Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu.

Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt mazāku kompensāciju par kaitējumu, ja ir apstākļi, kas liecina par datu apstrādātāja attieksmi un motivāciju, piemēram, nepieciešamība pildīt uzdevumu sabiedrības interesēs, grūtības izprast tiesisko regulējumu, nav bijis nolūka kaitēt personas godam, cieņai un reputācijai.

Lietas būtība

Administratīvā lieta ir ierosināta, pamatojoties uz žurnālista un nozares eksperta pieteikumu pārtraukt un atzīt par prettiesisku Patērētāju tiesību aizsardzības centra faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa datus sociālās kampaņas videosižetā. Pieteicējs, nepiekrītot veidam, kādā viņa tēls tiek izmantots videosižetā, prasa pārtraukt demonstrēt sižetu, publiski atvainoties par reputācijas graušanu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra faktisko rīcību atzina par prettiesisku, uzlika pienākumu pārtraukt izmantot un izplatīt pieteicēja datus videosižetā, kā arī publiski atvainoties pieteicējam vietnēs, kurās centrs sižetu publicējis. Daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu naudā pieteikums noraidīts, jo apgabaltiesa uzskatīja, ka sižets neaizskar pieteicēja godu un cieņu, kā arī nekaitē viņa reputācijai un tajā nav izmantoti pieteicēja sensitīvie dati. Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu šajā daļā, jo nepiekrīt viņa tiesību aizskāruma un tā radītā kaitējuma novērtējumam un noteiktajam atlīdzinājumam.

Kasācijas kārtībā ir jāpārbauda, vai apgabaltiesa ir pienācīgi novērtējusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieļautā pieteicēja tiesību aizskāruma smagumu un ar to radītā kaitējuma esību, un vai tiesas noteikto atlīdzinājumu var uzskatīt par atbilstīgu.

Senatoru kolēģija atzina, ka apgabaltiesa secinājumus par kaitējuma atlīdzināšanu balstījusi vienīgi uz Latvijas tiesību normām un tiesu judikatūru, un tas neatbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai. Apgabaltiesas spriedumā skarti vairāki aspekti, kurā ir būtiska regulas 82.panta interpretācija. Dalībvalstu tiesas jau ir uzdevušas vairākus jautājumus par šā panta interpretāciju, un atbildes uz tiem varētu būt nozīmīgas šajā lietā. Tomēr uz Senātam neskaidrajiem jautājumiem atbildes vēl nav sniegtas, tādēļ Senāts uzskata par nepieciešamu vērsties Eiropas Savienības Tiesā un lūgt prejudiciālu nolēmumu.