VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), izņēmums ir algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2016. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiziskajām personām, kuras...

Saistībā ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kad kāda persona viltojusi astoņu firmu valdes locekļu parakstus, lai piekļūtu uzņēmumu datiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no pirmdienas, 10. aprīļa, ir ieviesis pastiprinātus drošības pasākumus. Turpmāk, lai iegūtu uzņēmuma elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) tiesības, VID EDS sistēmā nosūtīs lūgumu uzņēmuma amatpersonai apstiprināt šīs tiesības. Izņēmums būs gadījums, ja klātienē ieradīsies uzņēmuma amatpersona, kas drīkst vienpersoniski pārstāvēt uzņēmumu. Jaunas EDS lietotāju tiesības netiks piešķirtas līdz brīdim, kamēr uzņēmuma amatpersona nebūs EDS tās akceptējusi. Lai pilnībā izvairītos no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, VID aicina likumdošanā iestrādāt konkrētus juridiskus risinājums. Pirmkārt, juridisku personu saziņai ar valsti ir jānosaka par pienākumu izmantot elektronisko vidi (kā EDS) vai parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu. Otrkārt, vēršoties iestādē klātienē ar dokumentiem papīra formā, to atļaut iesniegt vienīgi uzņēmuma amatpersonai. Tā kā minētā situācija iespējama ne tikai VID, bet arī citās valsts iestādēs, tad risinājums esot jāmeklē visām valsts pārvaldes iestādēm kopīgi, vienlaikus rodot...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2017.gada 28.martā ir izdevis noteikumus Nr.171 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””, kas 2017.gada 30.martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.66 (5893) un stājas spēkā 2017.gada 31.martā. Komandējuma (darba brauciena) izdevumu samaksas normas Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros, ja ārvalstu finanšu palīdzības sniedzējs vai Eiropas Savienības institūcija atlīdzina minētos izdevumus pilnā apmērā, ir noteiktas noteikumu 2.pielikumā. Minēto noteikumu 2.pielikumā ietverto valstu saraksts ir papildināts ar jaunām valstīm un ir aktualizētas dienas naudas un viesnīcu izdevumu normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros. Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros: Nr. p. k. Valsts Viesnīcas maksas norma (EUR) Dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) norma (EUR) 1. Albānija 160 50...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, attaisnotos izdevumus var pamatot ar šādiem attaisnojuma dokumentiem: kases čeku, ja samaksa veikta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem un kases čekā papildus obligātajiem kases čeka rekvizītiem ir norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods; kases čeku un kases čekam papildus noformētu kvīti, ja kases čekā nav norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Kases čekam papildus noformētajā kvītī jābūt norādītiem visiem obligātajiem attaisnojuma dokumenta rekvizītiem, kā arī kases čeka numuram un datumam un fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam; numurētu un VID reģistrētu kvīti, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā un pakalpojuma sniedzējs par darījumiem saņemto samaksu var apliecināt ar numurētu un VID reģistrētu kvīti (piemēram, apdrošināšanas starpnieks, saņemot samaksu par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem); kases ieņēmumu orderi, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka jau kopš 2010. gada nav nepieciešams īpašs pieprasījums, lai saņemtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksu vai arī novirzītu to citu nodokļu parādu samaksai. Tādējādi, ja nodokļu maksātājam ir izveidojusies PVN pārmaksa, nodokļu maksātājam nav jāiesniedz pieprasījums par tās atmaksu vai novirzīšanu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma nosacījumiem VID PVN pārmaksu 30 dienu laikā pārceļ nodokļa turpmākiem maksājumiem vai atmaksā. Ja nodokļu maksātājam ir kāda cita nodokļa parāds, tad pirms pārmaksas atmaksas vai pārcelšanas to novirza attiecīgā nodokļa parādu samaksai. Savukārt, beidzoties taksācijas gadam, VID atmaksā PVN pārmaksu 10 dienu laikā pēc pārmaksas apstiprināšanas, pirms tam sedzot citu nodokļu parādu, ja tāds ir. Pieprasījums ir jāiesniedz tikai gadījumā, ja nodokļu maksātājs vēlas PVN pārmaksu novirzīt piešķirto termiņpagarinājumu vai vienošanās līguma grafika maksājumu segšanai, vai arī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Tādā gadījumā pieprasījums ir iesniedzams Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izvēloties dokumentu “Informācija VID klientu...

Valsts ieņēmumu dienests izplatījis paziņojumu, ka raidījumā "Nekā personīga" (19.02.2017) izteiktie pārmetumi par jauno kārtību, kāda uzņēmējiem jāiesniedz gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestam (VID) esot nepamatoti. VID atzīst, ka sistēma nav pilnībā perfekta, tomēr raidījumā izskanējušie pārmetumi neatbilstot patiesībai. Nepieciešamos dokumentus ir iespējams izdrukāt, attiecīgajā vietā ieliekot atzīmi. Arī pārmetums par to, ka atsevišķas ailes nav bijis iespējams aizpildīt, nav vietā. Klientu ērtībai atsevišķas ailes automātiski kļūst neaktīvas, tiklīdz sistēma saprot, ka konkrētajam uzņēmumam pēc noteiktiem parametriem tās nav jāaizpilda. Arī aizrādījums, ka nav iespējams iekopēt nepieciešamo tekstu, neatbilst patiesībai - tekstu ir iespējams iekopēt. Sistēma ailēs neļauj kopēt tabulas un diagrammas. Tika norādīts, ka iesniegtais dokuments pazūd, ka nav saprotams, vai tas ir iesniegts, vai nav. Šāda situācija var rasties tikai tādā gadījumā, ja pirms dokumenta nonākšanas VID, revidents konstatē, ka uzņēmuma iesniegtā informācija neatbilst patiesībai. VID pārstāvji uzsver, ka jaunās izmaiņas veiktas par kopējo summu 91,6 tūkstošiem eiro, nevis 90...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) precizējis informatīvo materiālu par VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumenta “Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija” iesniegšanu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 58.panta otrā daļā minētajām mikrosabiedrībām. EDS izvēlas “Dokumenti” – “Dokumentu grupa” – “Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija”Iesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju LEJUPLĀDĒT informatīvo materiālu (INFO_Gada parskats)

