Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

VID INFORMĀCIJA

VID atgādina: ārpakalpojuma grāmatvežiem jāapdrošina civiltiesiskā atbildība
VID atgādina: ārpakalpojuma grāmatvežiem jāapdrošina civiltiesiskā atbildība
Lai nodrošinātu iespēju grāmatvedības ārpakalpojumu saņēmējiem iegūt atlīdzību par zaudējumiem un kaitējumu, ja tas radies grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka, ar 2017.gada 1.jūliju stājās spēkā likuma “Par grāmatvedību” 3.1 pants, kurā noteikts, ka ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 euro. Tātad, persona, kas pamatojoties uz noslēgtu rakstveida līgumu apņemas sniegt vai sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus klientam, tad minētai personai ar 2017.gada 1.jūliju ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Minētā prasība nav attiecināma, piemēram, uz personu (grāmatvedi), ja tā ir algots darbinieks, kam ir noslēgts darba līgums, vai, ja grāmatvedības pakalpojumus sniedz iestāde, kura tiek finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta, vai valsts vai pašvaldību aģentūru, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām iestādēm, kuras tiek finansētas no...
VID aicina izmantot publiskojamo datu bāzē pieejamo informāciju
VID aicina izmantot publiskojamo datu bāzē pieejamo informāciju
Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem. Publiskojamās informācijas veids un apjoms noteikts likumā "Par nodokļiem un nodevām" veiktajos grozījumos. Likuma grozījumos noteikts, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, VID jāpublisko informācija par: darba devējiem, kuri nav samaksājuši sodu par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu; darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks; nodokļu maksātājiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesnieguši likumos paredzētās nodokļu deklarācijas; personām, kuras iekļautas riska personu sarakstā. Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk ir saistīta ar “aplokšņu” algu izmaksu. Informācija par darba devējiem, kuriem ir aktuāls un nenomaksāts administratīvais sods par konstatētu darba samaksas noteikumu pārkāpšanu, rosinās sabiedrību izvērtēt ar darbaspēka nodokļu izlietojumu saistītas situācijas, pamatojoties uz faktiem par atsevišķu tirgus dalībnieku vēlmi...
Sākusi darboties VID EDS jaunā (10.0) versija
Sākusi darboties VID EDS jaunā (10.0) versija
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 28.septembrī, sākot ar plkst. 21.00, tikusi ieviesta ekspluatācijā Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) versija 10.0, kurā ir īstenotas būtiskas izmaiņas, papildinājumi un uzlabojumi. Būtiskākās izmaiņas, kas īstenotas EDS versijā 10.0: 1. Dokumentu grupā “Akcīzes nodokļa dokumenti” izveidots jauns strukturēts dokuments “Dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācija”. Dokuments pieejams fiziskām un juridiskām personām. Deklarācijas sagatavošana paredzēta periodam, sākot ar 2017.gada aprīli. 2. Dokumentu grupā “Citi” izveidoti divi jauni dokumenti: “Iesniegums par pieteikšanos atbalstam nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”. Dokumenta iesniegšana būs iespējama, sākot ar 2017.gada 1.oktobri.; “Starptautisku uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti”. Dokumentu būs iespējams iesniegt par periodu, sākot ar 2016.gada 1.janvāri. Papildus tam EDS versijā 10.0 nelieli funkcionāli kvalitātes un kontroļu uzlabojumi ir veikti šādiem EDS dokumentiem: “Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija”; “Fiziskas personas attālināta dokumentu iesniegšana kurjerpasta sūtījumu deklarēšanas gadījumā”; “Ziņas par darba ņēmējiem”; “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa...
VID: Līdz 1.jūnijam jāinformē par izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro
VID: Līdz 1.jūnijam jāinformē par izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs. Kam jādeklarē aizņēmumi? Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona. Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2016.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2015.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2016.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2016.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma...
Līdz 1. jūnijam daļai iedzīvotāju obligāti jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija
Līdz 1. jūnijam daļai iedzīvotāju obligāti jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa), izņēmums ir algota darba ienākumi, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2016. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas), guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiziskajām personām, kuras...
VID: Lai iegūtu jauna lietotāja tiesības EDS sistēmā, ar pilnvaru vien vairs nepietiks
VID: Lai iegūtu jauna lietotāja tiesības EDS sistēmā, ar pilnvaru vien vairs nepietiks
Saistībā ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kad kāda persona viltojusi astoņu firmu valdes locekļu parakstus, lai piekļūtu uzņēmumu datiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no pirmdienas, 10. aprīļa, ir ieviesis pastiprinātus drošības pasākumus. Turpmāk, lai iegūtu uzņēmuma elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) tiesības, VID EDS sistēmā nosūtīs lūgumu uzņēmuma amatpersonai apstiprināt šīs tiesības. Izņēmums būs gadījums, ja klātienē ieradīsies uzņēmuma amatpersona, kas drīkst vienpersoniski pārstāvēt uzņēmumu. Jaunas EDS lietotāju tiesības netiks piešķirtas līdz brīdim, kamēr uzņēmuma amatpersona nebūs EDS tās akceptējusi. Lai pilnībā izvairītos no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, VID aicina likumdošanā iestrādāt konkrētus juridiskus risinājums. Pirmkārt, juridisku personu saziņai ar valsti ir jānosaka par pienākumu izmantot elektronisko vidi (kā EDS) vai parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu. Otrkārt, vēršoties iestādē klātienē ar dokumentiem papīra formā, to atļaut iesniegt vienīgi uzņēmuma amatpersonai. Tā kā minētā situācija iespējama ne tikai VID, bet arī citās valsts iestādēs, tad risinājums esot jāmeklē visām valsts pārvaldes iestādēm kopīgi, vienlaikus rodot...
