JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Vai piestādot rēķinu nomniekam, arī ir jāizdala akcīzes nodoklis? Uz jautājumu atbild Jānis Vesets, MBA, SIA "Jūrmalas namsaimnieks" galvenais ekonomists. Situācijas apraksts. Nekustamā īpašuma uzņēmums saņem rēķinu no Latvijas gāze AS par patērēto dabas gāzi, kurā ir izdalīts arī akcīzes nodoklis. Tālāk šos izdevumus nekustamā īpašuma uzņēmums piestāda nomniekiem par patērēto dabas gāzi. Vai piestādot rēķinu nomniekam, arī ir jāizdala akcīzes nodoklis, saskaņā ar MK noteik. Nr. 457 4.1. punktu? Vai tomēr ir pareizi, ka nomniekam piestādītajā rēķinā iekļauj kopā patērētās dabas gāzes izdevumus+akcīzes nodokli? Atbilde: Izrakstot rēķinu nomniekam, atsevišķi izdalīt gāzes akcīzes nodokli nav nepieciešams, jo, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 5.daļu, „Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli”. Līdz ar to nomniekam piegādātās gāzes...

Jautājums: Kas turpmāk ieturēs nodokļus no izmaksām par valsts amatpersonām nodarīto kaitējumu? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Vienas no jaunākajām izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas steidzamības kārtībā tika pieņemtas Saeimā, attiecas uz valsts amatpersonām nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad valsts iestādēs strādājošās amatpersonas (neatkarīgi no amatpersonas ranga) nepamatoti ir tikušas atbrīvotas no darba vai uz laiku atstādinātas no amata, kā rezultātā valsts amatpersonai tiek nodarīti zaudējumi. Finanšu ministrija, kas līdz šim veica zaudējumu izmaksu par valsts amatersonām nodarīto kaitējumu, bet nebija darba devējs, šobrīd nevarēja veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī ieturēt un pārskaitīt budžet iedzīvotāju ienākuma nodokli. Gadījumiem, kad valsts amatpersona šādus valsts iestāžu lēmumus pārsūdz, ir pieņemta likumu pakete (t.sk. Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā), kas stājās spēkā ar š.g.1. oktobri un kurā ir ietverti arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šie grozījumi...

Jautājums: Kādu uzkrājumu veidošana var tikt iekļauta dzīvojamās mājas ikmēneša apsaimniekošanas maksā? Uz jautājumu atbild Jānis Vesets, MBA, SIA "Jūrmalas namsaimnieks" galvenais ekonomists Lēmumu par apsaimniekošanas maksas apmēru un saturu, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumu, pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība (kopsapulce), taču šai maksai jābūt pietiekamai, lai varētu nodrošināt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības. Ja mājas īpašnieki likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā nav pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, tad apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, ievērojot Ministru kabineta 09.12.2008.noteikumus „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Šo noteikumu 1.pielikums satur šobrīd vispilnīgāko izvērsumu, kādām pozīcijām jābūt iekļautām apsaimniekošanas maksā. No finanšu vadības viedokļa, apsaimniekošanas maksa sastāv no: 1. Ikdienas vai regulāri veicamiem darbiem, kuru izmaksas ir fiksētas un paredzamas, piemēram, sētnieka izmaksas (alga, materiāli), mājas pārvaldīšanas pakalpojumi, pārvaldnieka administratīvās izmaksas; 2. Vienreizējiem vai dažas reizes veicamiem darbiem, kuru apjoms ir paredzams un zināms, ka...