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodiskos norādījumus, kuros ar piemēriem skaidro, kādos gadījumos ir un kādos nav piemērojams īpašais PVN režīms darījumos ar lietotām automašīnām. Lietotu automobiļu tirgotājs (tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu vai vispārīgo PVN piemērošanas kārtību. Par lietotām mantām uzskata ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Tirgotājs ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu automobiļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. 1.piemērs Tirgotājs pārdod lietotu automobili, kuru tas pēc iegādes nedēļu ir izmantojis citu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai (pārvadājis preces) un/vai savām privātajām vajadzībām. Tirgotājs nav tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu tālākai automobiļa piegādei. Lietotu automobiļu pārdevējs (turpmāk – pārdevējs)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji - līdz 2017. gada 1.februārim jādeklarē VID 2016. gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kuru summa pārsniedz 3000 eiro. Atgādinām, ka no 2013.gada 1.janvāra ir spēkā likuma par "Par nodokļiem un nodevām" norma, kas noteic, ka nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi" noteikto līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3 000 eiro. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim jādeklarē VID visi taksācijas gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskajām personām, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2017. gada 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz VID informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu "Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro". Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2017. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2016. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai...

2017.gada 1.janvārī mainījusies alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība. Jaunā kārtība attiecas uz komersantiem, kuri ražo, uzglabā un pārvieto alkoholiskos dzērienus atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, informē Valsts ieņēmumu dienests ( VID). Saskaņā ar 2016.gada 26.novembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.753 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība"" mainīta alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība. Salīdzinot ar esošo zudumu normu piemērošanas kārtību: tiek vienkāršota ražošanas procesā radušos zudumu normu noteikšana - ražošanas procesam tiek noteikta viena zuduma norma, kas ietver sevī pilnu ražošanas ciklu (ieskaitot apstrādi, pārstrādi, sajaukšanu, fasēšanu), nevis kā šobrīd, kad zuduma norma ir noteikta katram ražošanas posmam atsevišķi; visām alkoholisko dzērienu grupām tiek piemērota vienota zuduma normu piemērošanas kārtība; fasētiem alkoholiskiem dzērieniem piemērojamā zuduma norma samazināta no 0,2% uz 0,1%. Paredzēto grozījumu mērķis ir maksimāli mazināt alkoholisko dzērienu nepamatotu norakstīšanu zudumos katrā to ražošanas posmā, lai nepieļautu iespējamu šādu alkoholisko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu. Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra. Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies: 2016.gadā – 75 eiro; 2017.gadā – 60 eiro; 2018.gadā – 40 eiro; 2019.gadā – 20 eiro; 2020.gadā – 0 eiro. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 20.decembrī Ministru kabinetā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr.162 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem", kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Grozījumi noteikumos nosaka kārtību kādā likuma subjekti, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņo VID par tādiem personu aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, kodus atbilstoši darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā un ziņojuma veidlapu. Savukārt zvērinātam notāram kā likuma subjektam noteikumi nosaka kārtību kādā tas iesniedz ziņojumu VID par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 EUR. Likuma subjekti, izņemot kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, ziņojumu par aizdomīgu darījumu (tostarp nereģistrējamas kustamas mantas (tajā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 20.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.824 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.40), kas 2016.gada 22.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.250 (5822). Atbilstoši 2016.gada 23.novembrī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 (5813), kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī) Ministru kabineta noteikumos Nr.40 bija nepieciešami tehniski precizējumi par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijas aizpildīšanu. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tika papildināts ar 143.3pantu, ar kuru tiks ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm ar 2017.gada 1.janvāri, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 skaitļi un vārdi “141., 142., 143., 143.1 un 143.2 pantu” aizstāti ar skaitļiem un vārdiem “141., 142., 143., 143.1, 143.2 un 143.3 pantu”. Ministru kabineta noteikumos Nr.40 norādītie kodi, kas raksturo darījuma...

Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, no nākamā gada ir spēkā ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro. Ierobežojums ir spēkā tikai attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Taču, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, fiziskas personas arī turpmāk drīkstēs savstarpēji norēķināties par jebkuru summu. Tas nozīmē, ka no 2017.gada 1.janvāra darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniegs 7200 eiro, nedrīkstēs veikt: Fiziskas personas, no kurām neviena nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs Piemēram, brālis savai māsai (neviens no viņiem neveic saimniecisko darbību) vēlas aizdot skaidrā naudā 7500 eiro automašīnas iegādei. Atbilstoši minētajam ierobežojumam brālis savai māsai skaidrā naudā drīkst aizdot 7200 eiro, savukārt atlikušos 300 eiro jāpārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā. Fiziskas personas, pat ja viena no tām ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs. Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs gadatirgū pārdod pašizgatavotas koka dārza mājiņas un vienas dārza...