Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

VID INFORMĀCIJA

Lai atgūtu IIN pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija
Lai atgūtu IIN pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu. Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra. Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies: 2016.gadā – 75 eiro; 2017.gadā – 60 eiro; 2018.gadā – 40 eiro; 2019.gadā – 20 eiro; 2020.gadā – 0 eiro. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru...
Grozīta kārtība, kādā VID sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem
Grozīta kārtība, kādā VID sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 20.decembrī Ministru kabinetā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumos Nr.162 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem", kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Grozījumi noteikumos nosaka kārtību kādā likuma subjekti, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņo VID par tādiem personu aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā, kodus atbilstoši darījuma aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā un ziņojuma veidlapu. Savukārt zvērinātam notāram kā likuma subjektam noteikumi nosaka kārtību kādā tas iesniedz ziņojumu VID par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 EUR. Likuma subjekti, izņemot kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, ziņojumu par aizdomīgu darījumu (tostarp nereģistrējamas kustamas mantas (tajā...
Informē par jaunākajiem grozījumiem noteikumos par PVN deklarācijām
Informē par jaunākajiem grozījumiem noteikumos par PVN deklarācijām
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 20.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.824 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.40), kas 2016.gada 22.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.250 (5822). Atbilstoši 2016.gada 23.novembrī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 (5813), kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī) Ministru kabineta noteikumos Nr.40 bija nepieciešami tehniski precizējumi par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijas aizpildīšanu. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tika papildināts ar 143.3pantu, ar kuru tiks ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm ar 2017.gada 1.janvāri, Ministru kabineta noteikumos Nr.40 skaitļi un vārdi “141., 142., 143., 143.1 un 143.2 pantu” aizstāti ar skaitļiem un vārdiem “141., 142., 143., 143.1, 143.2 un 143.3 pantu”. Ministru kabineta noteikumos Nr.40 norādītie kodi, kas raksturo darījuma...
No 1. janvāra fiziskas personas nedrīkstēs veikt skaidras naudas darījumus virs 7200 eiro
No 1. janvāra fiziskas personas nedrīkstēs veikt skaidras naudas darījumus virs 7200 eiro
Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, no nākamā gada ir spēkā ierobežojums fizisku personu darījumiem skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 eiro. Ierobežojums ir spēkā tikai attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Taču, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, fiziskas personas arī turpmāk drīkstēs savstarpēji norēķināties par jebkuru summu. Tas nozīmē, ka no 2017.gada 1.janvāra darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniegs 7200 eiro, nedrīkstēs veikt: Fiziskas personas, no kurām neviena nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs Piemēram, brālis savai māsai (neviens no viņiem neveic saimniecisko darbību) vēlas aizdot skaidrā naudā 7500 eiro automašīnas iegādei. Atbilstoši minētajam ierobežojumam brālis savai māsai skaidrā naudā drīkst aizdot 7200 eiro, savukārt atlikušos 300 eiro jāpārskaita bezskaidras naudas norēķinu veidā. Fiziskas personas, pat ja viena no tām ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs. Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs gadatirgū pārdod pašizgatavotas koka dārza mājiņas un vienas dārza...
Noteikts plašs subjektu loks, kam no 1. janvāra jāziņo VID par aizdomīgiem darījumiem
Noteikts plašs subjektu loks, kam no 1. janvāra jāziņo VID par aizdomīgiem darījumiem
Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTFN) likuma subjektiem. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika. Tas sekmēs tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs. Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no: nodokļu konsultantiem; ārpakalpojuma grāmatvežiem; zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām; zvērinātiem notāriem; zvērinātiem advokātiem; citiem...
VID informē par grozījumiem likumā "Par grāmatvedību"
VID informē par grozījumiem likumā "Par grāmatvedību"
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas 2016.gada 10.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.241 (5813) un stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā. Likumā “Par grāmatvedību” (turpmāk – likums) ir veikti šādi grozījumi: 1. Papildināts likuma 3.pants: 1.1. nosakot, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā drīkst veikt grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis: - grāmatvedis – fiziskā persona, ar kuru noslēgts darba līgums un kuras atbilstību noteiktai grāmatveža kvalifikācijai apliecina izglītības dokuments vai pieredze; - ārpakalpojumu grāmatvedis – persona, ar kuru noslēgts rakstveida līgums (izņemot darba līgumu), kurā noteikti tās pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos un kuras kvalifikāciju apliecina izglītības dokuments vai pieredze; 1.2. noteikti gadījumi, kad grāmatvedību drīkst kārtot uzņēmuma vadītājs: - individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks; - fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību; - individuālais komersants; - kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks. 2. Likums papildināts ar jaunu 3.1pantu, kurā...
