VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30.septembrī spēkā stājas Ministru kabineta 2016.gada 27.septembra noteikumi Nr.641 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””, ar kuriem ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – MK 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96). Var nelietot kases aparātus, ja norēķins veikts ar maksājumu karti vai mobilo aplikāciju Ir paplašināti maksājumu veidi, kurus izmantojot noteiktos izņēmuma gadījumos darījumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas.Apkalpojošiem dienestiem un atbilstības pārbaudes institūcijai noteiktā prasība, reģistrējoties VID, iesniegt līgumu ar apdrošināšanas kompāniju vai banku par nodrošināto drošības garantiju tika svītrota, aizstājot to ar prasību iesniegt dokumentu, kas apliecinātu, ka tiek nodrošināta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret zaudējumiem, ja tādi radīsies apkalpojošā dienesta vai atbilstības pārbaudes institūcijas profesionālās darbības vai bezdarbības dēļ. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem jau...

Ja personai, šķērsojot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, tās rīcībā ir skaidras naudas līdzekļi, kas ir ekvivalenti vai pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Deklarēšanas pienākums attiecas arī uz nepilngadīgām personām, un tas īstenojams ar viņu vecāku vai likumīgo aizbildņu starpniecību. Ģimenei ceļojot kopā, 10 000 eiro ierobežojums attiecas uz katru personu atsevišķi. Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti. Personai, kuras rīcībā esošās skaidras naudas apjoms pārsniedz 10 000 eiro, ir jādodas pa "sarkano koridoru" (lidostas muitas kontroles punktā) vai jāvēršas pie muitas amatpersonas (tajos muitas kontroles punktos, kas atrodas uz auto ceļiem un uz dzelzceļa) un jāaizpilda deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai. Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 1.jūlijā stājās spēkā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, kuros noteikts, ka nodokļu maksātāji drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Atbilstības pārbaude ir elektronisko ierīču un iekārtu modeļu, modifikāciju un programmas versijas pārbaude, lai pārliecinātos par minēto ierīču un iekārtu atbilstību tām noteiktajām tehniskajām prasībām. Atbilstības pārbaudi veic Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrēta atbilstības pārbaudes institūcija, kura pēc apkalpojošo dienestu pieprasījuma pārbaudīs kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļa, modifikācijas un programmas versijas atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām, izsniedzot attiecīgu atbilstības apliecinājumu. Kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas modeli, modifikāciju un versiju, kurai atbilstības pārbaudes institūcija veikusi atbilstības pārbaudi un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegusi apliecinājumu par atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienests iekļauj publiski pieejamā nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko...

Normatīvais regulējums paredz, ka personālsabiedrības peļņu jānosaka uz katra pārskata gada beigām vai pēc sabiedrības darbības izbeigšanās, ja tā pastāv mazāk nekā vienu gadu. Personālsabiedrības peļņu nosaka, pamatojoties uz personālsabiedrības gada pārskatu vai slēguma finanšu pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri. Peļņas uzrādīšanai personālsabiedrības grāmatvedības reģistros lieto šādus kontus: 1. bilances kontu shēmas aktīvā – posteni “Nauda”; 2. bilances kontu shēmas pasīvā: iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)”; iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”; iedaļas “Pašu kapitāls” posteni “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi”; iedaļas “Ilgtermiņa kreditori” posteni “Neizmaksātā peļņas daļa”; iedaļas “Īstermiņa kreditori” posteni “Neizmaksātā peļņas daļa”; 3. peļņas vai zaudējumu aprēķinā: posteni “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi”; posteni “Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi”. Personālsabiedrības peļņa tiek sadalīta biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Personālsabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma daļa nav samazinājusies. Katram...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktas atšķirīgas prasības, kāda veida gada pārskatus jāsastāda personālsabiedrībām atkarībā no to lieluma. Vidējas un lielas personālsabiedrības finanšu pārskatam jāsastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma. Mazas personālsabiedrības finanšu pārskatam jāsastāv vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma. Savukārt personālsabiedrībai, kas ir mikrosabiedrība, likumā noteiktos gadījumos atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu vai atļauts nesagatavot to vispār. Lai noteiktu, vai personālsabiedrība ir liela, vidēja, maza vai mikro, jāņem vērā šādi kritēriji: Liela sabiedrība – bilances datumā pārsniedz divus no šādiem rādītājiem: bilances kopsumma – 20 000 000 EUR; neto apgrozījums – 40 000 000 EUR; vidējais darbinieku skaits – 250; Vidēja sabiedrība – nav maza sabiedrība un nepārsniedz divus no šādiem rādītājiem: bilances kopsumma – 20 000 000 EUR; neto apgrozījums – 40 000 000 EUR;...