Kādas būs nodokļu maksātāju pārbaudes, ko kopīgi veiks vairāku valstu ieņēmumu dienesti?

Valdība 24. oktobra sēdē izskatījusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie nepieciešami, lai līdz gada beigām ieviestu Latvijā Eiropas Savienības kopīgo revīzijas regulējumu, ko paredz Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā.

Esošais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes.

Likumā paredzēts "kopīgas revīzijas" jēdzienu definēt kā "kopīgu uzraudzību", lai to nesajauktu ar likumā jau lietoto jēdzienu "nodokļu revīzija (audits)". "Kopīga uzrauzība” tiks definēta kā "nodokļu administrēšanas darbības, kuras nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses."

Kā skaidro grozījumu projekt anotācija, minētā “viena vai vairākas personas” varētu būt, piemēram, vienas un tās pašas daudznacionālās uzņēmumu grupas uzņēmumi ar saimniecisko darbību dažādās dalībvalstīs. Šādas pārbaudes pamatā varētu tikt veiktas, piemēram, saistībā ar transfertcenu piemērošanas procedūru, vai lai konstatētu ar nodokli apliekamo peļņas daļu juridiskām personām. Kopīga uzraudzība neaizstāj iekšzemes procedūras, bet var palīdzēt nodokļu maksātājam panākt vienošanos ar kompetentajām nodokļu administrācijām vairāk nekā vienā dalībvalstī, novēršot nodokļu dubulto uzlikšanu un konkretizējot attiecīgo nodokļu maksātāju statusu attiecībā uz to nodokļu stāvokli kopīgajā nodokļu administrācijas pārbaudē iesaistītajās dalībvalstīs.

"Kopīgas vai papildinošas intereses" nozīmē to, ka vienas vai vairāku valstu nodokļu administrāciju rīcībā ir informācija par augstiem nodokļu nenomaksas riskiem vai augstu riska novērtējumu konkrētajam nodokļu maksātājam.

Lai būtu iespējams veikt kopīgo uzraudzību, likumā paredzēts atļaut citu valstu nodokļu administrāciju darbiniekiem izjautāt fiziskas personas un izskatīt oficiālus dokumentus kopā ar Latvijas (Valsts ieņēmumu dienesta) ierēdņiem.

Jau šobrīd likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 6., 11. un 12. punkts paredz vispārēju pienākumu nodokļu maksātājam nodrošināt nodokļu administrācijai piekļuvi tā telpām, kur tiek veikta saimnieciskā darbība, kā arī visiem attaisnojuma dokumentiem, kas nepieciešami nodokļu administrēšanas darbību veikšanai. Ar šiem likuma grozījumiem šie pienākumi netiek būtiski paplašināti, vienkārši dokumenti (kā līdz šim) tiks uzrādīti VID darbiniekiem, kuri savukārt nodrošinās otras dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonām iespēju iepazīties ar dokumentiem un piedalīties fizisko personu iztaujāšanā.

Tāpat plānots noteikt, ka kopīgās revīzijas gadījumā nodokļu maksātājam ir visas tās pašas tiesības un pienākumi (t.sk. sūdzība, pārskatīšana, pārsūdzība), kas situācijā, kad pārbaudi veic tikai VID. Tādējādi kopīgā uzraudzība nepasliktinās nodokļu maksātāja stāvokli.

Kopīgās uzraudzības beigās Valsts ieņēmumu dienests kopā ar citas dalībvalsts kompetento iestādi sagatavos noslēguma ziņojumu, kurā fiksēs visus faktus un apstākļus, kas tiks konstatēti kopīgās nodokļu administrēšanas darbību īstenošanas rezultātā. 60 dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma abpusējas parakstīšanas nodokļu maksātāju par kopīgās uzraudzības rezultātiem informēs, nosūtot noslēguma ziņojuma kopiju.

• VID vairs neveiks papildus datu salīdzināšanu pārskata gada slēguma inventarizācijas procesā
• Nosaka kārtību, kādā atmaksās kļūdaini veiktos nenodokļu maksājumus valsts budžetā