Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi atbildes vēstuli tiesībsargam par nodokļu reformas pētījumu, vēstuli paredzēts akceptēt 9. aprīļa valdības sēdē.

Atgādinām, ka pēc pētījuma par nodokļu reformas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem publicēšanas tiesībsargs saskāries ar atsevišķu sabiedrības locekļu neizpratni par pētījumā atklātajām nodokļu reformas nepilnībām. Īpašu neizpratni viņam radīja bijušās finanšu ministres izteikums, ka kritika par nodokļu reformu izklausās pavirša un bez pamatojuma. Tāpat tiesībsargs aicināja valdību un Valsts kontroli vērtēt, cik lietderīgi un pamatoti tikuši izlietoti valsts budžeta līdzekļi FM pagājušajā gadā īstenotajai komunikācijas kampaņai par jauno nodokļu reformu. Jāpiemin, ka ministrija kampaņas izstrādei un realizācijai bija izsludinājusi iepirkumu konkursu, paredzot tai tērēt līdz pat 80 000 eiro.

FM atbildes vēstulē norāda, ka, lai novērtētu iedzīvotāju informētību par nodokļu reformas nestajām izmaiņām, ministrija, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS, veikusi sabiedriskās domas aptauju. Tās rezultāti rāda, ka 84,1% iedzīvotāju kopumā zina, labi pārzina vai ir informēti par nodokļu reformas ieviešanu un tās ietvaros veiktajām nodokļu izmaiņām.  Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2018. gada beigās respondenti biežāk norādījuši, ka zina kādas ir un būs izmaiņas, nepārzinot detaļas.

Tāpat ministrija slavē nodokļu reformas panākumus, jo, salīdzinot ar 2017. gadu, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pieauguši par 642,5 milj. euro jeb 8,0%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns 2018. gadā izpildīts par 100,9% – ieņēmumi pārsniedza plānotos par 76,7 milj. euro.

Visbūtiskāk pieauguši ieņēmumi:

• no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) (+286,2 milj. euro jeb +12,7%),
• pievienotās vērtības nodokļa (PVN) (+269,2 milj. euro jeb +12,3%) ,
• akcīzes nodokļa (+122,2 milj. euro jeb +13,5%).

Savukārt lielākais samazinājums bija no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) (-121,6 milj. euro jeb -28,6%).

Ministrija arī uzsver, ka nodokļu ieņēmumu pieaugumu ietekmēja gan nodokļu reformas ietvaros ieviestās nodokļu politikas izmaiņas, gan ekonomiskā izaugsme, par ko liecina PVN straujais pieaugums. VSAOI pieaugumu veicināja arī darba ienākumu pieaugums, minimālās algas palielināšana un darba ņēmēju skaita palielināšanās. Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu ietekmēja ne vien akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, bet arī nelegālā tirgus samazināšanās. UIN reformas rezultātā, kas nosaka, ka nodoklis jāmaksā peļņas sadales brīdī nevis par taksācijas gadā gūto pelņu, kā tas bija iepriekš, nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies, tomēr iekasētais nodoklis pārsniedz plānoto.

Nodokļu reformas efektivitāti apliecina arī izmaiņas darba samaksas struktūrā – salīdzinot 2018. gada darba devēja ziņojumus ar iepriekšējo gadu, darba ņēmēju skaits pieaudzis par 2% un reāli strādājošo vidējā bruto alga pieaugusi par 8,5%. Vienlaikus (salīdzinot 2018. gada novembri ar iepriekšējā gada novembri) par 24,6% ir samazinājies to darbinieku skaits, kas saņem algu līdz 430 eiro, bet pieaug darbinieku skaits, kas saņem lielāku darba samaksu par minimālo algu. Tas liecina par pozitīvu atdevi no tādiem nodokļu reformas pasākumiem kā ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana. Turklāt, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, gan diferencētais neapliekamais minimums, gan pensionāra neapliekamais minimums tiek palielināts arī 2019. un 2020.gadā.

Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā. Pētījuma kopsavilkums lasāms šeit.

Tiesībsarga vēstule valdībai un Valsts kontrolei lasāma šeit.

Lasīt arī: Vai nodokļu reforma ir ietekmējusi nevienlīdzības mazināšanos?