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada jūlijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/ skaidrojums Pieņemts Spēkā Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" Ar grozījumiem noteikts, ka atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībai izsniegta atļauja par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus. Likumā veikti arī citi grozījumi, saistībā ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu. 16.06. 2016 15.07. 2016 Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 423“Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 143.2pantu, ar kuru ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība graudaugu un tehnisko kultūru piegādei ar 2016.gada 1.jūliju. Kodi, kas raksturo darījuma veidu, ir papildināti ar kodu “R5” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2pantu. Minētās izmaiņas piemērojamas, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, izmantojot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm no 2016.gada 1.jūlija. Saeima 2015.gada 16.jūnijā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, ar kuriem likums papildināts ar 143.2pantu, kurā noteikts, ka graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu, kuri neizmainītā stāvoklī parasti nav paredzēti galapatēriņam, piegādei piemēro īpašo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas režīmu (tā saukto PVN apgriezto maksāšanas kārtību). 2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) tika izstrādāti, pamatojoties uz nozares sniegto informāciju, ka attiecībā uz šīm precēm pastāv krāpšanās risks. Pēc atbilstošo nozaru sniegtās informācijas attiecībā uz minētajiem produktiem PVN jomā pastāv krāpšanās iespējas, ko varētu novērst, ieviešot īpašu PVN piemērošanas režīmu. Normatīvais regulējums ieviests atbilstoši Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 199.a panta 1.punkta i) apakšpunktā iekļautajai izvēles normai, kas ļauj dalībvalstīm līdz 2018.gada 31.decembrim ieviest...

Lai gan Latvijā normatīvie akti, kuros iekļauti pasaules un Eiropas Savienības standarti, kas regulē globālo cīņu ar t.s. naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, ir spēkā kopš 2008.gada un gadu no gada tiek papildināti ar daudz striktākām prasībām, tomēr uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar augsta riska darījumiem, joprojām nav pilnīgas izpratnes par savu pienākumu veikšanu, par to, ko pieprasa likumi un kā savā darbībā ieviest risku novērtēšanas sistēmu. To seminārā, ko bija noorganizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (turpmāk - LANĪDA), atzina Baiba Rūdapa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas daļas vadītāja vietniece. Semināra mērķis bija nodrošināt, lai projektu attīstītāju pārstāvji, aģenti, starpnieki un nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) firmu juristi gūtu izpratni, kā veidot iekšējās kontroles sistēmas un novērst risku darījumos ar NĪ saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (turpmāk - likums). Globālā mērogā aktualizējoties jautājumam par terora draudu novēršanu un aktivizējoties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk -Iesniedzējs) bilancē iekļauts kravas furgons, minētā automašīna CSDD izdotajā tehniskajā pasē ir klasificēta kā kravas automobilis (N1 kategorija) ar vairāk nekā trīs sēdvietām un ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, turpmāk tekstā – kravas furgons.No 2016.gada 1.janvāra Iesniedzējs maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par kravas furgonu un izdevumos iekļauj ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistīto transportlīdzekļa izmantošanas izdevumus, izdevumus par ekspluatāciju, uzturēšanu un remontu.Vai Iesniedzējam ir tiesības izmantot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu 100% apmērā kā priekšnodokli no visiem saistītiem izdevumiem par kravas furgonu un samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par to vērtību, ņemot vērā ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā minēta vieglā pasažieru automašīna, bet Iesniedzējam pieder kravas furgons?VID uzziņā skaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta otrajā daļā noteikts, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu un atbildēt par Ministru kabineta (MK) 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 35.punkta piemērošanu, jo 35.punktā ir noteikts, ka ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes), uzskaita, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:35.1.sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;35.2.sagaidāms, ka procentu, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes) maksājums tiks saņemts. Iesniedzējs plāno aizdot naudas līdzekļus pēc diviem aizdevuma līgumiem citai sabiedrībai (uzņēmumi nav saistīti pēc likuma “Par izņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta) uz