Jautājums: Kāpēc tieši tagad ir izdevīgi deklarēt ārzemēs gūtos ienākumus par algotu darbu? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Ņemot vērā apstākli, ka ļoti daudzi Latvijas rezidenti ir pārcēlušies īsāku vai ilgāku laiku uz citām ES dalībvalstīm, kurās cenšas nopelnīt iztikas līdzekļus, ir radusies situācija, ka ļoti daudzi Latvijas rezidenti ir guvuši algota darba ienākumus ārvalstīs. Parasti par algota darba ienākumiem nodoklis tiek samaksāts valstī, kur cilvēks strādā, taču ne visi zina, ka Latvijas rezidentiem (nodokļu maksātājiem), kas strādā citās valstīs, ir pienākums reizi gadā Latvijā sniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, un deklarēt ārvalstīs gūtos ienākumus. Līdz šim par ārvalstīs gūtajiem algota darba ienākumiem bija arī jāmaksā salīdzinoši liels nodoklis – 25%. Apzinoties, ka daudzi Latvijas rezidenti, kas strādā ārvalstīs, to nezināja un nav iesnieguši iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un nodokli nav maksājuši un ka valstij ir svarīgi zināt savu rezidentu patiesos ienākumus, bija vajadzīgs risinājums. Un...

Jautājums: Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis varētu tikt samazināts? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Ir pieņemta valsts nodokļu politikas stratēģija 2011.-2014. gadam (vairāk ar to var iepazīties žurnālā Bilance, nr. 18- plz.lv red.piezīme ), kurā teikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) varētu tikt samazināts. Ņemot vērā vēl šogad paredzēto budžeta konsolidāciju, attiecībā uz IIN nodokļa sloga samazināšanu jau šogad jāraugās ļoti piesardzīgi. Manuprāt, tas nebūtu pareizais solis konsolidācijas kontekstā. Tomēr attiecībā uz nākotni viennozīmīgi šāda tendence samazināt nodokļa slogu darbaspēka nodokļiem, t.sk. iedzīvotāju ienākuma nodoklim būs ļoti aktuāla. Iespējamais modelis varētu būt tāds, ka skatīsimies, kā pildās IIN nomaksa un, ja rezultāti būs labi (lielāki kā plānots), tad primāri ir plānots samazināt IIN slogu, palielinot neapliekamo minimumu un /vai atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kas automātiski samazina slogu tām personām, kurām ir zemāki ienākumi.

Jautājums: Vai noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža vai finanšu speciālista ikdienas darbā, gatavojot šos pārskatus? Kādiem jauninājumiem konkrēti grāmatvedim vai finanšu speciālistam jāpievērš galvenā uzmanība? Kādus priekšlikumus un ieteikumus noteikumu izstrādes gaitā izteica Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija un vai tie ir ietverti noteikumos? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild: Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle,PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore Saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu 14. punktu, jaunie MK noteikumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2011. pārskata gadu. Jebkuri grozījumi grāmatvedību un finanšu pārskatu sastādīšanu regulējošā likumdošanā liek pārskatu sastādītājam apsvērt, vai un kā tie ietekmēs konkrētā uzņēmuma finanšu pārskatu, tostarp pārskata posteņu atzīšanu, novērtēšanu, uzrādīšanu un atklājamo informāciju. Ņemot vērā kontekstu, kādā izstrādāti jaunie MK noteikumi (sakārtot pārskatu sastādīšanu regulējošo normatīvo...

Jautājums: Vai Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi ievieš būtiskas izmaiņas grāmatveža vai finanšu speciālista ikdienas darbā, gatavojot gada pārskatu? Kādiem jauninājumiem konkrēti grāmatvedim vai finanšu speciālistam jāpievērš galvenā uzmanība? Kādus priekšlikumus un ieteikumus noteikumu izstrādes gaitā izteica Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija un vai tie ir ietverti noteikumos? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild: Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle,PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore Saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu 14. punktu, jaunie MK noteikumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2011. pārskata gadu. Jebkuri grozījumi grāmatvedību un finanšu pārskatu sastādīšanu regulējošā likumdošanā liek pārskatu sastādītājam apsvērt, vai un kā tie ietekmēs konkrētā uzņēmuma finanšu pārskatu, tostarp pārskata posteņu atzīšanu, novērtēšanu, uzrādīšanu un atklājamo informāciju. Ņemot vērā kontekstu, kādā izstrādāti jaunie MK noteikumi (sakārtot pārskatu sastādīšanu regulējošo normatīvo bāzi), kā arī to, ka likumdevējs nosaka to piemērošanu...

