Jaunā, 2023. gada budžeta pieņemšana veselības aprūpes nozarē nozīmēs ievērojamu finansējuma samazinājumu gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē.

Absolūtos skaitļos nozares kopējais finansējums saruks no 2 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 1,6 miljardiem eiro šogad, bet relatīvi tas nokritīs jau zem 4% pret iekšzemes kopproduktu. Salīdzinoši – Igaunijā jau patlaban veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9% no IKP.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kamēr Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro, liecina Latvijas ārstu organizāciju izplatītā informācija. 

Pat ja neņem vērā iepriekšējā gada papildu finansējumu – vienreizējos izdevumus, kas saistīti ar COVID pandēmiju, – Veselības ministrijas pamatbudžets šogad pieaudzis tikai par 85,8 miljoniem eiro jeb aptuveni 5,6%. Tas nesedz pat inflācijas radīto pieaugumu (vispārējā gada vidējā inflācija Latvijā pērn sasniedza 17,3%; veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpis par 9,7%), tātad faktiski arī veselības pamatbudžets pēc pirktspējas samazināsies. Veselības ministrija uzsver, ka plānotajā budžetā pietrūkst finansējuma tik kritiskām jomām kā onkoloģija, bērnu zobārstniecība, ģimenes ārstu pakalpojumi.

Portāls BilancePLZ šo situāciju aicināja skaidrot Finanšu ministriju (kā galveno par valsts budžeta (t.i., nodokļu maksātāju naudas sadales) plānošanu un koordinēšanu atbildīgo institūciju).

Ministrija savā pirmajā atbildē skaidrojuma vietā sniedz vienīgi faktu uzskaitījumu: “Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzētais finansējums sasniedz 85,8 miljonus eiro. Tas paredz uzlabojumus onkoloģijas jomā – plašākas diagnostikas iespējas, paliatīvās aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu pacientiem mājās, specializētas pārtikas nodrošināšanu un jaunu onkoloģijas medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tāpat paredzēts turpināt esošo terapiju pacientiem un pārskatīt apmaksas tarifus. Turpināsies iepriekšējos gados aizsāktais darba samaksas palielinājums ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citām ārstniecības personām, primāri rūpējoties par zemākās darba samaksas saņēmējiem. Tāpat paredzēti uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, piemēram, kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksa bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksa cistiskās fibrozes pacientiem.”

Atkārtoti aicinot skaidrot kritērijus budžeta sadales prioritātēm un faktam, ka veselības aprūpei piešķirtais pamatbudžeta papildu finansējums nesedz pat inflāciju un finansējums pret IKP (kā arī budžeta izdevumiem) strauji krīt, ministrijas komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda: “FM ir sniegusi faktus, kādi ir bijuši valdības lēmumi, kas attiecas uz finansējuma piešķiršanu attiecīgajām nozarēm. Atgādināšu, ka lēmumus pieņem valdība, nevis FM.”

Jautāts, vai šāda budžeta sadales politika valdībā ir ministrijas virzīta un atbalstīta, vai par to primāri atbildīgs kāds cits no valdību veidojošajiem elementiem (premjers Krišjānis Kariņš, kāds no politiskajiem spēkiem), A. Jarockis aicināja vērsties pie Veselības ministrijas, kas īstenojot veselības politiku.

Uz precizējošu jautājumu, vai FM vēlas apgalvot, ka veselības budžeta finansējuma apmērs ir atkarīgs primāri no pašas Veselības ministrijas politikas, Finanšu ministrija atbildi vairs nesniedza.