četriem gadiem.Pēc pirmā aizdevuma līguma par aizdevuma lietošanu tiek noteikti procenti 4 % gadā no kopējās neatmaksātās aizdevuma summas. Pie procentu aprēķiniem puses pieņem, ka gadā ir 365 dienas un mēnesī 30 dienas. Aizdevuma līgums ir noslēgts un 3 gadiem. Pēc līguma nosacījumiem procentus par aizdevumu aprēķina katru gadu, bet Aizņēmējs apņemas samaksāt procentus par aizdevuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Iesniedzēja vienīgais dalībnieks ir SIA “J”. Iesniedzēja aktīvi sastāv galvenokārt no zemes. Zemes bilances vērtība ir 169570 EUR. Minētās zemes apbūvei ir saņemta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Iesniedzēja darbību pilnībā finansē tās dalībnieks SIA “J”, kas arī šobrīd organizē zemes gabala apbūves plānošanu. Tādējādi Iesniedzēja pastāvēšana un uzturēšana rada vien administratīvu un finansiālu slogu, līdz ar ko ir pieņemts lēmums sagatavot darbību plānu un budžetu Iesniedzēja likvidācijai.Ja tiks pieņemts lēmums par likvidāciju, paredzams, ka likvidācijas kvota tiks izmaksāta (nodota) nevis naudā, bet gan mantiskā veidā, dalībniekam nododot zemes gabalu.Iesniedzējs vēršas ar lūgumu pēc uzziņas par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanu likvidācijas kvotas nodošanai, kas sniegtu atbildi uz minētiem jautājumiem un ļautu saprast, kurš no trim iespējamiem variantiem būtu piemērojams.Vai Iesniedzējam minētos apstākļos, nododot dalībniekam apbūves...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājušies spēkā 2016.gada 6.janvārī, paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodoklis ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, to biedriem. Iesniedzējs secina, ka, ievērojot grozījumus, mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, sākot ar 2016.gada 1.jūliju ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrakstīt rēķinu iedzīvotājiem, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.4.apakšpunktā un 11.punktā noteikts, ka ikvienā dzīvojamā mājā ir organizējami uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, t.sk. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam). Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā “Metodiskais...

Paziņojumi par fiziskai personai izmaksātām summām, par kurām nodokli ietur izmaksas brīdī (ienākumu veidi, kuru kodi atbilstoši MK noteikumiem Nr. 677 sākas ar "10"), iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam vienu reizi mēnesī līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.Ja fiziskai personai izmaksā ienākumu, no kura ieturēto nodokli nepieciešams norādīt darba devēja ziņojumā, tad paziņojumu par fiziskai personai izmaksātām summām VID iesniedz:ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, – līdz taksācijas gadam sekojošā gada februārim, norādot informāciju par visu aprēķināto gada ienākumu;ja darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, – līdz tā mēneša datumam, kas seko mēnesim, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības, vai tā mēneša 15.datumam, kas seko mēnesim, kurā darbinieks bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātiem ienākuma veidiem, kuru kodi sākas ar “20” (ar nodokli apliekams ienākums, nodokli maksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju), “30” (ar nodokli neapliekami ienākumi) un “40” (ienākumu apliek ar nodokli, ja saņemtais ienākums pārsniedz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) tuvākajā laikā plāno iegādāties Seišelu Republikā reģistrētu sabiedrību C LTD (turpmāk - C), nopelnītos līdzekļus C izmaksās dividendēs Iesniedzējam. C periodiski arī sniegs Iesniedzējam aģenta pakalpojumus, par kuriem Iesniedzējam būs jānorēķinās. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka ir nepieciešams paskaidrojums sekojošā situācijā. C ir reģistrēta Seišelu Republikā, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.276 „Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (turpmāk - Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276) ir iekļauta zemu nodokļu vai beznodokļu valsts un teritoriju (ārzona) sarakstā (Melnais saraksts). Iekļaušana Melnajā sarakstā rada papildus nodokļu sekas Latvijas – nodokļu rezidentiem, ja tie veic darījumus ar ārzonu rezidentiem. Tā kā, Iesniedzējam, ir juridisks pamats uzskatīt, ka Seišelu Republika vairs nav uzskatāma par ārzonu Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 izpratnē, Iesniedzējs vēlas gūt pārliecību, ka tas pareizi interpretē tiesību aktus un nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2016.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2015.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.Kam jādeklarē aizņēmumi?Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos:ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2015.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2014.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2015.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2015.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.Fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu),...