Likumā paplašināta termina “struktūrvienība” definīcija un paredzēti skaidras naudas darījumu ierobežojumi
Likumā paplašināta termina “struktūrvienība” definīcija un paredzēti skaidras naudas darījumu ierobežojumi
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2016.gada 23.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir paplašināta termina “struktūrvienība” definīcija. Ievērojot to, ka tīmekļa vietnēs pieejamie interneta veikali bieži piedāvā iegādāties preci, nereģistrējoties sistēmā, tādējādi no minētā termina skaidrojuma ir svītroti vārdi “lietotāju reģistrācijas sistēma” un precizēta jēdziena “struktūrvienība” definīcija. (likuma 1.panta 24.punkts). Likuma 1.panta 24.punktā, kurā sniegta termina “struktūrvienība” definīcija, trešais teikums ir izteikts šādā redakcijā: “Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma.” Likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz arī skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu fiziskām personām (likuma 30.panta astotā daļa). Likumā iekļauts regulējums, kas paredz skaidras naudas lietošanas aizliegumu darījumos no 7200 eiro fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Tātad nav aizliegts veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro,...
Līdz 15. decembrim jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma novembrī
Līdz 15. decembrim jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma novembrī
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 15. decembrim jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2016.gada novembrī pārsniedza 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2016.gada 30. decembrim. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi...
VID informē par Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu
VID informē par Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2015.gada 22.oktobrī Saeimā tika pieņemts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Tādējādi ar 2016.gada 1.janvāri spēku zaudē Gada pārskatu likums un Konsolidēto gada pārskatu likums. Likuma normas piemērojamas gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016.pārskata gadu (pārskata gadu, kas sākas 2016.gada 1.janvārī vai 2016.gada laikā). Gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, kuri sagatavoti par 2015.pārskata gadu, piemēro attiecīgi Gada pārskatu likuma un Konsolidēto gada pārskatu likuma normas un uz šo likumu pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Sabiedrībām, kuras izbeigs darbību 2016.gadā un sagatavos gada pārskatu par laikposmu, kas ir īsāks par 12 mēnešiem, atļauts līdz 2016.gada 31.decembrim piemērot Gada pārskatu likuma normas. Likums izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu...
VID informē par pāreju uz jaunajām prasībām atbilstošiem kases aparātiem
VID informē par pāreju uz jaunajām prasībām atbilstošiem kases aparātiem
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā vienotajā datubāzē (reģistrā) ir reģistrēta kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu atbilstības pārbaudes institūcija. Atbilstības pārbaudes institūcijas uzdevums ir veikt kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu modeļu, modifikāciju un programmas versijas pārbaudi, lai pārliecinātos par to atbilstību nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un sniegt atbilstības apliecinājumu. VID vienotajā datubāzē (reģistrā) līdz 2016.gada 31.decembrim reģistrētajiem elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, modifikācijām un programmas versijām atbilstības pārbaudes ir jāveic līdz 2017.gada 1.jūlijam. Tāpat atbilstības pārbaudes ir jāveic arī atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām izstrādātu elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, modifikācijām un programmas versijām pirms to reģistrēšanas VID vienotajā datubāzē (reģistrā). VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), informēs nodokļu maksātājus par iespējām uzsākt lietot attiecīgās grupas (kases aparāts, hibrīda kases aparāts, kases sistēma) elektroniskās ierīces un iekārtas, par kurām būs izsniegts atbilstības apliecinājums...
Vai iekšējā preču pārvietošanas pavadzīme var būt tikai elektroniskā formātā?
Vai iekšējā preču pārvietošanas pavadzīme var būt tikai elektroniskā formātā?
Jautājums: Vai, pārvadājot savas preces no vienas struktūrvienības uz otru Latvijas teritorijā, pavaddokuments (iekšējā preču pārvietošanas pavadzīme) var būt elektroniski? Piemēram šoferim līdzi ir planšete, kur pdf formā ir dokumenti. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norādījis, ka grāmatvedības attaisnojuma dokumentus un preču piegādes dokumentus drīkst sagatavot arī elektroniski, tādējādi taupot uzņēmuma darbaspēka resursus, finanšu līdzekļus un nodrošinot efektīvāku un ātrāku informācijas apmaiņu starp sadarbības partneriem. Sagatavojot elektroniskā formā attaisnojuma dokumentus un preču piegādes dokumentus, jāievēro grāmatvedības jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Elektronisko dokumentu likuma prasības. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" paredz, ka, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija: preču nosūtītāja (izsniedzēja) nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču...
Jaunas iespējas, ko piedāvā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma
Jaunas iespējas, ko piedāvā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) no oktobra ir pieejamas jaunas iespējas gan attiecībā uz dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu, nodokļu samaksu un termiņa pagarināšanu, e-vides pārskatāmību, meklēšanas iespējām un efektīvu saziņu ar EDS lietotājiem. VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā: "Mūsu darbs ir vērsts uz to, lai padarītu klientu sadarbību ar nodokļu administrāciju arvien vienkāršāku un ērtāku. Elektroniskā deklarēšanas sistēma ir ļoti būtiska sadarbības daļa, tādēļ mēs to regulāri attīstām un pilnveidojam, bet tās lietotājus - apmācām un konsultējam. Ceru, ka šos nupat veiktos uzlabojumus novērtēs pieredzējušie EDS lietotāji, kā arī turpinās pieaugt jauno EDS lietotāju skaits!" Vienkāršota dokumentu sagatavošana un iesniegšana Nevalstiskās organizācijas, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, turpmāk varēs iesniegt EDS dokumentu "Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības pārskats", izmantojot tam īpaši izstrādātu strukturēta dokumenta formu. Lai darbu ar EDS padarīt vēl ērtāku un ātrāku, ir iespējams iesniegt vairākus sagatavotos dokumentus vienlaicīgi. Savukārt, ja...