VID: Izmaiņas komandējumu izdevumiem robežu un krasta apsardzes pasākumiem
VID: Izmaiņas komandējumu izdevumiem robežu un krasta apsardzes pasākumiem
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2017.gada 28.martā ir izdevis noteikumus Nr.171 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””, kas 2017.gada 30.martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.66 (5893) un stājas spēkā 2017.gada 31.martā. Komandējuma (darba brauciena) izdevumu samaksas normas Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros, ja ārvalstu finanšu palīdzības sniedzējs vai Eiropas Savienības institūcija atlīdzina minētos izdevumus pilnā apmērā, ir noteiktas noteikumu 2.pielikumā. Minēto noteikumu 2.pielikumā ietverto valstu saraksts ir papildināts ar jaunām valstīm un ir aktualizētas dienas naudas un viesnīcu izdevumu normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros. Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros: Nr. p. k. Valsts Viesnīcas maksas norma (EUR) Dienas naudas (kompensācijas par papildu izdevumiem) norma (EUR) 1. Albānija 160 50...
Ar kādiem attaisnojuma dokumentiem iespējams pamatot attaisnotos izdevumus?
Ar kādiem attaisnojuma dokumentiem iespējams pamatot attaisnotos izdevumus?
Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, attaisnotos izdevumus var pamatot ar šādiem attaisnojuma dokumentiem: kases čeku, ja samaksa veikta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem un kases čekā papildus obligātajiem kases čeka rekvizītiem ir norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods; kases čeku un kases čekam papildus noformētu kvīti, ja kases čekā nav norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Kases čekam papildus noformētajā kvītī jābūt norādītiem visiem obligātajiem attaisnojuma dokumenta rekvizītiem, kā arī kases čeka numuram un datumam un fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārdam, uzvārdam un personas kodam; numurētu un VID reģistrētu kvīti, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā un pakalpojuma sniedzējs par darījumiem saņemto samaksu var apliecināt ar numurētu un VID reģistrētu kvīti (piemēram, apdrošināšanas starpnieks, saņemot samaksu par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem); kases ieņēmumu orderi, ja samaksa par pakalpojumu veikta skaidrā naudā...
Nav nepieciešams īpašs pieprasījums PVN pārmaksas atmaksai
Nav nepieciešams īpašs pieprasījums PVN pārmaksas atmaksai
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka jau kopš 2010. gada nav nepieciešams īpašs pieprasījums, lai saņemtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksu vai arī novirzītu to citu nodokļu parādu samaksai. Tādējādi, ja nodokļu maksātājam ir izveidojusies PVN pārmaksa, nodokļu maksātājam nav jāiesniedz pieprasījums par tās atmaksu vai novirzīšanu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma nosacījumiem VID PVN pārmaksu 30 dienu laikā pārceļ nodokļa turpmākiem maksājumiem vai atmaksā. Ja nodokļu maksātājam ir kāda cita nodokļa parāds, tad pirms pārmaksas atmaksas vai pārcelšanas to novirza attiecīgā nodokļa parādu samaksai. Savukārt, beidzoties taksācijas gadam, VID atmaksā PVN pārmaksu 10 dienu laikā pēc pārmaksas apstiprināšanas, pirms tam sedzot citu nodokļu parādu, ja tāds ir. Pieprasījums ir jāiesniedz tikai gadījumā, ja nodokļu maksātājs vēlas PVN pārmaksu novirzīt piešķirto termiņpagarinājumu vai vienošanās līguma grafika maksājumu segšanai, vai arī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Tādā gadījumā pieprasījums ir iesniedzams Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izvēloties dokumentu “Informācija VID klientu...
