Īstenojot jauno nodokļu reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošana un neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība kļuvusi sarežģītāka un nedraudzīgāka nodokļu maksātājiem. Šī sistēma potenciāli paredz situācijas, kurās nodokļu maksātājs, pat godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku, secināts pētījumā "Nodokļu reforma neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas problēmu, efektivitātes un risinājumu izvērtējumā", kuru pēc Tiesībsarga biroja pasūtījuma veikuši zinātnieki no Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes.

Pētījuma uzdevumi bija analizēt IIN teorētiskajā skatījumā; veikt IIN piemērošanas analīzi Eiropas Savienības dalībvalstīs; veikt neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas analīzi; izvērtēt nodokļu administrēšanu; izdarīt secinājumus par IIN piemērošanas attīstību; izstrādāt neapliekamā minimuma, atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanas un piemērošanas pilnveides rekomendācijas.

Pētījumu var lasīt:

Tiesībsargs aicina rūpīgi iepazīties ar pētījumu, kurā detalizēti izskaidrots gan tā mērķis un metodoloģija, gan analizēts nodokļu reformas juridiskais ietvars un praktiskā piemērošana.

Tiesībsargs kopā ar Latvijas Universitātes pētniekiem laika posmā no 2018.gada 10. līdz 21.oktobrim veica arī iedzīvotāju aptauju "Par iedzīvotāju informētību, zināšanām un attieksmi par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu". Aptaujā piedalījās 1512 respondenti. Aptaujas rezultāti rāda, ka jauno neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību par veiksmīgu uzskata 13% aptaujāto, bet par taisnīgu - vien 6,4% aptaujāto.

Nepiepildītas gaidas var būt kā pamats sabiedrības nākamajam neuzticēšanās un vilšanās sajūtu vilnim valstij, prognozēja Tiesībsarga birojā, piebilstot, ka šis ir ļoti bīstams pavērsiens, jo jebkura nodokļu maksātāja vilšanās palīdz tam attaisnot nodokļu nemaksāšanu un līdz ar to arī veicina ēnu ekonomiku.

Veiktajā aptaujā 54% respondentu uzskata savu informētību par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu par pietiekamu. Savukārt tikai 35% respondentu norādīja, ka ir arī zinoši par to, bet 48% respondentu uzskata, ka viņu zināšanas šajā jautājumā nav pietiekamas.

Tāpat noskaidrots, ka 78% respondentu uzskata, ka neapliekamais minimums ir jāpiemēro uzreiz, katru mēnesi, aprēķinot darba algu.

Bet pēc tam, kad respondentam tiek izskaidrotas jaunās kārtības "ēnas puses, vairs tikai neliela daļa no respondentiem (13%) pauda, ka jaunā sistēma ir veiksmīga. 41% uzskata, ka vēsturiskā sistēma (kad bija nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju), skatoties no seku viedokļa, ir labāka.

96% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka nodokļu sistēmai ir jābūt tādai, ka to saprot ikviens nodokļu maksātājs pat bez specializētām zināšanām, nevis tādai, ka visas neskaidrības par nodokļiem ir jāprasa grāmatvedim vai nodokļu konsultantam.

Pētījumā novērojams, ka respondenti ar lielākiem ienākumiem ir informētāki un zinošāki par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu nekā personas ar vidējiem vai mazākiem ienākumiem. Tas norāda, ka tieši šī sabiedrības grupa (ar vidējiem un maziem ienākumiem), kas arī ir skaitliski vislielākā, potenciāli var nonākt neapskaužamā situācijā - ka savas nezināšanas dēļ var kļūt par nodokļu parādnieku, nespējot orientēties jaunās nodokļu politikas līkločos, kā arī saskarties ar ievērojamu izaicinājumu salīdzinoši īsā laikā samaksāt aprēķināto nodokļu parādu.

No visiem respondentiem, kas norādīja, ka ir informēti par diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, 81% respondentu uzskata, ka sistēma būtu jāpilnveido. Par sociāli taisnīgu to uzskata tikai 29% respondentu. 39% respondentu nepietiek informācijas, lai varētu vērtēt, vai esošā sistēma ir sarežģīti administrējama.