Jautājums: Kā vērtējat jauno pārskatu sagatavošanas noteikumu stāšanos spēkā - cik nepieciešama vai aktuāla, Jūsuprāt, ir šo noteikumu pieņemšana? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild: Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle, PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore 2011. gada 1. jūlijā stājās spēkā divi Ministru kabineta (MK) noteikumi komercsabiedrību gada pārskatu sagatavošanas jomā: - noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību un - Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi. Vienlaikus spēku zaudēja Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS). Kā tika norādīts abu MK noteikumu projektu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos (anotācijās), ko sniedza Finanšu ministrija, - tā kā no Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta izriet, ka līdzšinējais finanšu pārskatu sagatavošanas pamats neatbilst ārējā normatīvā akta un juridiskās tehnikas prasībām, ar 2010. gada 30. septembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma...

Jautājums: Kādas izmaiņas tiek plānotas saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli 2012. un 2013. gadā? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Ar ministru prezidenta 2011. gada 17. februāra rīkojumu tika apstiprināta darba grupa, lai sagatavotu priekšlikumus par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) 2012. gadam un tālākam laika posmam. Darba grupa ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, kas iespēju robežās ir apkopoti informatīvajā ziņojumā, kuri tuvākajā laikā tiks izskatīti Ministru kabinetā (MK). Priekšlikumi paredz pašvaldībām dot daudz vairāk tiesību lemt par saviem ienākumiem saistībā ar NĪN. Ja MK priekšlikumus akceptēs, tad informatīvajā ziņojumā paredzētos pasākumus iestrādās likumprojektā „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, ko virzīs izskatīšanai Saeimā kopā ar 2012.gada budžeta paketi. Kādi ir galvenie priekšlikumi saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli 2012. gadam? 2012. gadā ir paredzēts likumā par NĪN vairs nesaglabāt pašlaik spēkā esošo 25% NĪN pieauguma ierobežojumu, bet deleģēt tiesības pašvaldībām pašām, izvērtējot situāciju uz vietas, lemt, vai nepieciešams šī...

Jautājums: Vai var uzskatīt no piegādātāja saņemto rēķinu par ārējo attaisnojuma dokumentu, ja tas nav parakstīts? Uz jautājumu atbild Iveta Strēle, MBA , SIA “Lietišķās informācijas dienests” finanšu direktore Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, ja tas nesatur rekvizītu “paraksts”, bet šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē. Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, kurš nesatur rekvizītu “paraksts”, un nav iespējams izpildīt šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kurš nesatur rekvizītu “paraksts”...

Jautājums: Kas jāņem vērā saistībā ar grozījumiem Komerclikumā par patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumu? Uz jautājumu atbild: Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. 2011. gada 13. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas, cita starpā, paredz personālsabiedrības/kapitālsabiedrības (Sabiedrības) dalībnieka (biedra/akcionāra) pienākumu 14 dienu laikā no brīža, kad tā līdzdalība Sabiedrībā ir vismaz 25 %, paziņot Sabiedrībai tā patiesā labuma guvēju. Šis pienākums attiecas tikai uz tādu Sabiedrības dalībnieku, kas nav dibināts saskaņā ar ES dalībvalstu likumiem vai kas, būdams fiziska persona, Sabiedrības daļas/akcijas tur (veic ieguldījumu) savā vārdā, bet citas personas labā. Kas ir patiesā labuma guvējs Kas ir patiesā labuma guvējs, ir noteikts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, proti, tas ir fiziskā persona, kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 % no Sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē Sabiedrības darbību. Paziņojot Sabiedrībai patiesā labuma guvēju, Sabiedrības...

Jautājums: Vai uzņēmums drīkst labot Valsts ieņēmumu dienestā jau iesniegtās nodokļu deklarācijas? Uz jautājumu atbild Iveta Strēle, MBA , SIA “Lietišķās informācijas dienests” finanšu direktore Nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt nodokļu deklarācijas šādos gadījumos: - triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja par šo periodu un nodokli nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits) (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punkts); - nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai. Nodokļu maksātājs, pamatojoties uz nodokļu deklarācijas precizējumu, samaksā iztrūkstošo nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta pirmā daļa); - ja nodokļu...

