņa saistībām, jo atvaļinājums jāizmanto katru gadu,...

Jautājums: Kā pareizi aprēķināt darba brauciena izdevuma summu? Kā to atspoguļot grāmatvedībā? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Uzņēmumā bieži vien ir situācijas, kad, lai nodrošinātu saimniecisko darbību, uzņēmuma darbiniekiem jādodas komandējumā vai darba braucienā. Aprēķinot komandējuma vai darba brauciena izdevumus, jāvadās pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.969 no 2010.gada 12.oktobrī “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar darba un dienesta komandējumiem, komandējumu izdevumu kompensācijas normas, kā arī kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem. Tātad MK noteikumos ir minēts, ka komandējuma un darba brauciena izdevumiem ir kompensācijas raksturs un tie nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām. Pamatnosacījumos par komandējumiem un darba braucieniem ir noteikti vispārēji atlīdzināmie posteņi un tie ir: 4.1. komandējuma dienas nauda; 4.2. darba brauciena kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā; 4.3. darba brauciena...

Jautājums: Kādas izmaiņas top saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli un tā piemērošanu? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Lai novērstu problēmas, kas radušās saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli, top grozījumi normatīvajā regulējumā. Plānots, ka tie stāsies spēkā ar 2012. gada 1.janvāri. Pašlaik grozījumi vēl tiek saskaņoti attiecīgajās institūcijās, tāpēc par to galaversiju vēl pāragri spriest. Ir plānots, ka grozījumi palīdzēs novērst situācijas, kad darba devējs, lai samazinātu savu nodokļu slogu, liek uzņēmuma darbiniekiem reģistrēt mikrouzņēmumu un turpināt pildīt līdzšinējos darba pienākumus kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, nevis kā uzņēmuma darbiniekam. Plānots, ka grozījumi palīdzēs atbildēt uz jautājumu, kas ir mikrouzņēmuma darbinieka ienākums un kā to atspoguļot deklarācijā, kā arī ieviest lielāku skaidrību par to, kas ir prombūtnē esošs mikrouzņēmuma darbinieks un kā tas ietekmē mikrouzņēmuma darbinieku skaitu. Prakse pierādījusi, ka neskaidrs bijis arī jautājums arī par to, vai mikrouzņēmuma apgrozījumā ir jāuzrāda arī ES un valsts atbalsta summas, kā arī...

Jautājums: Pagājušajā nedēļā tika izziņotas apsaimniekošanas maksas 2012.gadam un mūsu daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir atsūtījis apsaimniekošanas maksas aprēķinu nākamajam gadam. Kādas ir dzīvokļu īpašnieku iespējas samazināt piedāvāto maksu? Uz jautājumu atbild Jānis Vesets, MBA, SIA "Jūrmalas namsaimnieks" galvenais ekonomists. Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība (kopsapulce) ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību (likuma 16.panta 2.daļas 9.punkts), taču jāņem vērā šādi ierobežojumi. 1. Ja dzīvojamās mājas privatizācija nav pabeigta (dzīvokļu īpašnieku biedrība vai pilnvarotā persona no valsts vai pašvaldības nav pārņēmusi mājas pārvaldīšanas tiesības), apsaimniekošanas maksas noteikšanu reglamentē Ministru kabineta 2008. gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (noteikumu 2.punkts). Noteikumu 7.punkts nosaka, kādi uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi jānodrošina katrā mājā, savukārt 12.punktā norādīts, ka dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no šo pakalpojumu nodrošināšanas. Vienīgo izņēmumu pieļauj 15.punkts, kurā teikts, ka „dzīvokļu īpašnieki, pieņemot kopsapulcē attiecīgu lēmumu, bez...

Jautājums: Vai valsts iestādes izsniegta uzziņa var pasargāt uzņēmumu no soda sankcijām? Uz jautājumu atbild SIA Zaltis valdes locekle un juriste Inese Žagata- Amoliņa. Cik bieži mēs izmantojam savas tiesības, lai noskaidrotu, kā rīkoties saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nodrošinātos pret negatīvām sekām, piemēram, soda sankcijām no valsts un pašvaldību institūciju puses, savas nezināšanas vai neizpratnes dēļ? Ar ko konsultācija pa telefonu atšķiras no rakstiskas uzziņas Administratīvā procesa likuma 98.pantā noteikts, ka jebkurai privātpersonai (gan fiziskai, gan juridiskai) ir tiesības pieprasīt un saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Ikdienā vienkāršības dēļ visbiežāk tiek izmantota iespēja uzdot telefoniski (vai elektroniski ) jautājumu iestāžu konsultāciju dienestiem. Bieži šo iespēju izmanto grāmatveži. Tomēr jāpatur prātā būtiskā atšķirība : konsultācijai ir tikai informatīvs raksturs. Savukārt iestādes sniegta uzziņa ir saistoša iestādei, t.i., iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad,...

