JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Cik liels dabas resursu nodoklis jāmaksā par stikla pudelēm, ko fasē kartona kastēs? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Atbildot uz šo jautājumu, aplūkosim konkrētu piemēru, ar ko reālajā biznesa ikdienā varētu saskarties kā jauni, tā pieredzējuši uzņēmumi. Cik liels ir nodoklis par stikla un kartona iepakojumu? Uzņēmums XYZ ražo sulu stikla pudelēs, tās fasē kartona kastēs un realizē Latvijas Republikas teritorijā. Tātad šis uzņēmums atbilstoši Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā aprakstītajām DRN maksātāja pazīmēm realizē preces iepakojumā (arī kopā ar precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu). Rezultātā uzņēmumam ir pienākums maksāt DRN par izlietoto iepakojumu, kas ir 0.25 Ls/kg. par stikla iepakojumu un 0.15 Ls/kg. par kartona iepakojumu. Ja uzņēmums XYZ ceturksnī apgrozībā laiž 1500 kg stikla un 500 kg kartona iepakojuma, tad tam ceturksnī DRN būtu jānomaksā 450 Ls. Kā saņemt...

Atbildot uz plz.lv jautājumu par to, kāpēc bija nepieciešami jaunie pārskatu sagatavošanas noteikumi un kā tie ietekmēs grāmatveža ikdienas darbu, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības nodaļas vadītājas vietniece Arta Priede sniedza šādu atbildi. 2011.gada 1.jūlijā stājās spēkā (1) Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.481 „Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību” (turpmāk - noteikumi Nr.481) (2) Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr.488) Noteikumi Nr.481 ir izdoti saskaņā ar Gada pārskatu likuma 5.panta sesto daļu jaunajā redakcijā (stājās spēkā 2011.gada 1.jūlijā) un Konsolidēto gada pārskatu likuma 13.panta trešo daļu jaunajā redakcijā (stājās spēkā 2011.gada 1.jūlijā). Šie noteikumi nosaka naudas plūsmas pārskata un konsolidētā naudas plūsmas pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī pašu kapitāla izmaiņu pārskata un konsolidētā pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību. Noteikumi Nr.488 ir izdoti saskaņā ar Gada...

Jautājums: Vai fiziskajai personai, ja tā gada laikā pārdot vairākus nekustamos īpašumus, sakarā ar šo darbību ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore: sākot ar 2010.gada 1.janvāri likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir normas, kas paredz, ka personai, kas veic darbības ar nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu, ir tiesības izvēlēties – reģistrēt saimniecisko darbību vai nereģistrēt saimniecisko darbību. Ja persona izvēlas nereģistrēt saimniecisko darbību, tai par gūto ienākumu būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma, piemērojot 15% likmi. Tādēļ, ja persona, kas pērk un pārdod nekustamos īpašumus, nevēlas reģistrēt saimniecisko darbību, to var to nedarīt. Tomēr tādā gadījumā personai pēc darījuma būs pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par ienākumu no kapitāla. Deklarāciju sniegšana ir atkarīga no kapitāla pieauguma apmēra. Ja ienākumi no pieauguma mēnesī pārsniedz 500 latus, šo deklarāciju iesniedz līdz nākoša mēneša 15.datumam, bet, ja minētie...

Jautājums: Kādus dokumentus parasti prasa personai pirms darba līguma noslēgšanas? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Lai darbinieks, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, varētu uzsākt darbu, ir jābūt noslēgtam darba līgumam. Sastādot darba līgumu, jāņem vērā, ka Darba likuma 35.pants nosaka, ka pretendentam ir pienākums darba devējam uzrādīt, pirmkārt, personu apliecinošu dokumentu, un, otrkārt, citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti. Darba likuma 35. pants arī nosaka, ka ,“sagatavojot darba līgumu tāda darba veikšanai, kuram nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendents uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību”. Tāpat Darba likuma 35. pants nosaka, ka darba devējam, sagatavojot līgumu, ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama. Tātad nākošajam darbiniekam savam nākamajam darba devējam ir jāuzrāda pase un izglītību apliecinoši dokumenti, kas ir nepieciešami tam...