Jautājums: Kādas ir grāmatvežu kvalifikācijas problēmas un kā tās risināt? Uz jautājumu atbild Ruta Šneidere, Dr.oec. , LR Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Latvijā grāmatvežu profesijas nozīmīgumam un grāmatvežu kvalifikācijas problēmām līdz šim pievērsta pārāk maz uzmanības. Jēdzienam «profesionāls grāmatvedis» mūsdienu izpratnē ir daudz plašāks skatījums, nekā tas bija profesijas attīstības sākumā. Šodien profesionāls grāmatvedis ir speciālists, kurš augstākās izglītības iestādē studējis ekonomiku un grāmatvedību un, pilnveidojot profesionālās zināšanas, specializējies auditā, grāmatvedībā, vai nodokļos. Latvijā pašreiz nepastāv grāmatvežu profesionālās darbības reglamentācija (izņemot zvērināts revidents) salīdzinot ar praksi citās Eiropas valstīs. Šāda situācija negatīvi ietekmē visas tautsaimniecības attīstību. Ļaujot sniegt neprofesionālus pakalpojumus grāmatvedības jomā, Latvija kā valsts zaudē iespēju piesaistīt tik ļoti nepieciešamos ārvalstu investorus, valsts budžets zaudē iespējamos nodokļu ieņēmumus, zaudē sabiedrība kopumā, ja profesionālās vērtības no valsts puses tiek noniecinātas. Tiek kropļota konkurences vide grāmatvedības pakalpojumu jomā, kā arī mūsu valsts grāmatvežiem zināmā mērā ir liegta profesionālā darbība citās ES dalībvalstīs. LR...

Jautājums: Kādas ir būtiskās darba līguma sastāvdaļas? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Kaut arī vispārējās darba attiecības regulē Civillikums, taču ikdienā darba attiecības regulē speciālais likums - Darba likums. Ko paredz Darba likums Atbilstoši Darba likuma definīcijai ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt zināmu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus atbilstoši spēkā esošām tiesību normām, darba koplīgumam un pušu nolīgtajam. Darba līgumu var klasificēt kā divpusēju, konsensuālu (konsensuāls līgums uzskatāms par noslēgtu ar līdzēju vienošanās brīdi, piemēram - pirkuma, pilnvarojuma, dāvinājuma līgums) un atlīdzības līgumu. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs pilnībā vienojušies par visām darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, turklāt tas jāizteic rakstiskā formā. Lai gan, ja arī darba tiesiskās attiecības ir uzsāktas bez rakstiski noslēgta līguma, bet darbinieks veic darbu un darba...

Jautājums: Kas jādara uzņēmumam, kas plāno sākt realizēt elektriskos svina akumulatorus Latvijas teritorijā? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Šis jautājums un ar nodokļa maksāšanu saistītie jautājumi ir aktuāli uzņēmumiem, kas nodarbojas vai plāno sākt nodarboties ar svina akumulatoru vai cita veida bateriju vai akumulatoru importu. Svarīgi piebilst, ka kopš 2011. gada 26. aprīļa spēkā stājušies jauni MK noteikumi, kas paredz reģistrācijas veikšanu Bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā. Izskatīsim konkrētu piemēru. Cik liels nodoklis jāmaksā par akumulatoriem? Uzņēmums ELEKTRO plāno sākt nodarboties ar elektrisko svina akumulatoru ievešanu Latvijā un tālāku realizāciju Latvijas tirgū. Brīdī, kad uzņēmums uzsāk akumulatoru importu, tas, atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā aprakstītajām nodokļa maksātāja prasībām, kļūst par dabas resursu nodokļa maksātāju par videi kaitīgu preču atkritumiem. Rezultātā uzņēmumam ir jāmaksā DRN par katru ievesto vai realizēto kilogramu atbilstoši Dabas resursu nodokļa...