VID atbilstības pārbaudi veiks kases aparātu modeļiem, nevis katram aparātam
VID atbilstības pārbaudi veiks kases aparātu modeļiem, nevis katram aparātam
Ņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) datubāzē reģistrēto kases aparātu un kases sistēmu modeļu un modifikāciju un programmu versiju atbilstības pārbaude ir jāveic līdz 2017.gada 1.jūlijam, VID informē par kārtību, kādā atbilstības pārbaude ir veicama. Atbilstības pārbaudi veic VID vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrēta atbilstības pārbaudes institūcija (pēc pēdējām ziņām, tā būs "KMPG Baltics"), kas pēc apkalpojošo dienestu iesnieguma pārbauda kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas modeļa, modifikācijas un programmas versijas atbilstību Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” noteiktajām tehniskajām prasībām. Apkalpojošais dienests atbilstības pārbaudes veikšanai atbilstības pārbaudes institūcijai iesniedz elektroniskās iekārtas vai ierīces modeļa, modifikācijas vai programmas versijas tehnisko dokumentāciju. Atbilstības novērtēšanas institūcija par elektroniskās iekārtas vai ierīces modeļa, modifikācijas un programmas versijas atbilstību normatīvajos aktos izvirzītajām tehniskajām prasībām izsniedz apkalpojošajam dienestam un vienlaicīgi nosūta VID attiecīgu atbilstības apliecinājumu. Pamatojoties...
VID rīko seminārus bibliotēku darbiniekiem par VID e-pakalpojumiem
VID rīko seminārus bibliotēku darbiniekiem par VID e-pakalpojumiem
Turpinot veicināt VID elektronisko pakalpojumu izmantošanu un pieejamību, oktobrī un novembrī vairāku Latvijas pilsētu bibliotēkās notiks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) bezmaksas semināri un praktiskās apmācības bibliotēku darbiniekiem darbā ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Šādas bibliotēku darbinieku apmācības notiek regulāri, lai attiecīgā reģiona iedzīvotājiem būtu iespēja arī savas pilsētas bibliotēkā gan izmantot VID e-pakalpojumus, gan saņemt profesionālu atbalstu to lietošanā no bibliotēkas darbiniekiem. VID speciālisti bibliotēkas darbiniekus Cēsīs, Madonā, Alūksnē, Talsos, Līvānos un Valmierā iepazīstinās ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas iespējām un pakalpojumiem, apmācīs iesniegt Gada ienākumu deklarāciju un izveidot elektronisko algas nodokļa grāmatiņu, kā arī iepazīstinās ar iespējām gan elektroniski iesniegt dokumentus, gan iegūt citu nodokļu maksātājam būtisku informāciju. VID bezmaksas semināru norises laiki: Cēsis: 12.10.2016. Cēsu Centrālā bibliotēka (Raunas iela 2) plkst.18.00; Madona: 26.10.2016. Madonas novada bibliotēka (Skolas iela 12) plkst.10.00 Alūksne: 15.11.2016. Alūksnes pilsētas bibliotēka (Lielā ezera iela 24) plkst. 12.00 Talsi: 22.11.2016. Talsu galvenā bibliotēka (1.maija iela 28) plkst....
VID iebildes par Valsts kontroles izteiktajiem kritiskajiem vērtējumiem nodokļu administrēšanā
VID iebildes par Valsts kontroles izteiktajiem kritiskajiem vērtējumiem nodokļu administrēšanā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis paziņojumu, kurā atspēko vairākus Valsts kontroles finanšu revīzijā “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” izteiktos secinājumus. Publicējam tos pilnā apjomā. Valsts ieņēmumu dienests nenoraida objektīvu un konstruktīvu kritiku, tomēr daži apgalvojumi, kas izskanēja šodien Valsts Kontroles preses konferencē, kā arī pēc tam tika atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, nav korekti un ir pat maldinoši. Tādēļ vēlamies tos precizēt un skaidrot plašāk, lai nerastos maldīgs priekšstats par dažām būtiskām VID darbības jomām un tajās paveikto un plānoto. VID noraida Valsts Kontroles izteiktos apgalvojumus saistībā ar dienesta nepietiekamo vērību pret korupcijas risku novēršanu Korupcijas risku novēršana vienmēr ir bijusi viena no VID prioritātēm; tā vienmēr ir bijusi un ir iestrādāta VID darbības stratēģijās un citos nozīmīgos iestādes pamatdarbības dokumentos. Tā piemēram, Korupcijas risku reģistrs tika ieviests VID jau 2005.gadā un kopš tā laika tiek regulāri aktualizēts un pilnveidots, un katram gadam tiek izstrādāts un īstenots...