Jautājums: Cik liels dabas resursu nodoklis jāmaksā par preču iesaiņošanai domātiem plastmasas maisiņiem veikalos? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Šis jautājums ir aktuāls Latvijas jaunajiem uzņēmējiem, kas nesen uzsākuši savu darbību un neizprot, vai viņiem ir vai nav jāmaksā dabas resursu nodoklis (DRN) par izlietoto iepakojumu. Neskaidrības dabas resursu nodokļa sakarā ir arī uzņēmumiem, kas paplašinājuši savu darbību un pievērsušies jauniem darbības virzieniem, kas saistās ar preču ražošanu, importu vai iepakošanu. Lai atbildētu uz jautājumu, apskatīsim konkrētu piemēru. Cik liels ir nodoklis par plastmasas maisiņiem? Uzņēmums ABC ir iepircis plastmasas maisiņus, kuros veikalā iepako preci pircējiem, maisiņi bez maksas ir pieejami arī pircējiem. Tātad šis uzņēmums, atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā aprakstītajām DRN maksātāja pazīmēm, realizējot preci, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Rezultātā uzņēmumam ir jāmaksā...

Jautājums: Kam ir tiesības saņemt UIN atvieglojumus un cik lieli tie ir? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore: uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi ir daudz un dažādi, bet galvenie atvieglojumi, kas sniedz būtisku labumu uzņēmumiem, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, kas galvenokārt ir noteiktas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” III nodaļā „Nodokļa atlaides”, bet plašāks uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējums ir pieejams nodokļu Ministru kabineta sēdes šā, 2011. gada 12.jūlijā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa". Vairāk par uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem lasiet šeit.

Jautājums: Kas jāzina par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Kam jāmaksā dabas resursu nodoklis par izlietoto iepakojumu? Dabas resursa nodokļa (DRN) maksātājs par izlietoto iepakojumu ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā: 1. realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu); 2. savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu); 3. sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja; 4. Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas. Kāda ir DRN aprēķināšanas kārtība? DRN samaksai pakļautām personām ir pienākums likumā noteiktos...

Jautājums: Kas obligāti ir jānorāda darba līgumā? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Darba likuma 40.pants nosaka, kādai informācijai ir jānorāda darba līgumā, un tā ir šāda: 1) darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, kā arī darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), reģistrācijas numurs un adrese; 2) darba tiesisko attiecību sākuma datums; 3) darba tiesisko attiecību paredzamais ilgums (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku); 4) darba vieta (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, jānorāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās); 5) darbinieka arods, amats, specialitāte (profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Informāciju par darba samaksas apmēru un izmaksas laiku, nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, kā arī par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu un darba līguma uzteikuma termiņu Darba likums atļauj darba līgumā aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem....

Kas jāzina par elektroiekārtu atkritumu apsaimniekošanu? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Kas ir elektriskās un elektroniskās iekārtas? Elektriskās un elektroniskās iekārtas (EEI) ir iekārtas, ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un iekārtas elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai, kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1000 voltus maiņstrāvai un 1500 voltus līdzstrāvai, un atbilst Ministru Kabineta noteiktajām kategorijām. Kam jāmaksā dabas resursu nodoklis par elektriskām un elektroniskām iekārtām? Dabas resursa nodokļa (DRN) maksātājs par elektriskām un elektroniskām iekārtām ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā: 1. realizē ievestas vai saražotas elektriskās un elektroniskās iekārtas; 2. savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas. Kāda ir DRN aprēķināšanas kārtība par elektriskām un elektroniskām iekārtām? Personām, kas atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam ir DRN maksātājas par elektriskām un elektroniskām iekārtām,...

Jautājums: Kas jāzina par videi kaitīgu preču apsaimniekošanu? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Kas ir videi kaitīgas preces? Videi kaitīgas preces (VKP) ir preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību. Videi kaitīgas preces ir, piemēram, auto riepas, smēreļļas, akumulatori, baterijas, eļļas filtri utt., kas, nonākušas apkārtējā vidē vai tikušas nepareizi apsaimniekotas, spēj radīt kaitējumu gan videi, gan cilvēka veselībai. Kam jāmaksā dabas resursu nodoklis par videi kaitīgām precēm? Dabas resursa nodokļa (DRN) maksātājs par videi kaitīgām precēm ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā: 1. realizē ievestas vai saražotas videi kaitīgas preces, 2. savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces (eļļas, riepas, akumulatorus, baterijas u.c.). Kāda ir DRN aprēķināšanas kārtība...