VID: "Nekā Personīga" pārmetumi par gada pārskatu iesniegšanu EDS neatbilst patiesībai
VID: "Nekā Personīga" pārmetumi par gada pārskatu iesniegšanu EDS neatbilst patiesībai
Valsts ieņēmumu dienests izplatījis paziņojumu, ka raidījumā "Nekā personīga" (19.02.2017) izteiktie pārmetumi par jauno kārtību, kāda uzņēmējiem jāiesniedz gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestam (VID) esot nepamatoti. VID atzīst, ka sistēma nav pilnībā perfekta, tomēr raidījumā izskanējušie pārmetumi neatbilstot patiesībai. Nepieciešamos dokumentus ir iespējams izdrukāt, attiecīgajā vietā ieliekot atzīmi. Arī pārmetums par to, ka atsevišķas ailes nav bijis iespējams aizpildīt, nav vietā. Klientu ērtībai atsevišķas ailes automātiski kļūst neaktīvas, tiklīdz sistēma saprot, ka konkrētajam uzņēmumam pēc noteiktiem parametriem tās nav jāaizpilda. Arī aizrādījums, ka nav iespējams iekopēt nepieciešamo tekstu, neatbilst patiesībai - tekstu ir iespējams iekopēt. Sistēma ailēs neļauj kopēt tabulas un diagrammas. Tika norādīts, ka iesniegtais dokuments pazūd, ka nav saprotams, vai tas ir iesniegts, vai nav. Šāda situācija var rasties tikai tādā gadījumā, ja pirms dokumenta nonākšanas VID, revidents konstatē, ka uzņēmuma iesniegtā informācija neatbilst patiesībai. VID pārstāvji uzsver, ka jaunās izmaiņas veiktas par kopējo summu 91,6 tūkstošiem eiro, nevis 90...
VID precizējumi par Gada pārskata un UIN deklarācijas iesniegšanu EDS mikrosabiedrībām
VID precizējumi par Gada pārskata un UIN deklarācijas iesniegšanu EDS mikrosabiedrībām
Valsts ieņēmumu dienests (VID) precizējis informatīvo materiālu par VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumenta “Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija” iesniegšanu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 58.panta otrā daļā minētajām mikrosabiedrībām. EDS izvēlas “Dokumenti” – “Dokumentu grupa” – “Gada pārskats un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija”Iesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju LEJUPLĀDĒT informatīvo materiālu (INFO_Gada parskats)
Kad var piemērot īpašo PVN režīmu darījumos ar lietotām automašīnām?
Kad var piemērot īpašo PVN režīmu darījumos ar lietotām automašīnām?
Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodiskos norādījumus, kuros ar piemēriem skaidro, kādos gadījumos ir un kādos nav piemērojams īpašais PVN režīms darījumos ar lietotām automašīnām. Lietotu automobiļu tirgotājs (tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu vai vispārīgo PVN piemērošanas kārtību. Par lietotām mantām uzskata ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Tirgotājs ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu automobiļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. 1.piemērs Tirgotājs pārdod lietotu automobili, kuru tas pēc iegādes nedēļu ir izmantojis citu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai (pārvadājis preces) un/vai savām privātajām vajadzībām. Tirgotājs nav tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu tālākai automobiļa piegādei. Lietotu automobiļu pārdevējs (turpmāk – pārdevējs)...
Atgādinām: Līdz  1.februārim jādeklarē 2016. gadā veiktie skaidras naudas darījumi virs 3000 EUR
Atgādinām: Līdz 1.februārim jādeklarē 2016. gadā veiktie skaidras naudas darījumi virs 3000 EUR
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji - līdz 2017. gada 1.februārim jādeklarē VID 2016. gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kuru summa pārsniedz 3000 eiro. Atgādinām, ka no 2013.gada 1.janvāra ir spēkā likuma par "Par nodokļiem un nodevām" norma, kas noteic, ka nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi" noteikto līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3 000 eiro. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim jādeklarē VID visi taksācijas gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskajām personām, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru...
Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi
Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2017. gada 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz VID informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu "Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro". Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2017. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2016. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai...
Šogad spēkā jauna alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība
Šogad spēkā jauna alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība
2017.gada 1.janvārī mainījusies alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība. Jaunā kārtība attiecas uz komersantiem, kuri ražo, uzglabā un pārvieto alkoholiskos dzērienus atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, informē Valsts ieņēmumu dienests ( VID). Saskaņā ar 2016.gada 26.novembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.753 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība"" mainīta alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība. Salīdzinot ar esošo zudumu normu piemērošanas kārtību: tiek vienkāršota ražošanas procesā radušos zudumu normu noteikšana - ražošanas procesam tiek noteikta viena zuduma norma, kas ietver sevī pilnu ražošanas ciklu (ieskaitot apstrādi, pārstrādi, sajaukšanu, fasēšanu), nevis kā šobrīd, kad zuduma norma ir noteikta katram ražošanas posmam atsevišķi; visām alkoholisko dzērienu grupām tiek piemērota vienota zuduma normu piemērošanas kārtība; fasētiem alkoholiskiem dzērieniem piemērojamā zuduma norma samazināta no 0,2% uz 0,1%. Paredzēto grozījumu mērķis ir maksimāli mazināt alkoholisko dzērienu nepamatotu norakstīšanu zudumos katrā to ražošanas posmā, lai nepieļautu iespējamu šādu alkoholisko...