Jautājums: Kas jāņem vērā, mainot grāmatvedības programmu? Uz jautājumu atbild Anda Ziemele, sertificēta grāmatvede. Ja uzņēmuma vadība nolēmusi mainīt grāmatvedības programmu — rudens ir īstais laiks, jo grāmatvedis līdz jauna taksācijas gada sākumam paspēs apgūt jauno programmu. Kāpēc tiek mainīta programma? Pirms programmas maiņas ieteicams rūpīgi apsvērt vairākus jautājumus — kāpēc tiek mainīta programma, ko vadība vēlas panākt ar jaunas programmas ieviešanu (labākas finanšu un vadības atskaites, papildus funkcionalitāte, lētākas gada izmaksas programmas uzturēšanai, utml.). Ja programmas maiņas iemesls ir lētākas programmas uzturēšanas izmaksas, jāatceras, ka programmas ieviešana arī prasa līdzekļus – datu pārnešana no vienas programmas uz citu, grāmatveža apmācība darbam ar jauno programmu. Datu drošībai, atskaišu precizitātei pirmos mēnešus grāmatvedim lietderīgi datus vadīt paralēli abās programmās, lai redzētu vai sakrīt finanšu rādītāji un tikai pārliecinoties, ka rezultāts ir pareizs, var pārtraukt datu vadīšanu iepriekšējā programmā. Tā kā gada pārskata sastādīšanas brīdis ir tuvu, lietderīgi taksācijas gadu noslēgt programmā, kurā jau...

Jautājums: Ar ko jārēķinās, noslēdzot galvojuma līgumu? Uz jautājumu atbild Edgars Strautiņš, advokātu biroja Loze & Partneri jurists. Galvojuma būtība Galvojums ir viens no parādnieka uzņemto saistību izpildes pastiprināšanas (nodrošināšanas) veidiem. Civillikums nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (parādnieka) parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo (parādnieku) no viņas parāda. Galvojuma saimnieciskā jēga ir novērst zaudējumu rašanos kreditoram gadījumā, ja parādnieks nespēj izpildīt savas saistības. Galvojuma līguma noslēgšana Par galvinieku var būt katra rīcībspējīga persona, un galvojumu var dot par dažādām saistībām, tai skaitā arī par saistībām no neatļautas darbības (ārpus līgumiskām saistībām), par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu parādu, tā arī par tā daļu. Lai arī galvojums tiek definēts kā līgums, kuram ir nepieciešama rakstiska forma, tam nav obligāti jābūt noformētam kā abu pušu parakstītam dokumentam. Pietiek ar to, ka galvinieks izdod rakstisku dokumentu (garantiju) un otra puse (kreditors)...

Jautājums: Kā noformēt attaisnojuma dokumentu? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Sākot ar 2010.gadu tika atceltas normas par pavadzīmes pielietošanu. Tagad nodokļu maksātāji noformē savus attaisnojuma dokumentus. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu nosaukumu, formu un sagatavošanas veidu, arī numerāciju, eksemplāru skaitu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts. Likums “Par grāmatvedību” un Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" reglamentē attaisnojamā dokumentā norādāmos obligātos rekvizītus. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: 1. dokumenta autora nosaukums; 2. dokumenta autora reģistrācijas numurs; 3. dokumenta autora juridiskā adrese; 4. dokumenta veida nosaukums; 5. dokumenta datums; 6.dokumenta reģistrācijas numurs; 7. paraksts; 8. atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti; 9....

Jautājums: Šobrīd Profesiju klasifikatora grozījumi ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinets nav tos vēl apstiprinājis. Vai topošie grozījumi Profesiju Klasifikatorā paredz darba devējam papildu darbus vai pienākumus? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Runājot par Profesiju klasifikatoru, var teikt, ka tas tāpat kā Rīga nekad nebūs gatavs, jo uzņēmējiem un valsts institūciju pārstāvjiem visu laiku ir iespējas iesūtīt Labklājības ministrijai priekšlikumus par tām profesijām, kas Profesiju klasifikatorā nav atrodamas vai kuru nosaukums vai amatu apraksts būtu precizējams vai labojams. Apkopojot šos priekšlikumus, Labklājības ministrija regulāri – divas reizes gadā veic Profesiju klasifikatora aktualizāciju. Kārtējā Profesiju klasifikatora aktualizācija darba devējam papildu darbus vai pienākumus uzliek tikai tādā gadījumā, ja darba devējam ir darbinieki, kuru profesijas (vai amata) nosaukums mainās. Šādā gadījumā darba devējam jāsagatavo grozījumi darba līgumā par amata vai profesijas nosaukuma maiņu, jo Darba likuma 40.panta otrās daļas 5. apakšpunkts nosaka, ka darba līgumā jānorāda: „darbinieka...