Jautājums: Vai privātpersonai IIN nodoklis jāmaksā par naudas summu, kas saņemta, piemēram, kā dzimšanas dienas dāvana? Vai ar IIN apliek arī dāvanas – gredzenus, automašīnas, vecmeistaru gleznas u.tml.? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore: likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts, ka fiziskas personu dāvana citai fiziskai personai līdz 1000 latiem kalendāra gada laikā nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad, ja viena fiziska persona kā dzimšanas dienas dāvanu no citas fiziskas personas saņem gredzenu, kas maksā 900 latus, un kalendāra gada laikā no minētās personas nesaņem citas dāvanas, kas pārsniedz 100 latus (kopā 900+100 =1000) dāvanas saņēmējam iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šīs dāvanas nav jāmaksā. Savukārt, ja fiziskā persona kā dzimšanas dienas dāvanu no citas fiziskas personas saņem vecmeistara gleznu, kas maksā 3000 latus, tad dāvanas saņēmējam iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā no dāvanas vērtības, kas pārsniedz 1000 latus. Šajā gadījumā nodoklis jāmaksā no 2000 latiem....

Jautājums: Vai darba līgumā pie amata vai profesijas ir jānorāda profesiju klasifikatora kods? Uz jautājumu atbild Iveta Galzone, Latvijas Kultūras koledžas Personāla vadības pasniedzēja. Darba likuma 40.panta pirmās daļas 3.apakšpunkts nosaka, ka darba līgumā, cita starpā, jānorāda arī darbinieka arods, amats, specialitāte (profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Tātad darba līgumā obligāti ir jānorāda darbinieka profesija vai amats. Amats vai profesija ir jānorāda tikai no Profesiju klasifikatorā minētajām profesijām. Darba līgumā nav obligāti jānorāda profesijas klasifikācijas kods, taču profesijas norāde kopā ar kodu, padarīs ērtāku personāldaļas speciālistu darbu tiem, kuri strādā starptautiskās organizācijās, un palīdzēs izvairīties no neprecīziem amatu tulkojumiem. Šī iemesla dēļ lielās organizācijās bieži atskaitēs izmanto tikai profesiju klasifikācijas kodus bez amatu vai profesiju nosaukumiem.

Jautājums: Vai no starpnieka saņemtais apliecinājums izziņas formā, ka mūsu uzņēmuma ražotās preces ir izvestas no Latvijas teritorijas, ir pietiekošs pierādījums, ka mūsu uzņēmums nav dabas resursu nodokļa (DRN) maksātājs par izlietoto iepakojumu? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Saskaņā ar likumu nodokļa maksātājs, kas preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo preču tajā pašā iepakojumā izvešanu: 1. nodokli nemaksā, ja preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā; 2. samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu Starpnieka izsniegtais apliecinājums par dokumentāru pamatojumu uzskatāms tikai tad, ja tajā iekļauta informācija par to, ka no Jūsu uzņēmuma iegādātās preces iepakojumā (preču iegādes datums, preču...

Jautājums: Ar ko uzlīme atšķiras no etiķetes, kas uzlīmēts uz preces? Par kuru jāmaksā dabas resursu nodoklis ( DRN)? Vai DRN ir jāmaksā par uz precēm uzlīmētajām cenu zīmēm? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Etiķetes definīcija nosaka, ka etiķete (label) ir papīra, polimēru vai cita materiāla nelielas formas izstrādājums, kas satur visu nepieciešamo rakstisko un grafisko informāciju produkta un ražotāja identifikācijai un instrukciju produkta lietošanai un uzglabāšanai. Etiķetes teksts var tikt arī tieši uznests uz iepakojuma. Līdz ar to, etiķete tiek uzskatīta par iepakojuma sastāvdaļu. Savukārt, no kartona vai cita materiāla izgatavota speciālas formas piekarama zīme (tag), kura satur unificētu informāciju par katru konkrēto preci un uzskatāma par preces sastāvdaļu. Šādas zīmes visbiežāk izmanto tekstilrūpniecībā (izmēri, mazgāšanas un tīrīšanas instrukcijas, cena) un farmaceitiskā rūpniecībā. Par cenu zīmēm nodoklis nav jāmaksā, jo tās nav iepakojuma...

Jautājums: Vai ir iespējams noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar atpakaļejošu datumu? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Nē, tas nav iespējams, jo MK noteikumi Nr. 1293 nosaka, ka informācija par jaunajiem līgumpartneriem izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijas Vides aizsardzības fondā ir jāiesniedz vienreiz ceturksnī, pusotru mēnesi pirms jauna ceturkšņa sākuma.