Jautājums: Vai finanšu līzinga gadījumā ir vajadzīga pavadzīme vai pietiek ar rēķinu un pieņemšanas nodošanas aktu (pērkot automašīnu uz līzinga)? Vai piemēro proporciju 20/80, atskaitot priekšnodokli? Uz jautājumu atbild Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros. (MK noteikumi Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ” 2. p.) Attaisnojuma dokumentu par preču piegādi (pārdošanu) un par preču izsniegšanu noformē darījuma vai darbības veikšanas dienā pirms darījuma vai darbības uzsākšanas. (MK noteikumi Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ” 35.1 p.) Tātad, jāizvērtē, vai rēķins un akts atbilst attaisnojuma dokumenta prasībām. Ja attaisnojuma dokumentu izmanto arī par PVN rēķinu, tad atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas reglamentē likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību, jānorāda rēķina vienas vai vairāku sēriju...

Jautājums: Kā rīkoties grāmatvedim, kurš atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, uzņēmumu, pret kuru ir ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja krimināllietas ietvaros, kas ierosināta pret uzņēmumu, arī pret grāmatvedi “kā noziedzīgās organizētās grupas dalībnieku" tiek izvirzīta un jau ir uzrādīta apsūdzība par darba devēja, uzņēmuma, izdarītajiem likumpārkāpumiem? Grāmatvedis, kas plz.lv uzdod šo jautājumu, uzskata, ka apsūdzība ir nepamatota un ka viņš “faktiski tiek apsūdzēts par Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos , tajā skaitā speciālajos normatīvajos aktos ("Profesiju klasifikators", "Grāmatvedības likums" u.c.) noteikto grāmatveža profesionālo funkciju realizāciju, ko viņš darba devēja uzņēmumā veicis kā darba ņēmējs saskaņā ar konkrētu darba līgumu noteikumiem, kā arī saskaņā ar "Darba likuma" u.c. attiecīgo normatīvo aktu nosacījumiem. Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Ņemot vērā jautājuma uzdevēja sniegto informāciju, var secināt, ka persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 218.panta (visticamāk, 3.daļas, jo...

Jautājums: Kādi dokumenti privātam uzņēmumam jāiesniedz glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā? Uz jautājumu atbild Latvijas Nacionālā arhīva direktore M.Sprūdža. Privāto tiesību juridiska vai fiziska persona (turpmāk - privāto tiesību subjekti) savas profesionālās darbības laikā nodrošina dokumentu pārvaldību saskaņā ar Arhīvu likuma 5. panta 1. daļā noteikto un ievērojot speciālos likumus un Ministru kabineta noteikumus, kuri attiecas uz tā darbības jomu (Ārstniecības likums, Civillikums, Darba aizsardzības likums, likums Par grāmatvedību u.c.). Saskaņā ar Arhīvu likuma 5. panta 2. daļu privāto tiesību subjekti dokumentus glabāšanai Latvijas Nacionālaja arhīvā (turpmāk - LNA) nodod to likvidācijas gadījumā (minētajā likuma pantā noteiktie Ministru kabineta noteikumi pašlaik ir projekta līmenī). Pēc tam, kad privāto tiesību subjekts ir paziņojis LNA par likvidāciju (skat. Komerclikuma 329.p.), LNA veic dokumentu izvērtēšanu un nosaka dokumentu arhīvisko vērtību, kuri tad arī ir nododami valsts glabāšanā. Maksātnespējas procesa gadījumā privāto tiesību subjekta nododamo dokumentu sastāvs noteikts Maksātnespējas likuma 120. pantā. Konsultācijas par dokumentu un arhīvu...

Jautājums: Kā veikt zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu 2011.gadam un kā sagatavot aprēķinu 2012.gada līgumam? Uz jautājumu atbild Jānis Vesets, MBA, SIA "Jūrmalas namsaimnieks" galvenais ekonomists Situācijas apraksts. Apsaimniekojam divas mājas, A un B, kas atrodas uz vairākiem īpašniekiem piederoša zemesgabala ar adresi A, kopējā platība 5995 kvm. Ar Zemes komisijas lēmumu zemesgabals sadalīts - mājai A piekrītošā teritorija ir 3645 kv.m un mājai B piekrītošā teritorija - 2350 kv.m. Ar īpašniekiem (domājamās daļas) zemes nomas līgumi slēgti par visu platību, proporcionāli domājamām daļām. 2011.gadā ar īpašniekiem panākta vienošanās par nomas maksas pieaugumu 25% apmērā un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Taču mājas B dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši no 1.novembra mainīt apsaimniekotāju. Kā veikt zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu 2011.gadam, un kā sagatavot aprēķinu 2012.gada līgumam, ja par īpašnieku X ir šādi dati: 4/100 domājamās daļas, zemesgabala kadastrālā vērtība 180450 Ls, platība 5995 kvm., zemes nodoklis 92,14...